Konkurences ierobežojums pēc darba attiecību beigām
Konkurences ierobežojums ir darbinieka un darba devēja vienošanās, ar kuru darbinieks apņemas pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās noteiktu laiku nestrādāt pie konkurenta, neuzsākt konkurējošu saimniecisko darbību vai nepārvilināt klientus un kolēģus. Darba likums šādu vienošanos pieļauj tikai ar stingriem nosacījumiem: tai jāaizsargā darba devējs no konkurences, ņemot vērā darbinieka rīcībā esošo aizsargājamo informāciju, tā nedrīkst būt ilgāka par diviem gadiem, un par visu ierobežojuma laiku darba devējam jāmaksā darbiniekam atbilstoša ikmēneša atlīdzība (84. panta pirmā daļa). Ja kāda no šīm pazīmēm trūkst, vienošanās nav pieļaujama.
Ceļvedis domāts gan darbiniekam, kuram šāds punkts ir darba līgumā vai kuram to piedāvā parakstīt, gan darba devējam, kas vēlas, lai ierobežojums tiesā izturētu pārbaudi. Tas parāda, kā pārbaudīt vienošanās spēkā esamību, kad un kā no tās var atkāpties, kā panākt atlīdzības izmaksu un kas draud par pārkāpumu. Praksē strīdi rodas trīs brīžos: aizejot pie konkurenta, kad bijušais darba devējs pieprasa līgumsodu; kad darba devējs pēc atlaišanas pārstāj maksāt atlīdzību; un kad darbinieks uzzina, ka klauzula bez atlīdzības viņu patiesībā nesaista. Rezultāts ir skaidrība, vai ierobežojums ir spēkā, un – ja ir – kas kuram jāmaksā.
Galvenie fakti
Termiņš
Konkurences ierobežojuma termiņš nedrīkst pārsniegt divus gadus no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas (Darba likuma 84. panta pirmās daļas 2. punkts). Darba devējs var vienpusēji atkāpties tikai pirms uzteikuma vai vienlaikus ar to, citos izbeigšanas gadījumos – pirms darba līguma izbeigšanās; darbinieks, kurš uzteic līgumu svarīga iemesla dēļ, var atkāpties viena mēneša laikā no uzteikuma dienas (85. pants). Prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā (31. pants).
Ko darīt
Atrodiet vienošanos un pārbaudiet tās formu. Vienošanās par konkurences ierobežojumu slēdzama rakstveidā, norādot ierobežojuma veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru (Darba likuma 84. panta ceturtā daļa). Tā var būt darba līguma punkts, pielikums vai atsevišķs dokuments, arī izbeigšanas vienošanās daļa.
Ja tekstā ir tikai vispārīgs teikums „darbinieks apņemas divus gadus nekonkurēt ar darba devēju” bez nosauktas darbības jomas, teritorijas un atlīdzības summas vai tās aprēķina, vienošanās neatbilst likumā noteiktajam saturam. Mutiska noruna vai atsauce uz darba kārtības noteikumiem rakstveida vienošanos neaizstāj.
Pārbaudiet trīs pieļaujamības pazīmes. Pirmkārt, mērķis: aizsargāt darba devēju no tādas darbinieka profesionālās darbības, kas var radīt konkurenci viņa komercdarbībai, ņemot vērā darbinieka rīcībā esošo aizsargājamo informāciju (84. panta pirmās daļas 1. punkts). Darbiniekam, kuram nav piekļuves klientu datiem, cenu politikai, tehnoloģijām vai citai aizsargājamai informācijai, ierobežojumu pamatot ir grūti.
Otrkārt, termiņš – ne ilgāks par diviem gadiem. Treškārt, atlīdzība: vienošanās jāparedz darba devēja pienākums par visu ierobežojuma laiku maksāt atbilstošu ikmēneša atlīdzību (3. punkts). Likums procentu no algas nenosaka; atlīdzībai jābūt samērīgai ar to, cik stipri ierobežotas darbinieka iespējas pelnīt. Vienošanās bez atlīdzības vai ar simbolisku summu šai pazīmei neatbilst.
Novērtējiet ierobežojuma apjomu. Tas var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību laikā (84. panta otrā daļa): grāmatvedim loģistikas uzņēmumā nevar aizliegt strādāt par grāmatvedi vispār vai strādāt jebkurā amatā visā nozarē bez saiknes ar viņa pienākumiem. Ierobežojumu veidi var būt patstāvīga konkurējoša saimnieciskā darbība, nodarbinātība pie cita darba devēja, klientu vai bijušā darba devēja darbinieku nepārvilināšana (piektā daļa).
Vienošanās nav spēkā, ciktāl tā pēc veida, apmēra, vietas un laika, kā arī ņemot vērā atlīdzību, uzskatāma par netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu (trešā daļa). Tiesa tātad var atzīt par spēkā neesošu tikai pārmērīgo daļu, piemēram, teritoriju „visa Eiropas Savienība”, ja uzņēmums darbojas tikai Latvijā.
Darba devējam: izlemiet par atkāpšanos laikus. Ja ierobežojums vairs nav vajadzīgs, darba devējs var vienpusēji atkāpties no vienošanās, taču uzteikuma gadījumā tikai pirms uzteikuma vai vienlaikus ar to, bet citos darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumos – pirms darba līguma izbeigšanās (85. panta pirmā daļa). Atkāpšanos noformējiet rakstveidā un izsniedziet darbiniekam pret parakstu.
Pēc šī brīža vienpusēji atkāpties vairs nevar: ja darbinieks ierobežojumu ievēro, atlīdzība jāmaksā par visu nolīgto laiku. Vēlāk no vienošanās var atbrīvoties tikai ar abpusēju rakstveida vienošanos. Tāpēc katra darbinieka aiziešanas brīdī pārskatiet, vai viņa zināšanas vēl attaisno izmaksas.
Darbiniekam: izmantojiet atkāpšanās tiesības, ja aizejat darba devēja vainas dēļ. Ja uzteicat darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu – svarīga iemesla dēļ, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības –, jums ir tiesības viena mēneša laikā no uzteikuma dienas rakstveidā atkāpties no vienošanās par konkurences ierobežojumu (85. panta trešā daļa).
Atkāpšanos nosūtiet ierakstītā vēstulē vai ar drošu elektronisko parakstu un saglabājiet apliecinājumu. Termiņš ir īss un skaitās no uzteikuma, nevis pēdējās darba dienas. Ja aizejat ar parastu uzteikumu vienu mēnesi iepriekš, šādu tiesību nav – tad atliek vienoties ar darba devēju vai apstrīdēt vienošanās spēkā esamību.
Ja ierobežojumu ievērojat, pieprasiet atlīdzību. Atlīdzība maksājama katru mēnesi pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās visu ierobežojuma laiku. Ja darba devējs nemaksā, nosūtiet rakstveida pieprasījumu, norādot vienošanās punktu, periodu, summu un kontu, un nosakiet termiņu.
Ja samaksa neseko, celiet prasību tiesā pēc darba devēja juridiskās adreses. Prasītāji prasībās par darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts). Summām līdz 3000 euro izmantojiet vienkāršoto procedūru (250.¹⁹ pants). Prasījumi noilgst divu gadu laikā (Darba likuma 31. pants), tāpēc nekrājiet nesamaksātos mēnešus.
Pirms jauna darba pieņemšanas izvērtējiet risku. Salīdziniet jaunā darba devēja darbības jomu, savus pienākumus un teritoriju ar vienošanās tekstu. Ja ierobežojums ir spēkā un jūs to pārkāpjat, bijušais darba devējs var pārtraukt atlīdzības izmaksu, prasīt nolīgto līgumsodu un zaudējumu atlīdzību (Civillikuma 1779. pants), tostarp atrauto peļņu, ja to pierāda (1787. pants).
Ja uzskatāt, ka vienošanās neatbilst 84. panta prasībām, pirms darba maiņas rakstveidā paziņojiet par to bijušajam darba devējam un lūdziet apstiprināt, ka tas ierobežojumu neuztur. Strīda gadījumā var celt prasību par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu pilnībā vai daļā. Jauno darba devēju par klauzulu informējiet pats – tā noklusēšana vēlāk var maksāt darbu.
Darba devējam: pārkāpuma gadījumā rīkojieties ar pierādījumiem. Fiksējiet, kur un kādā amatā bijušais darbinieks strādā vai kādu uzņēmumu reģistrējis, kuri klienti pārgājuši, un nosūtiet pretenziju ar prasību pārkāpumu izbeigt. Līgumsods par saistību neizpildi vispār jānosaka kā konkrēta naudas summa, un tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei (Civillikuma 1716. un 1717. pants); pārmērīgu līgumsodu tiesa samazina līdz saprātīgam apmēram (1724.¹ pants).
Tiesā darba devējam jāpierāda, ka vienošanās atbilst visām 84. panta pazīmēm, ka atlīdzība ir maksāta un ka darbinieka jaunā darbība ietilpst ierobežotajā jomā. Komercnoslēpuma izpaušanu aizliedz arī likums neatkarīgi no konkurences klauzulas (Darba likuma 83. pants, Komercnoslēpuma aizsardzības likums), ja darba devējs rakstveidā norādījis, kura informācija ir komercnoslēpums.
Uz ko uzmanīties
- Klauzula bez atlīdzības. Vienošanās, kas neparedz darba devēja pienākumu maksāt atbilstošu ikmēneša atlīdzību par visu ierobežojuma laiku, neatbilst 84. panta pirmās daļas 3. punktam, un uz tās pamata līgumsodu piedzīt nevar.
- Darba devējs nokavē atkāpšanos: pēc uzteikuma izsniegšanas vai darba līguma izbeigšanās vienpusēji atkāpties vairs nevar (85. panta pirmā daļa), un atlīdzība jāmaksā līdz termiņa beigām.
- Darbinieks paļaujas uz to, ka „tādas klauzulas tāpat nav spēkā”, un pāriet pie konkurenta, lai gan vienošanās atbilst likumam un atlīdzība tiek maksāta – seko līgumsods un zaudējumu prasība.
- Pārāk plašs ierobežojums – visa nozare, visi amati, neierobežota teritorija. Tiesa to atzīst par spēkā neesošu tiktāl, ciktāl tas ir netaisnīgs (84. panta trešā daļa), un darba devējs paliek ar šaurāku aizsardzību, nekā plānojis.
- Ierobežojums ilgāks par diviem gadiem vai skaitīts nevis no darba attiecību izbeigšanās dienas, bet no cita brīža.
- Līgumsods noteikts kā vairāku gadu algu summa: nesamērīgu līgumsodu tiesa samazina (Civillikuma 1724.¹ pants), bet strīds par to maksā laiku un izdevumus abām pusēm.
- Sajaukts konkurences ierobežojums pēc darba attiecībām ar blakus darba ierobežojumu to laikā (Darba likuma 92. pants) un neizpaušanas pienākumu (83. pants) – katram ir savi priekšnoteikumi un sekas.
Juridiskais pamats
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai konkurences ierobežojums bez atlīdzības ir spēkā?
Nē. Vienošanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja tā par visu ierobežojuma laiku paredz darba devēja pienākumu maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību (Darba likuma 84. panta pirmās daļas 3. punkts), un atlīdzības apmēram jābūt norādītam rakstveidā (ceturtā daļa). Klauzula, kurā atlīdzība nav paredzēta, darbinieku nesaista.
Cik ilgi var būt spēkā konkurences ierobežojums?
Ne ilgāk par diviem gadiem, skaitot no darba tiesisko attiecību izbeigšanās dienas (Darba likuma 84. panta pirmās daļas 2. punkts). Īsāks termiņš ir atļauts un praksē biežāks. Ja līgumā ierakstīti trīs vai pieci gadi, ierobežojums šajā daļā neatbilst likumam.
Cik lielai jābūt atlīdzībai par konkurences ierobežojumu?
Likums konkrētu summu vai procentu no algas nenosaka, bet prasa „atbilstošu” ikmēneša atlīdzību. Tās samērīgumu vērtē kopā ar ierobežojuma veidu, apmēru, vietu un laiku: jo plašāks aizliegums, jo lielākai jābūt atlīdzībai (Darba likuma 84. panta trešā daļa). Neliela summa par plašu aizliegumu var padarīt vienošanos par netaisnīgu.
Vai darba devējs var atteikties no konkurences ierobežojuma un nemaksāt?
Var, bet tikai laikus: sava uzteikuma gadījumā – pirms uzteikuma vai vienlaikus ar to, citos gadījumos – pirms darba līguma izbeigšanās (Darba likuma 85. panta pirmā daļa). Ja tas nav izdarīts, vienošanās paliek spēkā un atlīdzība jāmaksā, kamēr darbinieks ierobežojumu ievēro.
Vai darbinieks var atkāpties no konkurences ierobežojuma?
Vienpusēji – ja viņš uzteic darba līgumu svarīga iemesla dēļ pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas; tad viena mēneša laikā no uzteikuma dienas var rakstveidā atkāpties no vienošanās (85. panta trešā daļa). Citos gadījumos vajadzīga darba devēja piekrišana vai tiesas spriedums par vienošanās spēkā neesamību.
Vai ierobežojums var aizliegt strādāt visā nozarē?
Nē. Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību laikā (Darba likuma 84. panta otrā daļa). Aizliegums, kas pēc veida, apmēra, vietas un laika netaisnīgi ierobežo turpmāko profesionālo darbību, šajā daļā nav spēkā (trešā daļa).
Kas draud, ja pārkāpju konkurences ierobežojumu?
Ja vienošanās ir spēkā, bijušais darba devējs var pārtraukt atlīdzības izmaksu, prasīt līgumsodu, ja tas nolīgts, un zaudējumu atlīdzību (Civillikuma 1779. pants). Līgumsodam jābūt samērīgam; pārmērīgu tiesa samazina līdz saprātīgam apmēram (1724.¹ pants). Zaudējumi un to saistība ar pārkāpumu jāpierāda darba devējam.
Vai klientu nepārvilināšanas punkts arī ir konkurences ierobežojums?
Jā. Vienošanās var attiekties uz dažādiem ierobežojuma veidiem, tostarp klientu vai bijušā darba devēja darbinieku nepārvilināšanu (Darba likuma 84. panta piektā daļa). Arī šādam punktam piemēro visas prasības: aizsargājama interese, termiņš līdz diviem gadiem, rakstveida forma un atbilstoša ikmēneša atlīdzība.
Vai konkurences ierobežojumu var parakstīt, jau aizejot no darba?
Jā, likums neprasa, lai vienošanās būtu noslēgta kopā ar darba līgumu; to var noslēgt arī darba attiecību laikā vai izbeigšanas vienošanās ietvaros, ievērojot 84. panta prasības. Darbiniekam nav pienākuma šādu vienošanos parakstīt, un atteikums nevar būt pamats nelabvēlīgām sekām.
Vai komercnoslēpums jāsargā arī bez konkurences klauzulas?
Jā. Darbiniekam ir pienākums neizpaust informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, ja darba devējs rakstveidā norādījis, kura informācija par tādu uzskatāma (Darba likuma 83. pants). Pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu aizsargā arī Komercnoslēpuma aizsardzības likums, un tas nav atkarīgs no atlīdzības maksāšanas.
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa