Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Mobings un bosings darbā – kā aizstāvēties un ko prasīt

Mobings ir sistemātiska, ilgstoša naidīga izturēšanās pret vienu darbinieku – izsmiešana, izolēšana, informācijas slēpšana, bezjēdzīgi vai pazemojoši uzdevumi, nepamatoti aizrādījumi. Ja to dara vadītājs, tiesu praksē lieto vārdu „bosings”. Darba likumā šie jēdzieni nav definēti, taču likums prasa nodrošināt ikvienam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus (7. un 28. pants) un aizliedz radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, kurš izmanto savas tiesības (9. pants). Senāts 2019. gadā atzina, ka mobings pārkāpj vienlīdzīgu tiesību principu un ka darbiniekam par to pēc analoģijas var pienākties morālā kaitējuma atlīdzība saskaņā ar Darba likuma 29. panta astoto daļu.

Šis ceļvedis ir paredzēts darbiniekiem un valsts dienesta amatpersonām, kuri jūtas sistemātiski pazemoti vai izspiesti no darba, kā arī darba devējiem, kuri vēlas sūdzību izskatīt pareizi. Tajā aprakstīts, kā mobingu atšķirt no parastām darba nesaskaņām, kā savākt pierādījumus, kā iesniegt sūdzību uzņēmumā, kad vērsties Valsts darba inspekcijā vai pie tiesībsarga un kā celt prasību tiesā. Rezultātā jūs zināsiet, kādu aizsardzību likums dod, kādi termiņi jāievēro un kāpēc tiesas prasa pierādīt ilgstošu un sistemātisku rīcību, nevis atsevišķus konfliktus.

Darba tiesības – mobings

Galvenie fakti

Termiņš
Uz sūdzību uzņēmumā darba devējam jāatbild ne vēlāk kā septiņu dienu laikā (Darba likuma 94. pants).
Tiesību joma
Darba tiesības – mobings
Soļi
Judikatūra
5
Atjaunināts
19.11.2026.

Termiņš

Uz sūdzību uzņēmumā darba devējam jāatbild ne vēlāk kā septiņu dienu laikā (Darba likuma 94. pants). Ja mobings izpaužas kā atšķirīga attieksme, nosakot darba apstākļus vai paaugstinot amatā, prasība jāceļ triju mēnešu laikā no dienas, kad uzzinājāt vai jums vajadzēja uzzināt par pārkāpumu (95. panta otrā daļa).

Ja mobinga rezultātā saņemat darba devēja uzteikumu, prasību par tā atzīšanu par spēkā neesošu var celt tikai viena mēneša laikā (122. pants). Citi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā (31. pants). Tiesu praksē mobings parasti tiek konstatēts tikai tad, ja naidīgā attieksme ir bieža un ilgst vairākus mēnešus.

Ko darīt

  1. Novērtējiet, vai tas tiešām ir mobings. Tiesu praksē mobings tiek raksturots kā psihiska agresija pret personu, kas ilgst vismaz dažus mēnešus un regulāri atkārtojas, bet bosings – kā priekšniecības slikta izturēšanās pret darbinieku. Abu galvenā pazīme ir naidīga, neētiska attieksme pret vienu konkrētu darbinieku, kas izpaužas bieži (gandrīz katru dienu) un ilgstoši (vismaz sešus mēnešus); tā Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 29. aprīļa spriedumā.

    Viens skarbs e-pasts, pamatots aizrādījums par kavējumu vai pārcelšana citā amatā likumā noteiktajā kārtībā pati par sevi mobings nav. Tiesas vērtē rīcību kopumā un ilgtermiņā, tāpēc jau no paša sākuma domājiet par to, kā parādīt atkārtotību un sistēmu, nevis tikai vienu epizodi.

  2. Sāciet vākt pierādījumus uzreiz. Veidojiet hronoloģisku dienasgrāmatu: datums, laiks, kas notika, kas teica vai darīja, kas bija klāt. Saglabājiet e-pastus, ziņas darba sarakstes kanālos, rīkojumus, darba uzdevumus, darba izpildes novērtējumus un pieejas tiesību izmaiņas (piemēram, ja jums bez iemesla atslēgts darba telefons vai liegta piekļuve sistēmai). Pierakstiet kolēģus, kuri var liecināt.

    Ja veselība cieš, vērsieties pie ģimenes ārsta vai psihoterapeita un saglabājiet ierakstus par diagnozi un darbnespēju: tie palīdz pierādīt morālo kaitējumu, kas Civillikuma 1635. panta izpratnē ir fiziskas vai garīgas ciešanas. Slepena sarunu ierakstīšana var radīt strīdu par pierādījuma pieļaujamību un datu aizsardzību, tāpēc vispirms apsveriet rakstveida saziņu, kurā otra puse pati fiksē savus vārdus.

  3. Iesniedziet rakstveida sūdzību uzņēmumā. Darba likuma 94. pants dod tiesības iesniegt sūdzību uzņēmumā pilnvarotai personai (vadītājam, personāla daļai vai ētikas komisijai, ja tāda ir); to var darīt arī darbinieku pārstāvji, piemēram, arodbiedrība. Sūdzībā aprakstiet konkrētus faktus ar datumiem, norādiet, kurš rīkojās, un lūdziet konkrētu rīcību: pārtraukt aizskarošo rīcību, mainīt pakļautību, veikt pārbaudi.

    Atbilde jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā; jums ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā un sniegt paskaidrojumus. Par sūdzības iesniegšanu nedrīkst radīt nekādas nelabvēlīgas sekas (94. panta trešā daļa). Ja sūdzību neiesniedzat, vēlāk darba devējs var apgalvot, ka par problēmu nezināja un nevarēja to novērst.

  4. Atsaucieties uz darba devēja pienākumu nodrošināt drošu darba vidi. Ar darba līgumu darba devējs apņemas nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus (Darba likuma 28. panta otrā daļa). Darba aizsardzības likuma 8. pants prasa novērtēt darba vides risku, ņemot vērā arī psiholoģisko faktoru iedarbību un darba organizāciju; riska novērtējumā jāiesaista uzticības persona vai nodarbināto pārstāvis.

    Lūdziet darba devējam iepazīstināt jūs ar darba vides riska novērtējumu un pārbaudīt, vai tajā ir izvērtēti psihoemocionālie riski. Ja uzņēmumā ir darba aizsardzības speciālists vai uzticības persona, informējiet arī viņu. Ja darba devējs pēc sūdzības neko nedara, tas pats par sevi ir arguments turpmākajā strīdā, ka viņš nav pildījis likumā noteiktos pienākumus.

  5. Vērsieties Valsts darba inspekcijā. Inspekcija uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu (Valsts darba inspekcijas likuma 3. pants) un bez maksas konsultē darbiniekus un darba devējus. Iesniegumu var iesniegt elektroniski, pievienojot sūdzību uzņēmumam un darba devēja atbildi vai ziņas par to, ka atbildes nav.

    Inspekcijas amatpersonām aizliegts izpaust ziņas par personām, kas vērsušās ar iesniegumiem, kā arī to, ka pārbaude veikta iesnieguma dēļ (10. pants), tāpēc vēršanās inspekcijā nav jāslēpj no darba devēja, bet arī netiek viņam atklāta. Inspekcija var pārbaudīt riska novērtējumu, darba laika uzskaiti un citus pārkāpumus, kas bieži pavada mobingu, un pati veic administratīvā pārkāpuma procesu (Darba likuma 163. pants). Par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu juridiskajai personai draud brīdinājums vai naudas sods no 70 līdz 140 naudas soda vienībām jeb 350–700 euro (161. pants), par citiem darba tiesību pārkāpumiem – līdz 220 vienībām jeb 1100 euro (162. pants). Morālā kaitējuma atlīdzību inspekcija nepiespriež: to var izdarīt tikai tiesa.

  6. Izvērtējiet vēršanos pie tiesībsarga vai policijā. Tiesībsargs izskata privātpersonu iesniegumus un var ierosināt pārbaudes lietu (Tiesībsarga likuma 12. pants); tā funkcijās ir sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un diskriminācijas novēršanu (11. pants). Ja mobings saistīts ar dzimumu, vecumu, tautību, invaliditāti vai citu pazīmi, tas jau ir diskriminācija, un tiesībsargs pēc pārbaudes var pats vērsties tiesā civillietā par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

    Ja rīcība pāraug draudos, izsekošanā vai nevēlamā saziņā, kas rada pamatu baidīties par savu vai tuvinieku drošību, tā var būt vajāšana, par kuru Krimināllikuma 132.¹ pants paredz kriminālatbildību. Šādā gadījumā rakstiet iesniegumu Valsts policijai un pievienojiet saglabātās ziņas un liecinieku sarakstu.

  7. Izšķiriet, vai darba attiecības turpināt. Ja turpināt strādāt nav iespējams tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ, darbinieks var rakstveidā uzteikt darba līgumu bez uzteikuma termiņa svarīga iemesla dēļ (Darba likuma 100. panta piektā daļa). Uzteikumā konkrēti aprakstiet iemeslu un atsaucieties uz iesniegto sūdzību.

    Ja darba devējs piekrīt, ka iemesls ir svarīgs, viņam jāizmaksā atlaišanas pabalsts no viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nostrādātā laika (112. panta otrā daļa). Ja nepiekrīt, pabalstu un citus prasījumus var prasīt tiesā. Ja tieši pretēji darba devējs pēc jūsu sūdzības jums uzteic, šāds uzteikums var būt aizliegtas nelabvēlīgas sekas (9. pants), un prasība par tā atzīšanu par spēkā neesošu jāceļ viena mēneša laikā (122. pants).

  8. Celiet prasību tiesā. Individuālus darba strīdus, kas nav atrisināti uzņēmumā, izšķir tiesa (Darba likuma 30. pants); prasību ceļ rajona (pilsētas) tiesā, un prasītājs darbinieks ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts). Prasībā var lūgt izbeigt aizskarošo rīcību, piedzīt zaudējumus un morālā kaitējuma atlīdzību, kuras apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata (29. panta astotā daļa).

    Senāts 2019. gada 20. augusta spriedumā lietā C33586617 atzina, ka mobinga gadījumā nav jānorāda pazīme, kas jūs atšķir no citiem darbiniekiem, bet tiesai jāpārliecinās, ka pierādījumi apliecina sistemātisku darba devēja rīcību. Ja runa ir par nelabvēlīgām sekām, darba devējam jāpierāda, ka tās nav saistītas ar jūsu tiesību izmantošanu (9. panta otrā daļa). Valsts dienestā strīdu par amatpersonas tiesībām izskata administratīvā tiesa.

  9. Ja esat darba devējs, rīkojieties preventīvi. Pieņemiet iekšējo kārtību, kā darbinieki var ziņot par aizskarošu rīcību, nozīmējiet neitrālu personu sūdzību izskatīšanai un dokumentējiet izmeklēšanu. Darba likuma 94. pantā noteiktais septiņu dienu termiņš attiecas uz katru sūdzību, arī tad, ja tā ir pret vadītāju.

    Izvērtējiet psiholoģiskos riskus darba vides riska novērtējumā (Darba aizsardzības likuma 8. pants), apmāciet vadītājus un nepieņemiet lēmumus, kas ietekmē sūdzētāju (pārcelšanu, prēmiju atņemšanu, uzteikumu), bez objektīva un dokumentēta pamata. Ja sūdzība izrādās pamatota, rīkojieties ar disciplinārām sankcijām pret vainīgo. Tiesā darba devējam būs jāpierāda, ka viņš ir veicis visu iespējamo, lai mobingu novērstu.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

20

Saistītie tiesu nolēmumi

5
Mobings un bosings pārkāpj vienlīdzīgu tiesību principu; morālā kaitējuma atlīdzība pēc analoģijas ar Darba likuma 29. panta astoto daļu, bet rīcībai jābūt pierādītai
Mobinga un bosinga pazīmes: naidīga attieksme pret vienu darbinieku, bieži un ilgstoši (vismaz sešus mēnešus); pazīmes nekonstatētas
Psiholoģiskais terors darba vietā konstatējams ilgtermiņā un kopumā; mobings nav pierādīts, morālā kaitējuma prasība noraidīta
Amatpersonas pārcelšana citā amatā; apgalvojumi par mobingu un bosingu neapstiprinājās, pieteikums noraidīts
Darbiniekam jānorāda konkrēti apstākļi, kas pirmšķietami liecina par nelabvēlīgām sekām; ne katrs Darba likuma pārkāpums ir 9. panta pārkāpums

Biežāk uzdotie jautājumi

11
Kas ir mobings darbā?

Mobings ir sistemātiska, ilgstoša naidīga izturēšanās pret vienu darbinieku, piemēram, izsmiešana, izolēšana vai pazemojoši uzdevumi. Ja to dara vadītājs, runā par bosingu. Tiesu praksē abu pazīmes ir naidīga attieksme pret konkrētu darbinieku, kas izpaužas gandrīz katru dienu un ilgst vismaz vairākus mēnešus. Darba likumā termins nav definēts, bet aizsardzība izriet no 7., 9. un 29. panta.

Vai Latvijā mobings ir aizliegts ar likumu?

Atsevišķa mobinga definīcija Darba likumā nav, taču likums prasa nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus (28. pants), aizliedz radīt nelabvēlīgas sekas (9. pants) un atšķirīgu attieksmi (29. pants). Senāts 2019. gadā atzina, ka mobings pārkāpj vienlīdzīgu tiesību principu un par to var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību.

Kā pierādīt mobingu darbā?

Vadiet hronoloģisku pierakstu par katru gadījumu, saglabājiet e-pastus, ziņas un rīkojumus, pierakstiet lieciniekus un ārsta apmeklējumus. Tiesas vērtē rīcību kopumā un ilgtermiņā, tāpēc svarīga ir atkārtotība un sistēma. Iesniedziet arī rakstveida sūdzību uzņēmumā, lai darba devējs nevarētu apgalvot, ka par problēmu nezināja.

Kur sūdzēties par mobingu darbā?

Vispirms uzņēmumā pilnvarotai personai saskaņā ar Darba likuma 94. pantu; atbilde jāsniedz septiņu dienu laikā. Pēc tam var vērsties Valsts darba inspekcijā, kas uzrauga darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanu, un pie tiesībsarga, ja aizskārums saistīts ar diskrimināciju. Morālā kaitējuma atlīdzību var piespriest tikai tiesa.

Vai Valsts darba inspekcija var palīdzēt mobinga gadījumā?

Inspekcija var pārbaudīt, vai darba devējs ir novērtējis darba vides riskus, tostarp psiholoģiskos faktorus (Darba aizsardzības likuma 8. pants), un vai ievēro Darba likumu, un var piemērot sodu. Ziņas par iesniedzēju tā darba devējam neatklāj (Valsts darba inspekcijas likuma 10. pants). Kompensāciju par morālo kaitējumu inspekcija nepiespriež.

Cik lielu kompensāciju var saņemt par mobingu?

Morālā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata (Darba likuma 29. panta astotā daļa), ņemot vērā aizskāruma smagumu, ilgumu un sekas veselībai. Likumā nav noteikta ne minimālā, ne maksimālā summa. Papildus var prasīt mantiskos zaudējumus, piemēram, ārstēšanās izdevumus vai zaudēto izpeļņu.

Vai par mobingu var uzteikt darbu bez uzteikuma termiņa?

Jā, ja ir svarīgs iemesls, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības (Darba likuma 100. panta piektā daļa). Uzteikumam jābūt rakstveida un pamatotam. Ja darba devējs iemeslu atzīst par svarīgu, jāizmaksā atlaišanas pabalsts no viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā (112. panta otrā daļa).

Vai darba devējs drīkst mani atlaist, jo sūdzējos par mobingu?

Nē. Darba likuma 94. panta trešā daļa un 9. pants aizliedz radīt nelabvēlīgas sekas par sūdzības iesniegšanu vai tiesību izmantošanu. Ja strīdā norādāt uz šādiem apstākļiem, darba devējam jāpierāda, ka uzteikumam nav saistības ar jūsu sūdzību. Uzteikumu tiesā jāapstrīd viena mēneša laikā no tā saņemšanas (122. pants).

Cik maksā tiesāšanās par mobingu darbā?

Darbinieks, kas ceļ prasību, kura izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts). Savus advokāta izdevumus gan jāsedz pašam; ja prasība tiek apmierināta, tos var prasīt atlīdzināt no darba devēja likumā noteiktajās robežās.

Vai mobings starp kolēģiem ir arī darba devēja atbildība?

Jā. Darba devējam jānodrošina droši un veselībai nekaitīgi darba apstākļi (Darba likuma 28. pants) un jānovērtē darba vides riski (Darba aizsardzības likuma 8. pants). Ja viņš par kolēģu aizskarošo rīcību zina un nerīkojas, tas var būt viņa pienākumu pārkāpums. Tāpēc sūdzība uzņēmumā ir svarīgs solis.

Kad mobings ir noziedzīgs nodarījums?

Parasti mobings ir civiltiesisks un darba tiesību jautājums. Taču vairākkārtēja vai ilgstoša izsekošana, novērošana, draudi vai nevēlama saziņa, kas rada pamatu baidīties par savu drošību, var būt vajāšana, par kuru Krimināllikuma 132.¹ pants paredz kriminālatbildību. Tādā gadījumā iesniegumu var iesniegt Valsts policijai.

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Darba likuma 7. pants – vienlīdzīgu tiesību princips, Darba likuma 9. pants – aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, Darba likuma 28. pants – darba tiesiskās attiecības un darba līgums, Darba likuma 29. pants – atšķirīgas attieksmes aizliegums, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.