Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Diskriminācija darbā – kā pierādīt atšķirīgu attieksmi un prasīt

Darba likums aizliedz atšķirīgu attieksmi darba sludinājumā, darba intervijā, pieņemot darbā, nosakot darba samaksu un apstākļus, paaugstinot amatā, sūtot uz apmācībām un uzteicot darba līgumu. Aizliegums attiecas uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, vecumu, invaliditāti, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju un citiem apstākļiem (7. un 29. pants). Par diskrimināciju uzskata arī personas aizskaršanu un norādījumu kādu diskriminēt. Mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības, dzemdību atvaļinājuma vai atvaļinājuma bērna tēvam dēļ ir tieša diskriminācija.

Šis ceļvedis ir paredzēts darba meklētājiem, kuriem atteikts darbs, un darbiniekiem, kuri saņem mazāku algu, netiek paaugstināti vai tiek atlaisti tādas pazīmes dēļ, kurai ar darbu nav sakara. Tajā izskaidrots, kā darbojas apgrieztais pierādīšanas pienākums, kādi ir īsie prasības termiņi (viens vai trīs mēneši), ko var prasīt – izbeigt atšķirīgu attieksmi, atlīdzību, morālā kaitējuma kompensāciju – un ko nevar, piemēram, piespiedu pieņemšanu darbā. Rezultātā jūs varēsiet laikus sagatavot pierādījumus un prasību, kas atbilst tiesu prakses prasībām.

Darba tiesības – diskriminācija

Galvenie fakti

Termiņš
Termiņi ir īsi un atkarīgi no situācijas: pretendentam, kuram atteikts darbs, – trīs mēneši no atteikuma saņemšanas (Darba likuma 34. pants); diskriminācija darba apstākļos, apmācībā vai paaugstināšanā – trīs mēneši no dienas…
Tiesību joma
Darba tiesības – diskriminācija
Soļi
Judikatūra
5
Atjaunināts
19.11.2026.

Termiņš

Termiņi ir īsi un atkarīgi no situācijas: pretendentam, kuram atteikts darbs, – trīs mēneši no atteikuma saņemšanas (Darba likuma 34. pants); diskriminācija darba apstākļos, apmācībā vai paaugstināšanā – trīs mēneši no dienas, kad uzzinājāt vai vajadzēja uzzināt (95. pants); nevienlīdzīga darba samaksa – trīs mēneši (60. panta trešā daļa).

Diskriminējošs uzteikums pārbaudes laikā jāapstrīd viena mēneša laikā (48. pants), citi uzteikumi – arī viena mēneša laikā no saņemšanas (122. pants). Sūdzībai uzņēmumā jāatbild septiņu dienu laikā (94. pants), taču tā prasības termiņu neaptur.

Ko darīt

  1. Nosakiet pazīmi un salīdzināmo personu. Diskriminācija nozīmē, ka salīdzināmā situācijā pret jums izturas mazāk labvēlīgi nekā pret citu personu kādas pazīmes dēļ (Darba likuma 29. panta piektā daļa). Pierakstiet, kura pazīme ir iemesls (dzimums, vecums, tautība, valoda, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, grūtniecība, dalība arodbiedrībā u. c.), un ar ko salīdzināt: kolēģi tajā pašā amatā, pretendentu, kuru pieņēma, iepriekšējo amata ieņēmēju.

    Netieša diskriminācija pastāv, ja šķietami neitrāls noteikums, piemēram, prasība strādāt tikai pilnu slodzi vai noteikts auguma garums, nostāda neizdevīgā stāvoklī vienas grupas personas un nav objektīvi pamatots (29. panta sestā daļa). Rīgas apgabaltiesa 2019. gadā prasību noraidīja tieši tāpēc, ka darbinieks nebija konkretizējis, uz kāda pamata diskriminācija notikusi.

  2. Savāciet pirmšķietamus pierādījumus. Darbiniekam nav jāpierāda darba devēja nodoms: pietiek norādīt uz apstākļiem, kas varētu būt pamats tiešai vai netiešai diskriminācijai. Tad darba devējam jāpierāda, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar attiecīgo pazīmi (29. panta trešā daļa; valodas gadījumā 3.¹ daļa). Tas attiecas uz visām aizliegtajām pazīmēm (29. panta devītā daļa).

    Noderīgi pierādījumi: darba sludinājums, jautājumi, kas tika uzdoti intervijā, e-pasti, algas lapiņas un kolēģu atalgojuma salīdzinājums, novērtējuma rezultāti, liecinieki, laiks starp grūtniecības paziņojumu un uzteikumu. Rīgas apgabaltiesa 2019. gadā uzsvēra: prasītājam jānorāda konkrēti apstākļi, kas pirmšķietami liecina par pārkāpumu, tikai tad pierādīšanas pienākums pāriet uz atbildētāju.

  3. Ja jums atteikts darbs, pārbaudiet sludinājumu un interviju. Darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumus, kad dzimums ir darba objektīvs un pamatots priekšnoteikums (Darba likuma 32. pants). Intervijā aizliegti jautājumi par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, reliģisko pārliecību, piederību partijai vai arodbiedrībai, nacionālo vai etnisko izcelsmi, kā arī par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darbā (33. panta otrā daļa).

    Pierakstiet uzdotos jautājumus tūlīt pēc intervijas un saglabājiet atteikuma vēstuli. Prasību tiesā var celt triju mēnešu laikā no atteikuma saņemšanas (34. panta pirmā daļa). Ņemiet vērā: pat uzvarot tiesā, piespiedu kārtā darbā jūs nepieņems (34. panta otrā daļa); varat saņemt zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību.

  4. Ja diskriminācija skar darba samaksu, pieprasiet vienlīdzīgu samaksu. Darba devējam ir pienākums noteikt vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgu darba samaksu par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu (Darba likuma 60. panta pirmā daļa). Ja tas pārkāpts, varat prasīt atlīdzību, kādu darba devējs parasti maksā par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu (otrā daļa).

    Prasība jāceļ triju mēnešu laikā no dienas, kad uzzinājāt vai jums vajadzēja uzzināt par pārkāpumu (60. panta trešā daļa). Salīdziniet amata aprakstus, pienākumu apjomu, atbildību un kvalifikācijas prasības; darba devējam savukārt jāparāda objektīvi kritēriji, piemēram, pieredze vai darba rezultāti. Saskaņā ar 29. panta devīto daļu šis tiesību aizsardzības līdzeklis attiecas arī uz citām pazīmēm, ne tikai dzimumu.

  5. Ja diskriminācija skar darba apstākļus vai paaugstināšanu amatā, prasiet to izbeigt. Darbiniekam ir tiesības prasīt atšķirīgas attieksmes izbeigšanu, ja darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkāpis aizliegumu (Darba likuma 95. panta pirmā daļa). Ja tas noticis arī paaugstinot amatā, prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad uzzinājāt vai vajadzēja uzzināt par pārkāpumu (otrā daļa).

    Personām ar invaliditāti darba devējam jāveic saprātīgi pielāgojumi darba vidē, ja tie neuzliek nesamērīgu slogu (7. panta trešā daļa); atteikums pielāgot darba vietu var būt diskriminācija. Darbaspēka nodrošināšanas (līzinga) darbiniekiem jānodrošina tādi paši apstākļi kā tieši nodarbinātiem (7. panta ceturtā daļa).

  6. Iesniedziet sūdzību uzņēmumā un, ja vajag, Valsts darba inspekcijā vai tiesībsargam. Darba likuma 94. pants ļauj iesniegt sūdzību uzņēmumā pilnvarotai personai; atbilde jāsniedz septiņu dienu laikā, un par sūdzību nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas. Valsts darba inspekcija uzrauga darba tiesisko attiecību ievērošanu un bez maksas konsultē (Valsts darba inspekcijas likuma 3. pants).

    Tiesībsarga funkcija ir sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un diskriminācijas novēršanu (Tiesībsarga likuma 11. pants). Tiesībsargs izskata iesniegumus un pēc pārbaudes lietas, konstatējot pārkāpumu, var pats vērsties tiesā civillietā par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu (11. panta 10. punkts). Šīs iestādes prasības termiņu tiesā neaptur, tāpēc trīs vai vienu mēnesi skaitiet paralēli.

  7. Ja jūs atlaiž diskriminējoša iemesla dēļ, rīkojieties viena mēneša laikā. Uzteikums grūtniecības, vecuma, veselības stāvokļa, dalības arodbiedrībā vai citas aizliegtas pazīmes dēļ ir aizliegts (Darba likuma 29. panta pirmā daļa). Prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā ceļ viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas (122. pants); ja uzteikums dots pārbaudes laikā un pārkāpj atšķirīgas attieksmes aizliegumu, termiņš arī ir viens mēnesis (48. pants).

    Tiesā darba devējam papildus jāpierāda, ka uzteikums ir tiesiski pamatots un ievērota uzteikšanas kārtība. Ja tiesa uzteikumu atzīst par spēkā neesošu, darbinieku atjauno darbā un piedzen vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu; spriedumu pēc darbinieka lūguma var izpildīt nekavējoties (127. pants).

  8. Celiet prasību un aprēķiniet atlīdzību. Prasību ceļ rajona (pilsētas) tiesā (Darba likuma 30. pants); darbinieks ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts). Papildus citām tiesībām varat prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu, kuras apmēru strīda gadījumā tiesa nosaka pēc sava ieskata (29. panta astotā daļa).

    Senāts 2019. gada 20. augusta spriedumā lietā C33586617 norādīja, ka morālā kaitējuma atlīdzībai jāpierāda atšķirīgas attieksmes aizlieguma vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpums, un nelabvēlīgas sekas nav tas pats, kas jebkura nelabvēlīga attieksme. Prasībā skaidri norādiet pazīmi, salīdzināmo personu, faktus un katra prasījuma apmēru; morālā kaitējuma summu pamatojiet ar aizskāruma smagumu un ilgumu.

  9. Ja esat darba devējs, dokumentējiet objektīvus kritērijus. Pirms sludinājuma publicēšanas pārbaudiet, vai prasības (vecums, dzimums, valoda, fiziskā sagatavotība) ir objektīvi saistītas ar darbu. Intervijā uzdodiet vienādus, ar darbu saistītus jautājumus visiem kandidātiem un saglabājiet novērtējuma protokolus: strīdā tieši jums būs jāpierāda objektīvi iemesli (Darba likuma 29. panta trešā daļa).

    Atalgojuma sistēmā izmantojiet amatu klasifikāciju un rakstveida kritērijus prēmijām. Pirms uzteikuma grūtniecei, darbiniekam ar invaliditāti vai arodbiedrības biedram pārbaudiet likumā noteiktos aizliegumus un piekrišanas prasības. Lietā C69163218 apgabaltiesa atzina, ka darbiniekam ar terminētu līgumu nav garantijas par jauna līguma noslēgšanu, un apgalvojumus par diskrimināciju bez aizliegtas pazīmes noraidīja; Senāts 2019. gadā spriedumu atcēla tikai daļā par darba samaksu.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

16

Saistītie tiesu nolēmumi

5
Morālā kaitējuma atlīdzība pēc Darba likuma 29. panta astotās daļas: jāpierāda atšķirīgas attieksmes vai nelabvēlīgu seku aizlieguma pārkāpums; lieta nodota jaunai izskatīšanai
Pierādīšanas pienākums pēc 29. panta trešās daļas: darbiniekam jānorāda pirmšķietami apstākļi, tad darba devējam jāpierāda, ka tiesības nav pārkāptas
Morālā kaitējuma prasība par diskrimināciju noraidīta: darbinieks nekonkretizēja, uz kāda pamata diskriminācija notikusi
Prasība par morālo kaitējumu sakarā ar jauna darba līguma nenoslēgšanu pēc terminēta līguma beigām palika noraidīta; Senāts atcēla spriedumu tikai daļā par darba samaksu un atgādināja tiesības uz sūdzību uzņēmumā (94. pants)
Lai konstatētu atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, jākonstatē apstākļi, kas liecina par diskrimināciju pēc dzimuma, tostarp aizskaršanu; valsts dienesta attiecības

Biežāk uzdotie jautājumi

11
Kas ir diskriminācija darbā?

Tā ir mazāk labvēlīga attieksme pret darbinieku vai pretendentu salīdzināmā situācijā tādas pazīmes dēļ kā dzimums, vecums, rase, tautība, invaliditāte, pārliecība, ģimenes stāvoklis vai seksuālā orientācija (Darba likuma 7. un 29. pants). Diskriminācija var būt tieša, netieša (šķietami neitrāls noteikums) vai izpausties kā aizskaršana un norādījums diskriminēt.

Kā pierādīt diskrimināciju darbā?

Jums jānorāda apstākļi, kas pirmšķietami liecina par diskrimināciju: pazīme, salīdzināmā persona un fakti, piemēram, algu atšķirība vai intervijas jautājumi. Tad darba devējam jāpierāda, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar pazīmi (Darba likuma 29. panta trešā un devītā daļa). Vispārīgs apgalvojums bez faktiem nepietiek.

Cik ilgā laikā jāceļ prasība par diskrimināciju darbā?

Pretendents, kuram atteikts darbs, – triju mēnešu laikā no atteikuma (34. pants). Diskriminācija darba apstākļos vai paaugstināšanā – triju mēnešu laikā no uzzināšanas (95. pants), nevienlīdzīga samaksa – arī trīs mēneši (60. pants). Diskriminējošs uzteikums jāapstrīd viena mēneša laikā (48. un 122. pants).

Vai darba devējs intervijā drīkst jautāt par grūtniecību vai bērniem?

Nē. Darba likuma 33. panta otrā daļa aizliedz jautājumus par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, reliģisko pārliecību, piederību partijai vai arodbiedrībai, nacionālo vai etnisko izcelsmi un nebūtiskām svešvalodu zināšanām. Uz šādu jautājumu nav jāatbild. Pierakstiet to, jo tas var būt pirmšķietams pierādījums prasībā triju mēnešu laikā.

Ko darīt, ja man atteica darbu vecuma dēļ?

Saglabājiet sludinājumu, saraksti un atteikumu, pierakstiet intervijas jautājumus un mēģiniet noskaidrot, kuru pieņēma. Prasību par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu var celt triju mēnešu laikā no atteikuma (Darba likuma 34. pants). Tiesa var piespriest zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību, bet nevar uzlikt pienākumu jūs pieņemt darbā.

Vai sievietei un vīrietim jāmaksā vienāda alga?

Jā, par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu (Darba likuma 60. panta pirmā daļa). Ja darba devējs to pārkāpj, varat prasīt atlīdzību, kādu viņš parasti maksā par tādu darbu, triju mēnešu laikā no dienas, kad uzzinājāt par pārkāpumu. Darba devējam jāpamato atšķirība ar objektīviem kritērijiem, piemēram, pieredzi vai darba rezultātiem.

Kāda kompensācija pienākas par diskrimināciju darbā?

Papildus citām tiesībām, piemēram, atjaunošanai darbā vai vienlīdzīgai samaksai, varat prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu (Darba likuma 29. panta astotā daļa). Morālā kaitējuma apmēru strīda gadījumā nosaka tiesa pēc sava ieskata; likumā nav noteiktas ne minimālās, ne maksimālās summas.

Vai grūtnieci drīkst atlaist no darba?

Mazāk labvēlīga attieksme grūtniecības dēļ ir tieša diskriminācija atkarībā no dzimuma (Darba likuma 29. panta piektā daļa), un uzteikums šā iemesla dēļ ir aizliegts. Ja esat saņēmusi uzteikumu, prasību par tā atzīšanu par spēkā neesošu ceļiet viena mēneša laikā no saņemšanas (122. pants); pārbaudes laikā arī viena mēneša laikā (48. pants).

Kur sūdzēties par diskrimināciju darbā?

Vispirms uzņēmumā saskaņā ar Darba likuma 94. pantu (atbilde septiņu dienu laikā). Valsts darba inspekcija uzrauga darba tiesību ievērošanu un konsultē bez maksas. Tiesībsargs izskata iesniegumus par diskrimināciju un var pats vērsties tiesā (Tiesībsarga likuma 11. pants). Atlīdzību piespriež tikai tiesa, un prasības termiņi turpina tecēt.

Vai par prasību par diskrimināciju jāmaksā valsts nodeva?

Nē, ja prasību ceļ darbinieks un tā izriet no darba tiesiskajām attiecībām: prasītāji šādās lietās ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts). Advokāta izdevumi jāsedz pašam, bet uzvaras gadījumā tos var prasīt atlīdzināt no darba devēja.

Vai darba devējs drīkst prasīt latviešu vai citas valodas zināšanas?

Drīkst, ja valodas prasme ir attiecīgā darba objektīvs un pamatots priekšnoteikums. Strīdā par diskrimināciju uz valodas pamata darba devējam jāpierāda, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi vai ka valodas prasme darbam tiešām nepieciešama (Darba likuma 29. panta 3.¹ daļa). Intervijā nebūtiskas svešvalodas jautāt nedrīkst (33. pants).

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Darba likuma 7. pants – vienlīdzīgu tiesību princips, Darba likuma 29. pants – atšķirīgas attieksmes aizliegums, Darba likuma 32. pants – darba sludinājums, Darba likuma 33. pants – darba intervija, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.