Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Zaudējumu atlīdzība: kā pieprasīt un piedzīt tiesā

Zaudējums Civillikuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums (1770. pants), un katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis (1779. pants). Ar šo situāciju saskaras dzīvokļa īpašnieks, kuru appludinājis kaimiņš, autovadītājs pēc sadursmes, pasūtītājs, kuram būvnieks sabojājis materiālus, vai uzņēmums, kam darījuma partneris nav izpildījis līgumu. Ceļvedis parāda, kā zaudējumus fiksēt un aprēķināt, kam nosūtīt pretenziju, kad un kurā tiesā celt prasību un kas tajā jāpierāda.

Tiesu praksē zaudējumu atlīdzībai jākonstatē četri priekšnoteikumi: zaudējumu esamība un apmērs, atbildētāja prettiesiska rīcība, cēloniskais sakars starp tiem un atbildētāja vaina. Trūkstot kaut vienam, prasību noraida. Atlīdzināmi ir gan esošās mantas samazinājums, gan atrautā peļņa (1772. pants), taču nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina (1774. pants), un cietušajam pašam jādara saprātīgi iespējamais, lai zaudējumus mazinātu (1776. pants). Rezultāts, uz kuru vest lietu: dokumentēta summa, ko atbildētājs samaksā labprātīgi pēc pretenzijas vai ko piedzen ar tiesas spriedumu kopā ar likumiskajiem procentiem un tiesāšanās izdevumiem.

Saistību tiesības – zaudējumu atlīdzība

Galvenie fakti

Termiņš
Vispārējais noilgums saistību tiesībām ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants), taču speciālie likumi daudziem prasījumiem nosaka īsākus termiņus – komercdarījumiem, prasījumiem pret apdrošinātāju, patērētāja prasījumiem par…
Tiesību joma
Saistību tiesības – zaudējumu atlīdzība
Soļi
Judikatūra
5
Atjaunināts
14.11.2026.

Termiņš

Vispārējais noilgums saistību tiesībām ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants), taču speciālie likumi daudziem prasījumiem nosaka īsākus termiņus – komercdarījumiem, prasījumiem pret apdrošinātāju, patērētāja prasījumiem par preces neatbilstību un prasījumiem no darba tiesiskajām attiecībām, kas noilgst divu gadu laikā (Darba likuma 31. pants). Pierādījumi jānostiprina uzreiz. Apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu iesniedz 20 dienu laikā (Civilprocesa likuma 415. pants).

Ko darīt

  1. Fiksējiet notikumu un zaudējumu tajā pašā dienā. Nofotografējiet un nofilmējiet bojājumus, pierakstiet datumu, laiku un klātesošos. Daudzdzīvokļu mājā pieprasiet pārvaldniekam sastādīt aktu par appludināšanu vai citu avāriju, kurā norādīts cēlonis un bojājumu apjoms; pēc ceļu satiksmes negadījuma aizpildiet saskaņoto paziņojumu vai izsauciet policiju; par bojātu sūtījumu sastādiet aktu ar pārvadātāju.

    Uzaiciniet uz apskati iespējamo vainīgo vai nosūtiet viņam uzaicinājumu rakstveidā. Akts, kurā viņš piedalījies vai no kura parakstīšanas atteicies, tiesā sver vairāk nekā vienpusējas fotogrāfijas. Nelabojiet bojājumus, pirms tie nav dokumentēti, ja vien tas nav nepieciešams, lai novērstu lielāku kaitējumu.

  2. Noskaidrojiet, kas atbild un uz kāda pamata. Ja starp jums ir līgums, atlīdzības apmēru un atbildības noteikumus vispirms nosaka līguma saturs (Civillikuma 1785. pants): pārbaudiet punktus par atbildības ierobežojumu, līgumsodu un pretenziju termiņiem. Ja līguma nav, prasījums izriet no tiesību aizskāruma (1635. pants), un aizskārējs atbild par katru, pat vieglu neuzmanību (1649. pants) un par visiem zaudējumiem (1784. pants).

    Atbildēt var arī cita persona, nevis tiešais nodarītājs: darba devējs par darbinieku nepareizu izvēli (1782. pants), paaugstinātas bīstamības avota īpašnieks (2347. panta otrā daļa), mājas pārvaldnieks par kopīpašuma komunikācijām, apdrošinātājs polises robežās. Kļūdaini izvēlēts atbildētājs nozīmē noraidītu prasību un zaudētu valsts nodevu.

  3. Aprēķiniet zaudējumus un sagatavojiet pierādījumus par katru pozīciju. Zaudējums var būt esošās mantas samazinājums vai sagaidāmās peļņas atrāvums (1772. pants); novērtējot ņem vērā galvenās lietas un piederumu vērtību, netiešo pametumu un atrauto peļņu (1786. pants). Remonta izmaksām sagādājiet tāmi vai sertificēta vērtētāja atzinumu, iznīcinātai lietai – pirkuma dokumentus un tirgus cenas apliecinājumu, papildu izdevumiem – čekus un rēķinus.

    Atrautā peļņa nedrīkst balstīties tikai uz varbūtībām: jāpierāda, ka peļņa būtu gūta, ja nebūtu pārkāpuma (1787. pants). Noderēs noslēgtie līgumi, iepriekšējo periodu ieņēmumi, grāmatvedības dati. Ja prasījums izriet no prettiesiskas darbības ārpus līguma, vērtējumu samēro ar priekšmeta vērtību zaudējuma nodarīšanas laikā (1792. pants).

  4. Mazinājiet zaudējumus pats un saglabājiet par to pierādījumus. Cietušajam jāveic pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi, un aizskārējs var prasīt samazināt atlīdzību tādā apmērā, kādā cietušais ar pienācīgu rūpību varēja zaudējumus novērst (1776. pants). Aizgrieziet ūdeni, izsūknējiet to, nosedziet bojāto jumtu, atrodiet citu piegādātāju, neļaujiet dīkstāvei ieilgt.

    Izdevumi, kas radušies, zaudējumus novēršot, paši ir atlīdzināmi, ja tie bijuši saprātīgi. Ja vainīgi ir abi, savstarpējie prasījumi ieskaitāmi tādā mērā, kādā tie viens otru sedz (1650. pants): tiesa vērtēs arī jūsu paša neuzmanību, piemēram, neapkoptu inženiertīklu vai ātruma pārsniegšanu.

  5. Nosūtiet pretenziju. Rakstveidā aprakstiet notikumu, atbildības pamatu un summu pa pozīcijām, pievienojiet akta, tāmes un rēķinu kopijas, nosakiet termiņu samaksai (parasti 10–30 dienas) un norādiet kontu. Sūtiet ierakstītā vēstulē uz deklarēto vai juridisko adresi vai ar drošu elektronisko parakstu uz oficiālo elektronisko adresi.

    Pretenzijai ir arī tiesiskas sekas: kur likums neparedz, ka nokavējums iestājas pats no sevis, parādnieka nokavējumam vajadzīgs kreditora atgādinājums (1653. pants), un no nokavējuma brīža pienākas nokavējuma procenti (1759. pants) – ja nav norunāts citādi, seši procenti gadā (1765. pants). Ja zaudējumu sedz apdrošināšana, vienlaikus piesakiet atlīdzību apdrošinātājam polisē noteiktajā termiņā.

  6. Izvēlieties procesa veidu un tiesu. Prasību ceļ rajona (pilsētas) tiesā pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses (Civilprocesa likuma 26. pants). Ja galvenais parāds nepārsniedz 3000 euro, lieta izskatāma vienkāršotajā procedūrā (250.¹⁹ pants): prasību iesniedz uz veidlapas, tiesa lietu parasti izskata rakstveidā, un spriedumu var pārsūdzēt tikai ierobežotos gadījumos.

    Prasības pieteikumā norāda summu un tās aprēķinu, apstākļus, pierādījumus un likumu (128. pants) un pievieno pierādījumus par valsts nodevas samaksu; nodevas apmērs noteikts likuma 3. pielikumā atkarībā no prasības summas (34. pants). Ja ir risks, ka atbildētājs atbrīvosies no mantas, lūdziet prasības nodrošinājumu – naudas līdzekļu apķīlāšanu vai atzīmi zemesgrāmatā (138. pants).

  7. Tiesā pierādiet visus priekšnoteikumus. Katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā pamato prasījumus vai iebildumus (Civilprocesa likuma 93. pants): prasītājam – zaudējumu esamība un apmērs, atbildētāja rīcība un cēloniskais sakars; atbildētājam – ka zaudējums ir nejaušs, ka viņš nav vainojams vai ka cietušais pats varēja zaudējumus novērst.

    Ja strīds ir par cēloni vai remonta izmaksām, lūdziet noteikt ekspertīzi vai nopratināt speciālistu, kas sastādījis tāmi. Vienpusēju tāmi atbildētājs var apstrīdēt ar savu aprēķinu, tāpēc pievienojiet arī faktisko izdevumu rēķinus, ja remonts jau veikts. Nepiesakiet prasījumu „ar rezervi”: tiesa atlīdzina tikai pierādīto, bet valsts nodevu maksājat no visas pieteiktās summas.

  8. Saņemiet spriedumu un panāciet izpildi. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tiesas izdevumus – daļējas apmierināšanas gadījumā proporcionāli (Civilprocesa likuma 41. pants) – un izdevumus advokāta palīdzībai likumā noteiktajās robežās (44. pants). Spriedumā tiesa nosaka arī tiesības saņemt procentus līdz izpildei (195. pants) un termiņu labprātīgai izpildei, ne garāku par 10 dienām (204.¹ pants).

    Ja atbildētājs nemaksā, pieprasiet tiesā izpildu rakstu un iesniedziet to zvērinātam tiesu izpildītājam pēc parādnieka dzīvesvietas, mantas atrašanās vietas vai darbavietas. Ja spriedums jums nelabvēlīgs, 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību (415. pants).

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

15

Saistītie tiesu nolēmumi

5
Atrautā peļņa vērtējama pēc Civillikuma 1787. panta; prasītājs var lūgt noteikt zaudējumu apmēru pēc tiesas ieskata vai piedzīt ar aprēķinu pamatotu summu; apelācijas spriedums atcelts
Atrautā peļņa ir jau noticis peļņas samazinājums, kāds nebūtu radies bez pārkāpuma; spriedums daļā par 4 515 342,76 EUR piedziņu atstāts negrozīts, noraidītajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai
Dzīvoklis saliets, atvienojoties lietus kanalizācijas caurulei; konstatēti visi zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumi, no mājas pārvaldnieka apdrošinātāja labā piedzīti 779,13 EUR
Noplūde no veļasmašīnas nedzīvojamās telpās: apdrošinātāja prasība pret telpu kopīpašnieku par 636,85 EUR apelācijas instancē noraidīta
Zaudējumu piedziņa pēc Komerclikuma 169. panta un Civillikuma 1770., 1775. un 1779. panta: no atbildētāja sabiedrības labā piedzīti 86 005,34 EUR un tiesāšanās izdevumi

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Kas jāpierāda, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību?

Zaudējumu esamība un apmērs, atbildētāja prettiesiska darbība vai bezdarbība, cēloniskais sakars starp to un zaudējumiem, kā arī atbildētāja vaina. Pierādīšanas pienākums par prasījuma pamatotību ir prasītājam (Civilprocesa likuma 93. pants). Atbildētājs var pierādīt, ka zaudējums ir nejaušs vai ka cietušais pats to varēja novērst.

Vai var prasīt arī negūto peļņu?

Jā. Zaudējums ir gan esošās mantas samazinājums, gan sagaidāmās peļņas atrāvums (Civillikuma 1772. pants). Atrauto peļņu tomēr nevar pamatot tikai ar varbūtību: jāpierāda līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka šī peļņa būtu gūta, ja nebūtu pārkāpuma (1787. pants).

Ko darīt, ja kaimiņš appludinājis dzīvokli?

Nekavējoties pieprasiet pārvaldniekam aktu, kurā fiksēts cēlonis un bojājumi, nofotografējiet sekas un sagādājiet remonta tāmi. Nosūtiet augšējā dzīvokļa īpašniekam pretenziju ar termiņu. Ja noplūde radusies no kopīpašumā esošām komunikācijām, atbildēt var pārvaldnieks. Ja dzīvoklis apdrošināts, piesakiet atlīdzību apdrošinātājam – tas vēlāk pats vērsīsies pret vainīgo.

Vai pirms prasības tiesā obligāti jāsūta pretenzija?

Vispārīgi likums to neprasa, ja vien pretenzijas kārtību neparedz līgums vai speciāls likums. Tomēr pretenzija ir lietderīga: tā var novest pie samaksas bez tiesas, un, ja nokavējums neiestājas pats no sevis, tieši kreditora atgādinājums rada parādnieka nokavējumu un tiesības uz nokavējuma procentiem (Civillikuma 1653. un 1759. pants).

Cik maksā prasība par zaudējumu piedziņu?

Jāmaksā valsts nodeva, kuras apmērs atkarīgs no prasības summas un ir noteikts Civilprocesa likuma 3. pielikumā (34. pants), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Ja prasību apmierina, šos izdevumus tiesa piespriež no atbildētāja; ja apmierina daļēji – proporcionāli apmierinātajai daļai (41. pants).

Kā piedzīt zaudējumus līdz 3000 euro?

Vienkāršotajā procedūrā (Civilprocesa likuma 250.¹⁹ pants). Prasību iesniedz uz noteikta parauga veidlapas, pievienojot pierādījumus; tiesa nosūta to atbildētājam paskaidrojumu sniegšanai un lietu parasti izskata rakstveidā bez sēdes. Tāpēc visi pierādījumi – akts, tāme, rēķini, sarakste – jāpievieno jau prasībai.

Vai jāatlīdzina zaudējumi, ja tie radušies nejauši?

Nē. Nejaušs zaudējums, kura cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara, nevienam nav jāatlīdzina (Civillikuma 1773. un 1774. pants). Tomēr atbildētājam jāpierāda, ka notikums tiešām bija nejaušs un ka viņš nav pieļāvis neuzmanību, piemēram, nav laikus apkopis iekārtu vai inženiertīklus.

Vai var prasīt procentus par zaudējumu atlīdzības kavēšanu?

Jā. Par katru parāda samaksas nokavējumu pienākas nokavējuma procenti (Civillikuma 1759. pants), un, ja nav noteikts citādi, likumiskie procenti ir seši procenti gadā (1765. pants). Spriedumā tiesa nosaka arī prasītāja tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei (Civilprocesa likuma 195. pants).

Ko darīt, ja zaudējumus nodarījis uzņēmuma darbinieks?

Pretenziju un prasību parasti vērš pret uzņēmumu, ar kuru jums ir līgums vai kura uzdevumā darbinieks rīkojies. Civillikums paredz darba devēja atbildību, ja viņš nav piegriezis vajadzīgo uzmanību darbinieku izvēlei (1782. pants); līgumiskās attiecībās uzņēmums atbild par līguma izpildi neatkarīgi no tā, kurš darbinieks kļūdījies.

Vai zaudējumu atlīdzības pienākums pāriet uz mantiniekiem?

Jā, zaudējumu atlīdzības pienākums pāriet arī uz nodarītāja mantiniekiem, ja likums nenosaka citādi (Civillikuma 1783. pants). Prasījums jāpiesaka mantojuma lietā pie zvērināta notāra sludinājumā noteiktajā termiņā; mantinieki, kas mantojumu pieņēmuši, atbild par mantojuma atstājēja parādiem.

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Civillikuma 1779. pants – pienākums atlīdzināt zaudējumus, Civillikuma 1770. pants – zaudējuma jēdziens, Civillikuma 1772. pants – mantas samazinājums un atrautā peļņa, Civillikuma 1774. pants – nejaušs zaudējums, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.