Aizgādība un saskarsmes tiesības pēc šķiršanās – kā vienoties
Kad vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, bērna dzīve jāsakārto no jauna: pie kura vecāka bērns dzīvos, kurš lems par skolu un ārstēšanu un kā bērns tiksies ar otru vecāku. Latvijas likums no tā izriet skaidri – vecāku kopīga aizgādība pēc šķiršanās turpinās, bērna ikdienas aprūpi īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo, bet svarīgos jautājumos lēmumi jāpieņem kopīgi (Civillikuma 178. pants). Katram vecākam ir gan tiesības, gan pienākums uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu (181. pants).
Apraksts ir domāts vecākiem, kuri vēlas noteikt bērna dzīvesvietu un saskarsmes kārtību, tiem, kuru vienošanos otrs vecāks nepilda, un tiem, kuri uzskata, ka saskarsme ar otru vecāku bērnam kaitē. Tajā izskaidrota vienošanās pie notāra, bāriņtiesas loma, tiesas process un pagaidu lēmumi, saskarsmes persona un ko darīt, ja otrs vecāks neatved bērnu.
Rezultāts ir skaidra un izpildāma kārtība – notariāls akts vai tiesas nolēmums ar konkrētām dienām, laikiem un vietām –, kuru vajadzības gadījumā izpilda tiesu izpildītājs un kuras pārkāpšanai ir sekas.
Galvenie fakti
Termiņš
Termiņa prasībai par aizgādību vai saskarsmi nav – to var celt jebkurā laikā, un, ja apstākļi mainās, var celt jaunu prasību (Civilprocesa likuma 244.¹⁴ pants). Pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu un saskarsmi tiesa pieņem jau tiesvedības laikā (244.¹⁰ pants). Notariālu aktu par saskarsmi jānodod piespiedu izpildei triju gadu laikā no tā taisīšanas (Notariāta likums).
Ko darīt
Saprotiet, ko nozīmē kopīga un atsevišķa aizgādība. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu; tā ietver aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt dzīvesvietu (Civillikuma 177. pants). Ja vecāki dzīvo šķirti, kopīga aizgādība turpinās: ikdienā lemj vecāks, pie kura bērns dzīvo, bet par jautājumiem, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību (skolas maiņa, operācija, pārcelšanās uz ārzemēm), lemj abi kopā (178. pants).
Viena vecāka atsevišķu aizgādību nodibina ar vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu (178. un 178.¹ pants). Tad šim vecākam ir visas no aizgādības izrietošās tiesības, un viņš var vienpersoniski pārstāvēt bērnu (186. pants). Atsevišķa aizgādība nav sods – tā ir piemērota, ja vecāki nespēj sadarboties vai otrs vecāks ilgstoši neinteresējas par bērnu.
Mēģiniet vienoties un vienošanos noformēt izpildāmi. Labākais risinājums bērnam ir vecāku vienošanās. Ierakstiet tajā bērna dzīvesvietu, aizgādības veidu un konkrētu saskarsmes kārtību: kurās nedēļas dienās un nedēļas nogalēs bērns ir pie otra vecāka, kur un cikos bērnu nodod, kā tiek sadalītas skolas brīvdienas, vasara, Ziemassvētki un dzimšanas dienas, kā notiek saziņa pa telefonu.
Šādu vienošanos var apliecināt pie zvērināta notāra kā notariālo aktu, kuru, ja to nepilda, var nodot piespiedu izpildei bez tiesas (Notariāta likuma 325. pants un D¹ sadaļa). Šķiroties pie notāra, šāda vienošanās ir obligāta. Neprecīzi formulējumi („pēc savstarpējas vienošanās”) strīda gadījumā nav izpildāmi.
Ja nevarat vienoties par ikdienas lēmumiem, vērsieties bāriņtiesā. Vecāku domstarpības kopīgās aizgādības ietvaros izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi (Civillikuma 178. pants). Bāriņtiesa ir pašvaldības iestāde bērna dzīvesvietā; tā uzklausa abus vecākus, noskaidro bērna viedokli un pieņem lēmumu, ko var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Bāriņtiesa var arī pārtraukt vecākam aizgādības tiesības, ja ir faktiski šķēršļi bērna aprūpei, bērns atrodas bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ vai konstatēta vardarbība (203. pants). Šādi lēmumi tiek pārbaudīti tiesā – Administratīvās apgabaltiesas lietā A420294117 tika vērtēts bāriņtiesas lēmums neatjaunot pārtrauktās aizgādības tiesības. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka bērna intereses kā galveno kritēriju visos lēmumos.
Ja strīds ir par dzīvesvietu, aizgādību vai saskarsmi, ceļiet prasību tiesā. Prasību lietās par aizgādību var celt vecāki, aizbildņi, bāriņtiesa vai prokurors, bet par saskarsmi – arī brāļi, māsas, vecvecāki un citas personas, ar kurām bērns ilgi dzīvojis (Civilprocesa likuma 244.² pants; Civillikuma 181. pants). Prasību ceļ rajona (pilsētas) tiesā pēc bērna dzīvesvietas, ko nosaka pēc vecāku deklarētās dzīvesvietas (244.³ pants).
Prasības pieteikumā par saskarsmi norādiet vēlamo kārtību, laiku un vietu, un, ja lūdzat tikšanos saskarsmes personas klātbūtnē, – šīs personas datus (244.² pants). Ja vienlaikus norit laulības šķiršana, šos prasījumus izskata tajā pašā lietā (Civilprocesa likuma 238. pants). Prasību var iesniegt elektroniski portālā e-lieta.lv.
Lūdziet pagaidu lēmumu, ja kārtība vajadzīga tūlīt. Pēc puses lūguma tiesa vai tiesnesis uz laiku līdz spriedumam nosaka bērna dzīvesvietu, aprūpes kārtību, saskarsmes kārtību, uzturlīdzekļus un, ja vajag, aizliegumu izvest bērnu no valsts (Civilprocesa likuma 244.¹⁰ pants). Lēmumu par izvešanas aizliegumu tiesa nekavējoties nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei.
Pagaidu lēmums ir īpaši svarīgs, ja viens vecāks aizved bērnu un liedz otram ar viņu tikties, vai ja pastāv risks, ka bērns tiks aizvests uz ārzemēm. Pievienojiet lūgumam pierādījumus par līdzšinējo bērna aprūpi: skolas un bērnudārza izziņas, ārstu apmeklējumus, saraksti ar otru vecāku.
Sagatavojieties tiesas sēdei un bāriņtiesas atzinumam. Tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa bāriņtiesas atzinumu, aicina tās pārstāvi uz sēdi un noskaidro bērna viedokli, ja bērns spēj to formulēt atbilstoši vecumam un briedumam (Civilprocesa likuma 244.⁹ pants). Bāriņtiesa apseko abu vecāku dzīves apstākļus un uzklausa bērnu, tāpēc esiet gatavs vizītei un sarunai.
Tiesa ņem vērā visus gadījumus, kad vecāks lietojis vardarbību pret bērnu vai otru vecāku, un aizgādības lietās – arī iepriekš noteiktās saskarsmes kārtības pārkāpumus (244.⁹ pants). Tāpēc nekavējiet otra vecāka saskarsmi ar bērnu arī strīda laikā: šāda rīcība parasti vēršas pret jums. Lietu var izbeigt ar izlīgumu, ko tiesa apstiprina pēc bāriņtiesas atzinuma (244.¹¹ pants).
Ja saskarsme kaitē bērnam, lūdziet to ierobežot. Tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, var saskarsmi ierobežot – noteikt, ka tikšanās notiek tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā vietā – un var uz laiku saskarsmi atņemt, ja tā kaitē bērnam un kaitējumu nevar novērst citādi (Civillikuma 182. pants).
Saskarsmes persona var būt fiziskā persona, kas tam piekrīt, vai organizācija, kas nodrošina speciālista klātbūtni; ja puses nevar vienoties, saskarsme notiek bāriņtiesas pārstāvja vai tās pilnvarotas personas klātbūtnē (182. pants). Pamatojumam vajag faktus: policijas izsaukumus, ārstu un psihologu atzinumus, liecinieku liecības. Vispārīgs apgalvojums, ka bērns pēc tikšanās ir satraukts, parasti nav pietiekams.
Ja nolēmumu vai notariālo aktu nepilda, vērsieties pie tiesu izpildītāja. Ja otrs vecāks neatved bērnu vai neļauj tikties, nododiet nolēmumu vai notariālo aktu zvērinātam tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs nosaka laiku un vietu bērna nodošanai un sastāda aktu par izpildi vai nepildīšanu (Civilprocesa likuma 620.²³ un 620.²⁴ pants).
Aktu par nepildīšanu tiesu izpildītājs nosūta tiesai, un tiesnesis uzliek parādniekam naudas sodu līdz 5000 euro; soda samaksa neatbrīvo no pienākuma nolēmumu izpildīt (620.²⁵ pants). Ja izpilde objektīvi nav iespējama, var lūgt tiesu pārskatīt saskarsmes laiku un vietu (244.¹³ pants), bet, ja apstākļi būtiski mainījušies, – celt jaunu prasību (244.¹⁴ pants).
Uz ko uzmanīties
- Vienpusēja bērna aizvešana. Kopīgas aizgādības gadījumā bērna dzīvesvietas maiņa, it īpaši uz ārzemēm, jāizlemj kopā (Civillikuma 178. pants); vienpusēja aizvešana var tikt vērtēta kā bērna prettiesiska pārvietošana un ietekmēt tiesas lēmumu.
- Saskarsmes kavēšana. Jebkurai personai jāatturas no darbībām, kas negatīvi iespaido bērna attiecības ar otru vecāku (Civillikuma 181. pants); tiesa šādus pārkāpumus ņem vērā, lemjot par aizgādību (Civilprocesa likuma 244.⁹ pants).
- Nekonkrēta vienošanās. Kārtība bez dienām, laikiem un nodošanas vietas nav izpildāma ar tiesu izpildītāja palīdzību; strīds atsāksies jau pie pirmajām brīvdienām.
- Uzturlīdzekļu sasaiste ar saskarsmi. Uzturlīdzekļu nemaksāšana nedod tiesības liegt saskarsmi, un saskarsmes liegšana nedod tiesības nemaksāt uzturlīdzekļus – tie ir atsevišķi pienākumi.
- Bērna iesaistīšana strīdā. Bāriņtiesa un tiesa noskaidro bērna viedokli, un pazīmes, ka bērns tiek ietekmēts pret otru vecāku, vērtē pret vecāku, kurš to dara.
- Notariālā akta termiņš. Notariālais akts par saskarsmi jānodod piespiedu izpildei triju gadu laikā no tā taisīšanas; pēc tam saskarsmes kārtība jānosaka tiesā vispārējā kārtībā.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pēc šķiršanās abiem vecākiem saglabājas aizgādība?
Jā. Ja vecāki dzīvo šķirti, kopīga aizgādība turpinās (Civillikuma 178. pants). Ikdienas aprūpi īsteno vecāks, pie kura bērns dzīvo, bet par jautājumiem, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, lemj abi kopā. Viena vecāka atsevišķu aizgādību var nodibināt tikai ar vienošanos vai tiesas nolēmumu.
Cik bieži otrs vecāks var tikties ar bērnu?
Likums konkrētu biežumu nenosaka. Vecāki var vienoties brīvi, bet strīda gadījumā kārtību nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu (Civillikuma 182. pants). Bieži tiek noteiktas katras otrās nedēļas nogales, viena vai divas dienas nedēļā un daļa skolas brīvdienu un vasaras, taču izšķirošas ir bērna intereses un vecums.
Ko darīt, ja bijušais partneris neļauj tikties ar bērnu?
Ja kārtība ir noteikta notariālā aktā vai tiesas nolēmumā, vērsieties pie tiesu izpildītāja. Ja nepildīšana atkārtojas, tiesa uzliek naudas sodu līdz 5000 euro (Civilprocesa likuma 620.²⁵ pants). Ja kārtības vēl nav, ceļiet prasību un lūdziet pagaidu lēmumu par saskarsmi (244.¹⁰ pants).
Vai bērna viedoklis tiesā tiek ņemts vērā?
Jā. Tiesa noskaidro bērna viedokli, ja bērns spēj to formulēt atbilstoši vecumam un brieduma pakāpei (Civilprocesa likuma 244.⁹ pants). Parasti to dara bāriņtiesa vai tiesa sarunā bez vecākiem. Viedoklis nav vienīgais kritērijs – tiesa vērtē, kas atbilst bērna interesēm.
Vai vecvecāki var prasīt tikšanos ar mazbērnu?
Jā. Bērnam ir tiesības uzturēt kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī personām, ar kurām viņš ilgi dzīvojis, ja tas atbilst bērna interesēm (Civillikuma 181. pants). Šīs personas var celt prasību par saskarsmes kārtības noteikšanu (Civilprocesa likuma 244.² pants).
Kur jāiesniedz prasība par bērna dzīvesvietu?
Rajona (pilsētas) tiesā pēc bērna dzīvesvietas; par to uzskata vecāku deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tā ir dažādās pašvaldībās, – tā vecāka dzīvesvietu, pie kura bērns dzīvo (Civilprocesa likuma 244.³ pants). Ja vienlaikus notiek laulības šķiršana, prasījumus izskata šķiršanas lietā.
Vai var aizvest bērnu uz ārzemēm bez otra vecāka piekrišanas?
Ja aizgādība ir kopīga, bērna pastāvīgas dzīvesvietas maiņa uz ārzemēm ir būtisks jautājums, kas jāizlemj abiem vecākiem kopā (Civillikuma 178. pants). Ja otrs nepiekrīt, jāvēršas tiesā. Ja pastāv risks, ka otrs vecāks bērnu aizvedīs, var lūgt pagaidu aizliegumu izvest bērnu no valsts (Civilprocesa likuma 244.¹⁰ pants).
Kad saskarsmi var ierobežot vai atņemt?
Tiesa var noteikt, ka tikšanās notiek tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai noteiktā vietā, un var uz laiku saskarsmi atņemt, ja tā kaitē bērna interesēm un kaitējumu nevar novērst citādi (Civillikuma 182. pants). Tiesa īpaši ņem vērā vardarbību pret bērnu vai otru vecāku (Civilprocesa likuma 244.⁹ pants).
Ko dara bāriņtiesa strīdā par bērnu?
Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības kopīgās aizgādības ietvaros (Civillikuma 178. pants), sniedz tiesai atzinumu par dzīves apstākļiem un bērna viedokli (Civilprocesa likuma 244.⁹ pants) un var pārtraukt aizgādības tiesības, ja bērns ir apdraudēts (Civillikuma 203. pants). Tās lēmumus var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Vai tiesas noteikto saskarsmes kārtību var mainīt?
Jā. Ja pēc sprieduma stāšanās spēkā mainās apstākļi – bērns aug, vecāks pārceļas, mainās darba grafiks –, katra puse var celt jaunu prasību vispārējā kārtībā (Civilprocesa likuma 244.¹⁴ pants). Vecāki var arī vienoties par jaunu kārtību un to apliecināt pie notāra.
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa