Darba līguma uzteikums bez termiņa svarīga iemesla dēļ
Parasti darbinieks Latvijā var aiziet no darba, rakstveidā uzsakot darba līgumu vienu mēnesi iepriekš (Darba likuma 100. panta pirmā daļa). Ir situācijas, kurās gaidīt mēnesi nav saprātīgi: darba devējs mēnešiem nemaksā algu, pieprasa strādāt apstākļos, kas apdraud veselību, pazemo, vajā vai liek pārkāpt likumu. Tādiem gadījumiem Darba likuma 100. panta piektā daļa ļauj darbiniekam uzteikt darba līgumu nekavējoties, neievērojot uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls – apstāklis, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.
Šis ceļvedis paskaidro, kas tiesu praksē var būt svarīgs iemesls, kā uzteikumu pareizi noformēt un pierādīt, kādi maksājumi pienākas pēdējā darba dienā un kā panākt atlaišanas pabalstu, ja darba devējs nepiekrīt jūsu iemeslam. Tas ir paredzēts darbiniekiem privātajā sektorā; valsts civildienesta ierēdņiem dienesta attiecību izbeigšanu regulē speciālais likums. Rezultāts ir darba tiesisko attiecību izbeigšana jūsu noteiktajā dienā, galīgais norēķins un, ja iemesls ir pamatots, atlaišanas pabalsts no viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Kļūdaini noformēts uzteikums var nozīmēt, ka pabalsta nebūs un darba devējs prasīs zaudējumus, tāpēc rīkojieties pārdomāti.
Galvenie fakti
Termiņš
Uzteikums pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas stājas spēkā nekavējoties, tātad bez viena mēneša uzteikuma termiņa. Visas pienākošās summas izmaksājamas atlaišanas dienā vai, ja to nav iespējams izdarīt, ne vēlāk kā nākamajā dienā (128. panta pirmā daļa).
Ja darba devējs apstrīd jūsu norādīto svarīgo iemeslu un neizmaksā atlaišanas pabalstu, prasību par tā piedziņu var celt tiesā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas (122. panta otrā daļa). Pārējiem naudas prasījumiem noilgums ir divi gadi (31. pants).
Ko darīt
Izvērtējiet, vai jūsu iemesls ir „svarīgs” likuma izpratnē. Darba likuma 100. panta piektā daļa nedod sarakstu; tā prasa apstākli, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ neļauj turpināt attiecības. Praksē par tādiem parasti uzskata, piemēram, ilgstoša vai atkārtota algas neizmaksāšana, pienākums strādāt bīstamos apstākļos bez aizsardzības līdzekļiem, fiziska vai verbāla vardarbība, pazemošana, prasība veikt prettiesiskas darbības, kā arī veselības stāvoklis, kas ar ārsta atzinumu liedz turpināt konkrēto darbu.
Par svarīgu iemeslu parasti neuzskata vēlmi sākt darbu citur, nesaskaņas ar kolēģiem bez darba devēja vainas vai vienreizēju nelielu algas kavējumu. Jo nopietnāks un dokumentētāks ir pārkāpums, jo lielāka iespēja, ka darba devējs vai tiesa iemeslu atzīs. Šaubu gadījumā vispirms rakstiski brīdiniet darba devēju un dodiet iespēju situāciju labot.
Savāciet pierādījumus pirms uzteikuma. Kad būsiet aizgājis, piekļuve darba e-pastam, grafikiem un sistēmām parasti tiek slēgta. Tāpēc iepriekš saglabājiet bankas izrakstus par algas kavējumu, algas lapiņas, sarakstes, rīkojumus, fotogrāfijas no darba vietas, ārsta izziņas un liecinieku kontaktus.
Ja iemesls ir darba aizsardzības pārkāpumi vai algas nemaksāšana, lietderīgi iepriekš iesniegt sūdzību Valsts darba inspekcijai: tās konstatējumi vēlāk būs neatkarīgs pierādījums. Ja iemesls ir veselība, pieprasiet ģimenes ārsta vai arodveselības ārsta atzinumu, ka attiecīgo darbu veikt nedrīkstat. Darba devējam tiesā būs jāapstrīd jūsu apgalvojumi, bet pabalsta prasībā pierādīt svarīgā iemesla esamību būs jums.
Sagatavojiet rakstveida uzteikumu. Darbinieka uzteikumam jābūt rakstveidā (100. panta piektā daļa). Dokumentā norādiet: darba devēja nosaukumu, savu vārdu, uzvārdu un amatu, darba līguma datumu, skaidru paziņojumu, ka uzsakāt darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, svarīgā iemesla konkrētu aprakstu (kas, kad, cik ilgi) un pēdējo darba dienu.
Pievienojiet lūgumu izmaksāt visas pienākošās summas un atlaišanas pabalstu saskaņā ar 112. panta otro daļu. Neaprobežojieties ar vispārīgu frāzi „personisku iemeslu dēļ”: bez apraksta darba devējs uzteikumu var uzskatīt par parastu uzteikumu ar mēneša termiņu, un pabalsts nepienāksies. Saglabājiet eksemplāru ar darba devēja atzīmi par saņemšanu.
Iesniedziet uzteikumu tā, lai saņemšanu varētu pierādīt. Labākais veids ir nodot to personiski un lūgt darba devēja pārstāvim uz jūsu eksemplāra parakstīties par saņemšanu, norādot datumu. Alternatīva ir e-pasts ar drošu elektronisko parakstu uz darba devēja oficiālo adresi vai e-adresi, vai ierakstīta pasta vēstule uz juridisko adresi.
Uzteikums ir vienpusējs darījums: lai tas stātos spēkā, darba devēja piekrišana nav vajadzīga. Senāts 2019. gada 20. augusta spriedumā lietā Nr. SKC-771/2019 uzsvēra, ka uzteikumam ir tiesiskās sekas nodibinošs jeb konstitutīvs spēks. Tiesības atsaukt darbinieka uzteikumu nosaka darba devējs, ja tās nav paredzētas koplīgumā vai darba līgumā (100. panta trešā daļa), tāpēc pirms iesniegšanas pārliecinieties par savu lēmumu.
Pēdējā darba dienā nokārtojiet norēķinus. Visas summas, kas jums pienākas, darba devējam jāizmaksā atlaišanas dienā; 100. panta piektās daļas gadījumā, ja to nav iespējams izdarīt tajā pašā dienā, ne vēlāk kā nākamajā dienā (128. panta pirmā daļa). Tās ir alga par nostrādāto laiku, piemaksas, kompensācija par visu neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (149. panta piektā daļa) un, ja darba devējs atzīst jūsu iemeslu, atlaišanas pabalsts.
Atdodiet darba devēja mantu (datoru, atslēgas, formu) pret rakstisku pieņemšanas aktu, lai vēlāk netiktu ieturēti zaudējumi. Pieprasiet rakstveida aprēķinu un izziņu par nodarbinātību. Ja daļa summas tiek apstrīdēta, darba devējam neapstrīdētā daļa jāizmaksā laikā (128. panta otrā daļa).
Noskaidrojiet, vai darba devējs piekrīt jūsu iemeslam un izmaksā pabalstu. Ja darba devējs piekrīt, ka iemesls ir svarīgs, viņam jāizmaksā atlaišanas pabalsts tādā pašā apmērā kā štatu samazināšanas gadījumā (112. panta otrā daļa): viena mēneša vidējā izpeļņa, ja nostrādāts mazāk par pieciem gadiem, divi mēneši par 5–10 gadiem, trīs mēneši par 10–20 gadiem, četri mēneši par vairāk nekā 20 gadiem. Lielāku summu var paredzēt koplīgums vai darba līgums.
Vidējo izpeļņu aprēķina no pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas, ieskaitot piemaksas un prēmijas (75. pants). Pārbaudiet aprēķinu: Senāta 2019. gada 19. jūlija spriedumā lietā Nr. SKC-565/2019 strīds radās tieši tāpēc, ka darba devējs summas bija aprēķinājis no minimālās algas, nevis no faktiskās vidējās izpeļņas.
Ja darba devējs apstrīd iemeslu, celiet prasību viena mēneša laikā. Darba likuma 122. panta otrā daļa ļauj darbiniekam, kurš uzteicis līgumu pēc 100. panta piektās daļas, celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas, ja darba devējs apstrīd norādīto svarīgo iemeslu un pabalstu nav izmaksājis. Šis termiņš ir īss un nav pagarināms ar sarunām.
Prasību ceļ rajona (pilsētas) tiesā pēc darba devēja juridiskās adreses (Civilprocesa likuma 26. pants); valsts nodevu darbinieks nemaksā (43. panta pirmās daļas 1. punkts). Prasībā pievienojiet uzteikumu, pierādījumus par iemeslu, aprēķinu un lūdziet arī citas nesamaksātās summas un likumiskos procentus. Tiesa izvērtēs, vai jūsu norādītie apstākļi objektīvi neļāva turpināt attiecības.
Apsveriet alternatīvas un sekas bezdarba gadījumā. Ja darba devējs ir gatavs vienoties, darba tiesiskās attiecības var izbeigt ar rakstveida vienošanos (114. pants), tajā paredzot pēdējo dienu, kompensāciju un savstarpēju pretenziju neesamību. Tas bieži ir ātrāk nekā strīds tiesā.
Ņemiet vērā bezdarbnieka pabalsta noteikumus: personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata, pabalstu piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas (likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteikumi par pabalsta piešķiršanas kārtību). Pirms uzteikuma noskaidrojiet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kā tiks vērtēts jūsu gadījums, un saglabājiet pierādījumus par svarīgo iemeslu.
Uz ko uzmanīties
- Uzteikumā nav konkrēta iemesla. Ja rakstīts tikai „uzsaku līgumu nekavējoties”, darba devējs to var uzskatīt par parastu uzteikumu ar mēneša termiņu, un pabalsts nepienāksies.
- Pierādījumu trūkums. Ja tiesā nevar pierādīt algas kavējumu, bīstamos apstākļus vai aizskaršanu, prasība par atlaišanas pabalstu tiks noraidīta.
- Viena mēneša termiņa nokavēšana prasībai par atlaišanas pabalstu (Darba likuma 122. panta otrā daļa).
- Neatdota darba devēja manta vai nenodoti darbi var kļūt par pamatu darba devēja prasībai par zaudējumiem (Darba likuma 86. pants).
- Valsts civildienesta ierēdņiem Darba likuma 100. panta piektā daļa netiek piemērota tieši; dienesta attiecību izbeigšanu nosaka Valsts civildienesta likums.
- Pārsteidzīgs lēmums: pēc iesniegšanas uzteikumu vienpusēji atsaukt nevar, ja darba devējs tam nepiekrīt (100. panta trešā daļa).
- Bezdarbnieka pabalsta aizkave par diviem mēnešiem pēc paša uzteikuma, ja vien nav atzīts, ka attiecības izbeigtas citu iemeslu dēļ.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai var aiziet no darba bez uzteikuma termiņa?
Jā, ja jums ir svarīgs iemesls – apstāklis, kas tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ neļauj turpināt darba attiecības (Darba likuma 100. panta piektā daļa). Uzteikumam jābūt rakstveidā, un tajā jāapraksta iemesls. Bez svarīga iemesla darbiniekam jāievēro viena mēneša uzteikuma termiņš, ja līgumā nav noteikts īsāks.
Kas ir svarīgs iemesls darba līguma uzteikšanai?
Likums to nedefinē sarakstā; to izšķir pēc tikumības un taisnprātības apsvērumiem. Praksē par svarīgu iemeslu atzīst, piemēram, ilgstošu algas nemaksāšanu, darba aizsardzības prasību rupju pārkāpšanu, vardarbību vai pazemošanu darbā un ārsta apstiprinātu veselības stāvokli, kas liedz turpināt darbu. Galīgo vērtējumu strīda gadījumā dod tiesa.
Vai, aizejot pēc 100. panta piektās daļas, pienākas atlaišanas pabalsts?
Jā, ja darba devējs piekrīt, ka iemesls ir svarīgs (Darba likuma 112. panta otrā daļa). Pabalsta apmērs ir no viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas atkarībā no nostrādāto gadu skaita. Ja darba devējs nepiekrīt, prasību par pabalstu var celt tiesā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.
Kāds ir parastais darbinieka uzteikuma termiņš?
Viens mēnesis (Darba likuma 100. panta pirmā daļa), ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks termiņš. Pēc darbinieka pieprasījuma darbnespējas laiks uzteikuma termiņā netiek ieskaitīts. Pārbaudes laikā līgumu var uzteikt trīs dienas iepriekš (47. pants). Garāku termiņu darbiniekam uzlikt nevar.
Kas jāraksta uzteikumā svarīga iemesla dēļ?
Norādiet darba līguma datumu, ka uzsakāt līgumu saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, konkrēti aprakstiet iemeslu (faktus, datumus, ilgumu), pēdējo darba dienu un lūgumu izmaksāt pienākošās summas un atlaišanas pabalstu. Saglabājiet eksemplāru ar atzīmi par saņemšanu. Bez iemesla apraksta uzteikumu var uzskatīt par parastu.
Vai darba devējs var neļaut man aiziet uzreiz?
Uzteikums ir vienpusējs darījums, un tam nav vajadzīga darba devēja piekrišana. Darba devējs var apstrīdēt, ka iemesls bija svarīgs, un atteikties maksāt atlaišanas pabalstu. Tad strīdu par pabalstu izšķir tiesa, bet pašas darba attiecības ir izbeigtas jūsu norādītajā dienā. Pierādīšanas pienākums par iemeslu ir jums.
Kad jāsaņem alga un kompensācija pēc aiziešanas?
Atlaišanas dienā vai, ja tas nav iespējams, ne vēlāk kā nākamajā dienā (Darba likuma 128. panta pirmā daļa). Jāizmaksā alga par nostrādāto laiku, kompensācija par visu neizmantoto atvaļinājumu un, ja darba devējs atzīst iemeslu, atlaišanas pabalsts. Strīda gadījumā neapstrīdētā daļa jāizmaksā laikā.
Vai algas nemaksāšana ir pamats aiziet nekavējoties?
Parasti jā, ja kavējums nav vienreizējs un nenozīmīgs. Darba samaksa ir darba devēja pirmās kārtas maksājums (Darba likuma 69. panta piektā daļa). Pirms uzteikuma saglabājiet bankas izrakstus un, ja iespējams, iepriekš rakstiski pieprasiet samaksu vai vērsieties Valsts darba inspekcijā.
Vai pēc šāda uzteikuma uzreiz saņemšu bezdarbnieka pabalstu?
Ne vienmēr. Ja darba attiecības izbeigtas uz pašas darbinieka uzteikuma pamata, bezdarbnieka pabalstu piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas (likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”). Pirms uzteikuma konsultējieties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par savu situāciju. Lēmumu par pabalstu pieņem aģentūra.
Vai labāk aiziet ar vienošanos?
Bieži jā. Vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu (Darba likuma 114. pants) ļauj noteikt pēdējo darba dienu un kompensācijas apmēru bez strīda par to, vai iemesls bija svarīgs. Vienošanos slēdz rakstveidā; pirms parakstīšanas pārbaudiet, vai tajā iekļautas visas jums pienākošās summas.
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa