Virsstundas: kad tās atļautas un kā saņemt 100 % piemaksu
Virsstundu darbs ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika (Darba likuma 136. panta pirmā daļa). Normālais darba laiks Latvijā ir astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā (131. pants), bet summētā darba laika gadījumā virsstundas nosaka pēc visa pārskata perioda. Par virsstundu darbu un darbu svētku dienā darbiniekam pienākas piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas algas likmes (68. pants), ja vien nozares ģenerālvienošanās neparedz atšķirīgu, bet ne mazāku par 50 procentiem.
Šis ceļvedis paredzēts darbiniekiem, kuri strādā ilgāk par grafiku, bet nesaņem piemaksu, saņem „brīvdienas” bez skaidras kārtības vai neizprot, kā darba devējs aprēķina virsstundas summētajā darba laikā. Tajā izskaidrots, kad virsstundas pieļaujamas tikai ar rakstveida piekrišanu, cik to drīkst būt, kā pārbaudīt darba laika uzskaiti, kā virsstundu piemaksu var aizstāt ar apmaksātu atpūtu un kā neizmaksāto summu piedzīt ar Valsts darba inspekcijas palīdzību vai tiesā. Rezultāts ir pareizs virsstundu aprēķins un izmaksāta piemaksa par nostrādāto laiku, kas prasāma arī pēc aiziešanas no darba divu gadu laikā. Tiesu prakse rāda, ka strīdi visbiežāk rodas par pusdienu pārtraukumiem, darbnespēju pārskata periodā un dežūrām.
Galvenie fakti
Termiņš
Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā līdz četriem mēnešiem (Darba likuma 136. panta piektā daļa); izņēmuma gadījumos bez piekrišanas ilgāk par sešām dienām pēc kārtas vajadzīga Valsts darba inspekcijas atļauja.
Apmaksātu atpūtu virsstundu vietā piešķir mēneša laikā, bet summētā darba laika gadījumā nākamajā pārskata periodā, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā (136. panta desmitā daļa). Summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis, ar darba līgumu līdz trim, ar koplīgumu līdz 12 mēnešiem (140. pants). Prasījumi noilgst divos gados (31. pants).
Ko darīt
Noskaidrojiet savu normālo darba laiku un uzskaites veidu. Darba līgumā vai darba kārtības noteikumos jābūt norādītam, vai jums ir noteikts normālais dienas un nedēļas darba laiks (līdz astoņām stundām dienā un 40 stundām nedēļā, 131. pants), nepilns darba laiks vai summētais darba laiks ar konkrētu pārskata periodu (140. pants). No tā atkarīgs, kā aprēķina virsstundas.
Normālā darba laika gadījumā virsstundas ir katra stunda virs dienas vai nedēļas normas. Summētā darba laika gadījumā virsstundas ir darbs virs normālā darba laika visā pārskata periodā (140. panta piektā daļa), tāpēc viena gara maiņa pati par sevi vēl nav virsstundas. Ja jums noteikts nepilns darba laiks, darbs virs tā pieļaujams tikai ar rakstveida vienošanos (134. panta septītā daļa).
Pārbaudiet, vai virsstundu darbam bija jūsu rakstveida piekrišana. Darba likuma 136. panta otrā daļa pieļauj virsstundu darbu, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Bez piekrišanas virsstundas atļautas tikai izņēmuma gadījumos: sabiedrības visneatliekamāko vajadzību dēļ, lai novērstu nepārvaramas varas vai negadījuma sekas vai lai pabeigtu steidzamu, iepriekš neparedzētu darbu (136. panta trešā daļa).
Virsstundu darbā aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, bet grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā – tikai ar viņu rakstveida piekrišanu (136. panta sestā un septītā daļa). Taču arī tad, ja piekrišanas nebija, par faktiski nostrādātajām virsstundām piemaksa jāmaksā: darba devēja pārkāpums nevar nonākt darbinieka zaudējumā.
Veiciet savu darba laika uzskaiti. Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas, atsevišķi virsstundas, nakts darbu, darbu atpūtas laikā un svētku dienās (Darba likuma 137. panta pirmā daļa), un jums ir tiesības šo uzskaiti pārbaudīt (137. panta trešā daļa).
Tomēr strīdā noderēs arī jūsu pierakstes: katru dienu atzīmējiet ierašanās un aiziešanas laiku, pārtraukumus un veicamo darbu. Saglabājiet e-pastus, kas sūtīti ārpus darba laika, piekļuves karšu datus, GPS vai maršruta lapas, maiņu grafikus un kolēģu kontaktus. Senāts 2019. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. SKC-592/2019 strīds bija tieši par to, vai pusdienu pārtraukumi faktiski bija darba laiks, un tas jāpierāda ar konkrētiem faktiem.
Aprēķiniet piemaksu. Par virsstundu darbu un darbu svētku dienā pienākas piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas vai dienas algas likmes, bet akorda algas gadījumā – no akorddarba izcenojuma (Darba likuma 68. panta pirmā daļa). Tas nozīmē, ka par katru virsstundu jāsaņem parastā stundas likme un vēl vismaz tikpat liela piemaksa.
Darba līgums vai koplīgums var noteikt lielāku piemaksu. Mazāku – ne mazāk kā 50 procentus – var noteikt tikai nozares ģenerālvienošanās, kas būtiski paaugstina minimālo algu nozarē (68. panta trešā daļa). Ja mēneša algas gadījumā stundas likme līgumā nav norādīta, to aprēķina, dalot mēnešalgu ar normālā darba laika stundu skaitu attiecīgajā mēnesī. Sagatavojiet tabulu: datums, nostrādātās stundas, norma, virsstundas, piemaksa.
Ja jums piedāvā brīvdienas virsstundu vietā, pārbaudiet noteikumus. Piemaksu var aizstāt ar apmaksātu atpūtu tikai tad, ja par to vienojaties vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu (Darba likuma 136. panta devītā daļa). Atpūta jāpiešķir mēneša laikā no virsstundu darba, bet summētā darba laika gadījumā nākamajā pārskata periodā, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā; pēc vienošanās to var pievienot ikgadējam atvaļinājumam (136. panta desmitā daļa).
Ja darba attiecības beidzas, pirms apmaksātā atpūta izmantota, darba devējam jāizmaksā piemaksa par virsstundām (136. panta vienpadsmitā daļa). Neskaidra prakse, kurā „virsstundas atstrādā kādreiz vēlāk”, nav likumīga. Iekļaujiet neizmantotās atpūtas dienas galīgā norēķina aprēķinā.
Summētajā darba laikā pārbaudiet darbnespējas un atvaļinājuma ietekmi. Ja pārskata periodā bijāt slims vai atvaļinājumā, normālo darba laiku par šīm dienām no perioda normas atskaita, citādi virsstundas tiek „noslēptas”. Valsts darba inspekcija vairākos gadījumos ar lēmumu uzlika darba devējam pienākumu izmaksāt virsstundas, jo normālais darba laiks bija aprēķināts nepareizi; Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 11. septembra spriedumā šādu lēmumu atstāja spēkā.
Arī Senāts 2019. gada 5. jūlija spriedumā lietā par Rīgas pašvaldības uzņēmuma darbinieku virsstundām atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo jautājums par darbnespējas ietekmi uz virsstundu aprēķinu bija jāizvērtē rūpīgāk. Pārbaudiet arī maksimālo ilgumu: summētajā darba laikā nedrīkst strādāt vairāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā (140. panta ceturtā daļa).
Pieprasiet samaksu un vērsieties Valsts darba inspekcijā. Nosūtiet darba devējam rakstveida pieprasījumu ar virsstundu aprēķinu un lūgumu izsniegt darba laika uzskaites tabeles. Ja atbilde nav apmierinoša, iesniedziet sūdzību Valsts darba inspekcijai: tā pārbauda darba laika uzskaites un darba samaksas dokumentus un var pieņemt lēmumu, ar ko uzliek pienākumu izmaksāt samaksu par virsstundām (Valsts darba inspekcijas likuma 5. pants).
Inspekcija var arī piemērot darba devējam sodu par darba laika uzskaites pārkāpumiem. Inspekcijas pārbaude ir bez maksas, un tās konstatējumi kalpo kā pierādījums tiesā. Tomēr inspekcijas lēmumu darba devējs var pārsūdzēt administratīvajā tiesā, un process var ilgt mēnešus, tāpēc sekojiet noilgumam.
Ja darba devējs nemaksā, celiet prasību tiesā. Prasību par piemaksas par virsstundu darbu un darbu svētku dienās piedziņu ceļ rajona (pilsētas) tiesā pēc darba devēja juridiskās adreses; darbinieks ir atbrīvots no valsts nodevas (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punkts). Līdz 3000 euro galvenā parāda var izmantot vienkāršoto procedūru (250.¹⁹ pants).
Pievienojiet savu uzskaiti, grafikus un liecinieku sarakstu un lūdziet tiesu uzlikt darba devējam pienākumu iesniegt darba laika uzskaites dokumentus. Vienā prasībā var apvienot vairākus prasījumus: Senāta 2019. gada 24. maija spriedumā lietā Nr. SKC-541/2019 metinātājs vienlaikus prasīja darba attiecību atzīšanu, piemaksu par virsstundām un darbu svētku dienās, atlīdzību par dīkstāvi un dienas naudu. Prasījumi noilgst divu gadu laikā (Darba likuma 31. pants), katrs mēnesis atsevišķi.
Uz ko uzmanīties
- Nav pierādījumu par faktiski nostrādātajām stundām. Ja darbinieka pierakstu nav un darba devēja tabelēs virsstundu nav, prasību pierādīt ir grūti.
- „Brīvdienas virsstundu vietā” bez rakstveida vienošanās un termiņa. Atpūta jāpiešķir mēneša vai triju mēnešu laikā, citādi jāmaksā piemaksa.
- Summētā darba laika periodā netiek atskaitīta darbnespēja vai atvaļinājums, un virsstundu skaits tiek samazināts.
- Pusdienu pārtraukumi, kuros darbinieks faktiski strādāja vai bija darba vietā pieejams, netiek uzskaitīti kā darba laiks.
- Vienošanās par mēnešalgu, kas „ietver visas virsstundas”. Šāds noteikums nevar atcelt likumā noteikto piemaksu (Darba likuma 68. pants).
- Noilguma nokavēšana: prasījumi noilgst divos gados (Darba likuma 31. pants).
- Pārmērīgs virsstundu apjoms apdraud veselību; nepilngadīgos virsstundu darbā nodarbināt aizliegts (136. panta sestā daļa).
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik maksā par virsstundām Latvijā?
Par virsstundu darbu pienākas parastā samaksa un piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas algas likmes (Darba likuma 68. panta pirmā daļa). Darba līgums vai koplīgums var noteikt lielāku piemaksu. Mazāku, bet ne zemāku par 50 procentiem, var paredzēt tikai nozares ģenerālvienošanās.
Vai darba devējs var likt strādāt virsstundas bez piekrišanas?
Parasti nē. Virsstundu darbs pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā (Darba likuma 136. panta otrā daļa). Bez piekrišanas tas atļauts tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, avārijas seku novēršanai vai steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai. Arī tad par nostrādāto laiku jāmaksā piemaksa.
Cik daudz virsstundu drīkst strādāt?
Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā līdz četriem mēnešiem (Darba likuma 136. panta piektā daļa). Summētajā darba laikā nedrīkst strādāt ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un vairāk par 56 stundām nedēļā.
Kā aprēķina virsstundas summētajā darba laikā?
Virsstundas ir darbs virs normālā darba laika visā pārskata periodā (Darba likuma 140. panta piektā daļa). Pārskata periods ir mēnesis, ja līgumā nav noteikts citādi (līdz trim mēnešiem, koplīgumā līdz 12). No normas jāatskaita darbnespējas un atvaļinājuma laiks, citādi virsstundas tiek aprēķinātas par maz.
Vai virsstundu vietā var dot brīvdienas?
Jā, ja par to vienojaties vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu (Darba likuma 136. panta devītā daļa). Apmaksātā atpūta jāpiešķir mēneša laikā vai summētā laika gadījumā līdz trim mēnešiem. Ja darba attiecības beidzas, pirms atpūta izmantota, jāizmaksā piemaksa. Vienošanos noformējiet rakstveidā.
Vai pusdienu pārtraukums skaitās darba laiks?
Parasti pārtraukums darba laikā neietilpst, ja darbinieks to var izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja pārtraukuma laikā darbinieks faktiski strādā vai viņam jābūt darba vietā gatavam strādāt, tas var būt darba laiks. Senāts 2019. gadā šādu strīdu nodeva jaunai izskatīšanai, prasot vērtēt faktiskos apstākļus.
Kur sūdzēties, ja nemaksā par virsstundām?
Valsts darba inspekcijā. Tā pārbauda darba laika uzskaiti un darba samaksu un var ar lēmumu uzlikt darba devējam pienākumu izmaksāt samaksu par virsstundām (Valsts darba inspekcijas likuma 5. pants). Ja darba devējs joprojām nemaksā, piemaksu var piedzīt tiesā bez valsts nodevas.
Vai par darbu svētku dienā maksā vairāk?
Jā. Par darbu svētku dienā pienākas piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no stundas vai dienas algas likmes (Darba likuma 68. pants). Ja svētku diena iekrīt jūsu darba dienā un jūs nestrādājat, darba devējam par to jāizmaksā atlīdzība (74. panta pirmās daļas 8. punkts).
Cik ilgi var prasīt neizmaksātās virsstundas?
Divus gadus. Visi prasījumi no darba tiesiskajām attiecībām noilgst divu gadu laikā (Darba likuma 31. pants). Ja darba devējs nav izsniedzis rakstveida aprēķinu, noilgums ir trīs gadi. Katra mēneša virsstundas noilgst atsevišķi, tāpēc ilgi gaidīt nav izdevīgi. Rīkojieties laikus.
Vai līgumā var noteikt, ka alga ietver virsstundas?
Šāds noteikums nevar samazināt likumā noteikto piemaksu. Darba līguma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, nav spēkā (Darba likuma 6. pants). Ja faktiski strādājat virsstundas, piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā pienākas neatkarīgi no šāda formulējuma.
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa