Atlaišanas pabalsts: kad pienākas un kā to aprēķināt
Atlaišanas pabalsts ir vienreizēja izmaksa, ko darba devējam ir pienākums samaksāt darbiniekam, ja darba līgums tiek uzteikts iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka vainu: darbinieku skaita samazināšana, darba devēja likvidācija, nepietiekamas profesionālās spējas, veselības stāvoklis, iepriekšējā darbinieka atjaunošana darbā vai ilgstoša darbnespēja. Pabalsta apmēru nosaka Darba likuma 112. pants – no viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas atkarībā no tā, cik ilgi esat strādājis pie šī darba devēja. Darba koplīgums vai darba līgums var paredzēt vairāk, bet ne mazāk.
Šis ceļvedis ir paredzēts darbiniekiem, kuri saņēmuši uzteikumu vai paši aiziet svarīga iemesla dēļ, kā arī mazajiem darba devējiem, kuri vēlas pabalstu aprēķināt pareizi. Tajā soli pa solim izskaidrots, kā pārbaudīt, vai uzteikuma pamats dod tiesības uz pabalstu, kā aprēķināt vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem mēnešiem, kad nauda jāizmaksā un ko darīt, ja darba devējs maksā mazāk vai nemaksā vispār. Rezultātā jūs zināsiet savu summu ar precizitāti līdz centam un to, kurš termiņš ir izšķirošs, lai to piedzītu tiesā.
Galvenie fakti
Termiņš
Atlaišanas pabalsts, tāpat kā visas pārējās darbiniekam pienākošās summas, jāizmaksā atlaišanas dienā (Darba likuma 128. panta pirmā daļa). Ja uzteikumu uzskatāt par nepamatotu, prasību par tā atzīšanu par spēkā neesošu var celt viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas; ja aizgājāt pats svarīga iemesla dēļ un darba devējs pabalstu nemaksā, prasība par tā piedziņu ceļama viena mēneša laikā no atlaišanas dienas (122. pants).
Darba devēja uzteikuma termiņš skaitāmo pabalsta gadījumos parasti ir viens mēnesis, darbiniekam ar invaliditāti – divi mēneši (103. pants).
Ko darīt
Pārbaudiet uzteikuma pamatu. Pabalsts pienākas tikai tad, ja darba devējs uzteicis darba līgumu pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6.–11. punkta: nepietiekamas profesionālās spējas, veselības stāvoklis, ko apliecina ārsta atzinums, iepriekšējā darbinieka atjaunošana, darbinieku skaita samazināšana, darba devēja likvidācija vai darbnespēja ilgāk par sešiem mēnešiem (112. panta pirmā daļa). Ja uzteikums pamatots ar 1.–5. punktu (darba disciplīnas pārkāpums, uzticības zaudēšana, reibums u. c.), pabalsts nepienākas.
Uzteikumā pamatam jābūt norādītam rakstveidā. Ja tajā minēta „restrukturizācija”, bet nav atsauces uz konkrētu punktu, prasiet darba devējam to precizēt rakstveidā: no tā ir atkarīgs gan pabalsts, gan uzteikuma termiņš.
Nosakiet, cik ilgi esat nodarbināts pie šī darba devēja. Pabalsta apmērs ir viena mēneša vidējā izpeļņa, ja esat strādājis mazāk nekā piecus gadus, divu mēnešu – piecus līdz 10 gadus, triju mēnešu – 10 līdz 20 gadus un četru mēnešu – vairāk nekā 20 gadus (Darba likuma 112. panta pirmā daļa). Darba koplīgums vai darba līgums var noteikt lielāku pabalstu, tāpēc pārbaudiet abus.
Skaitiet laiku no pirmās darba dienas pēc darba līguma. Ja līgums vairākkārt pārslēgts vai „pārjaunots”, pievērsiet uzmanību tam, vai darba tiesiskās attiecības tiešām tika pārtrauktas: maksātnespējas lietā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2019. gadā administrators pabalstu aprēķināja tikai par viena mēneša izpeļņu tieši tāpēc, ka darba attiecības bija nodibinātas no jauna ar pārjaunojuma līgumu.
Aprēķiniet vidējo izpeļņu. Visos gadījumos, kad likums paredz vidējās izpeļņas izmaksu, to aprēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, normatīvajos aktos, koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām un prēmijām (Darba likuma 75. panta pirmā daļa). Dienas vidējo izpeļņu iegūst, sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto dienu skaitu; mēneša vidējo izpeļņu – dienas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī šajos sešos mēnešos (75. panta trešā un ceturtā daļa).
Nostrādāto dienu skaitā neietilpst darbnespējas un atvaļinājuma dienas. Ja mēneša vidējā izpeļņa par normālo darba laiku ir zemāka par spēkā esošo minimālo mēneša darba algu, izmaksā minimālās algas apmērā (75. panta otrā daļa). Pieprasiet grāmatvedībai aprēķina izdruku.
Pārbaudiet, vai uzteikums vispār ir likumīgs. Pirms uzteikuma 6.–9. punkta gadījumos darba devējam jāpiedāvā cits darbs tajā pašā vai citā uzņēmumā, ja tāds ir (101. panta ceturtā daļa). Samazinot darbinieku skaitu, priekšroka palikt darbā ir tiem, kam labāki darba rezultāti un kvalifikācija, bet, ja tie būtiski neatšķiras, – piemēram, ilgāk nostrādājušajiem, vecākiem ar bērnu līdz 14 gadiem vai tiem, kam līdz pensijai atlicis mazāk par pieciem gadiem (108. pants).
Uzteikt nedrīkst grūtniecei un sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī darbnespējas vai atvaļinājuma laikā (109. pants). Arodbiedrības biedram, kurš tajā ir ilgāk par sešiem mēnešiem, vajadzīga arodbiedrības iepriekšēja piekrišana (110. pants). Ja kāds no šiem nosacījumiem pārkāpts, pabalsts ir mazākā problēma: uzteikumu var apstrīdēt.
Ja aizejat pats svarīga iemesla dēļ, pieprasiet pabalstu rakstveidā. Darbinieks var uzteikt darba līgumu bez uzteikuma termiņa, ja viņam ir svarīgs iemesls – apstāklis, kas pēc tikumības un taisnprātības apsvērumiem neļauj turpināt darba attiecības, piemēram, ilgstoši neizmaksāta alga (Darba likuma 100. panta piektā daļa). Ja darba devējs piekrīt, ka iemesls ir svarīgs, viņam jāizmaksā atlaišanas pabalsts 112. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā (112. panta otrā daļa).
Uzteikumā konkrēti aprakstiet iemeslu un pievienojiet pierādījumus (algas izmaksu izrakstus, sarakstes). Rīgas apgabaltiesa 2019. gadā atzina, ka sētniekam, kurš pēc atjaunošanas darbā aizgāja pēc 100. panta piektās daļas, pienākas divu mēnešu vidējās izpeļņas pabalsts par deviņiem nostrādātajiem gadiem.
Kontrolējiet izmaksu atlaišanas dienā. Visas darbiniekam pienākošās summas – pēdējā alga, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts – jāizmaksā atlaišanas dienā (Darba likuma 128. panta pirmā daļa). Ja par summas apmēru ir strīds, darba devējam šajā termiņā jāizmaksā vismaz neapstrīdētā daļa (128. panta otrā daļa), un, ja izmaksa nokavēta darba devēja vainas dēļ, viņam jāatlīdzina radušies zaudējumi (128. panta trešā daļa).
Pārbaudiet algas lapiņu: pabalstam jābūt norādītam atsevišķā rindā. Atcerieties arī, ka uz atlaišanas pabalstu nevar vērst piedziņu (Civilprocesa likuma 596. panta 1. punkts) – ja jums ir izpildu lieta, tiesu izpildītājs pabalstu ieturēt nedrīkst.
Ja pabalsts nav izmaksāts vai ir par mazu, nosūtiet pretenziju un ievērojiet mēneša termiņu. Rakstiet darba devējam ar aprēķinu un termiņu samaksai, kā arī varat iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijai. Taču tiesā prasības termiņi ir īsi: prasību par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas, bet prasību par pabalsta piedziņu pēc paša uzteikuma svarīga iemesla dēļ – viena mēneša laikā no atlaišanas dienas (Darba likuma 122. pants).
Ja uzteikums tiek atzīts par spēkā neesošu un esat atjaunots darbā, atlaišanas pabalsts vairs nepienākas, toties pienākas vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku (126. pants). Senāts 2019. gadā noraidīja prasību par pabalstu tieši tāpēc, ka darba attiecības bija izbeigtas nevis ar darba devēja uzteikumu, bet ar tiesas spriedumu.
Ja darba devējs ir maksātnespējīgs, piesakiet prasījumu administratoram. Pabalsta prasījumu iesniedziet maksātnespējas procesa administratoram ar aprēķinu un darba līgumu. Ja administrators prasījumu neatzīst pilnā apmērā, viņa lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kā tas notika 2019. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lietā par pabalsta apmēru.
Darbinieku prasījumus maksātnespējas gadījumā daļēji sedz arī darbinieku prasījumu garantiju fonds; šo procesu regulējošais likums mūsu korpusā vēl nav pieejams, tāpēc par aktuālo kārtību un termiņiem jautājiet administratoram. Ja paralēli tiek veikta kolektīvā atlaišana, darba devējam par to vismaz 30 dienas iepriekš jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai (Darba likuma 106. panta ceturtā daļa).
Uz ko uzmanīties
- Parakstot vienošanos par darba attiecību izbeigšanu (Darba likuma 114. pants), likums pabalstu neparedz. Ja darba devējs piedāvā „vienoties” skaita samazināšanas vietā, prasiet, lai pabalsts vai kompensācija būtu ierakstīta vienošanās tekstā.
- Pabalsts aprēķināts tikai no pamatalgas: vidējā izpeļņā jāieskaita arī piemaksas un prēmijas par pēdējiem sešiem mēnešiem (75. panta pirmā daļa).
- Viena mēneša termiņš prasībai par uzteikumu skaitās no uzteikuma saņemšanas dienas, nevis no pēdējās darba dienas; nokavējot to, uzteikumu vairs nevar apstrīdēt.
- Darbinieka parasts uzteikums pēc 100. panta pirmās daļas (pēc paša vēlēšanās ar mēneša brīdinājumu) tiesības uz pabalstu nedod – tikai uzteikums svarīga iemesla dēļ, ko darba devējs atzīst vai tiesa konstatē.
- Darba devēja uzteikums disciplīnas pārkāpuma dēļ, pēc kura pabalsts nav jāmaksā, ir pieļaujams tikai pēc darbinieka rakstveida paskaidrojuma pieprasīšanas un ne vēlāk kā mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas (101. panta otrā un trešā daļa) – pārbaudiet, vai tas ievērots.
- Ja pēc uzteikuma saslimstat, pēc jūsu pieprasījuma uzteikuma termiņā neieskaita darbnespējas laiku (103. panta otrā daļa); par to jāpaziņo darba devējam rakstveidā.
- Parakstot dokumentu ar frāzi „pretenziju nav”, jūs riskējat vēlāk nepierādīt, ka summa bija nepilna. Parakstiet tikai saņemšanas faktu.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik liels ir atlaišanas pabalsts Latvijā?
Ja darba koplīgumā vai līgumā nav noteikts vairāk, pabalsts ir viena mēneša vidējā izpeļņa, ja pie darba devēja strādājāt mazāk nekā piecus gadus, divu mēnešu – piecus līdz 10 gadus, triju mēnešu – 10 līdz 20 gadus un četru mēnešu – vairāk nekā 20 gadus (Darba likuma 112. panta pirmā daļa).
Kā aprēķina vidējo izpeļņu atlaišanas pabalstam?
No pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba algas, piemaksām un prēmijām. Kopsummu dala ar nostrādātajām dienām, iegūstot dienas vidējo izpeļņu, un to reizina ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī. Ja rezultāts ir mazāks par minimālo mēneša algu, izmaksā minimālās algas apmērā (Darba likuma 75. pants).
Vai atlaišanas pabalsts pienākas, ja aizeju pats?
Parasti nē. Izņēmums ir uzteikums bez termiņa svarīga iemesla dēļ pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas, piemēram, ja alga netiek maksāta. Ja darba devējs iemeslu atzīst, viņam jāizmaksā pabalsts 112. panta apmērā; ja apstrīd, prasību var celt viena mēneša laikā no atlaišanas dienas (122. panta otrā daļa).
Vai pabalsts pienākas, ja darba attiecības izbeidz ar vienošanos?
Likums to neparedz. Vienošanās pēc Darba likuma 114. panta ir brīvs līgums, un tā saturu nosaka puses. Ja darba devējs ierosina vienošanos darbinieku skaita samazināšanas vietā, prasiet ierakstīt kompensāciju, kas nav mazāka par 112. pantā paredzēto pabalstu.
Kad darba devējam jāizmaksā atlaišanas pabalsts?
Atlaišanas dienā kopā ar pārējām summām (Darba likuma 128. panta pirmā daļa). Ja par apmēru ir strīds, neapstrīdētā daļa jāizmaksā šajā pašā termiņā. Par nokavētu izmaksu darba devēja vainas dēļ viņam jāatlīdzina darbiniekam radušies zaudējumi.
Vai atlaišanas pabalsts pienākas, ja atlaiž veselības stāvokļa dēļ?
Jā. Uzteikums pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. punkta (veselības stāvoklis, ko apliecina ārsta atzinums) un 11. punkta (darbnespēja ilgāk par sešiem mēnešiem) ir starp gadījumiem, kad pabalsts jāizmaksā (112. panta pirmā daļa). Pirms tam darba devējam jāpiedāvā cits piemērots darbs, ja tāds ir.
Ko darīt, ja darba devējs pabalstu neizmaksā?
Nosūtiet rakstveida pretenziju ar aprēķinu un termiņu, varat vērsties Valsts darba inspekcijā. Ja tas nelīdz, celiet prasību rajona (pilsētas) tiesā. Darbinieki prasībās par darba samaksu un citām darba tiesisko attiecību summām parasti ir atbrīvoti no tiesāšanās izdevumu samaksas, taču ievērojiet Darba likuma 122. pantā noteiktos mēneša termiņus.
Vai tiesu izpildītājs var ieturēt atlaišanas pabalstu?
Nē. Civilprocesa likuma 596. panta 1. punkts nosaka, ka piedziņu nevar vērst uz atlaišanas pabalstu. Ja darba devējs to tomēr ietur pēc tiesu izpildītāja rīkojuma, nekavējoties informējiet tiesu izpildītāju un pieprasiet atmaksu.
Vai darba stāžs pie iepriekšējā darba devēja tiek ieskaitīts?
Likums runā par nodarbinātību „pie attiecīgā darba devēja”, tāpēc parasti skaitās tikai laiks pie tā darba devēja, kas uzteic. Ja darba devējs mainījies uzņēmuma pārejas rezultātā vai darba līgums ir pārjaunots, ilgums var būt strīdīgs – pārbaudiet dokumentus un vajadzības gadījumā konsultējieties ar juristu.
Vai var prasīt vairāk par likumā noteikto pabalstu?
Jā, ja to paredz darba koplīgums vai darba līgums: 112. panta noteiktie apmēri ir minimālie. Pārbaudiet arī uzņēmuma iekšējos noteikumus un kolektīvās atlaišanas konsultācijās panākto vienošanos ar darbinieku pārstāvjiem (Darba likuma 106. pants).
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa