Darbnespējas lapa, slimības nauda un slimības pabalsts
Kad darbinieks Latvijā saslimst, ienākumus par slimības laiku sedz divi avoti. Pirmās dienas apmaksā darba devējs ar slimības naudu, bet ilgākas slimības gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksā slimības pabalstu 80 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Abu pamatā ir ārsta izsniegta elektroniskā darbnespējas lapa: lapa A par pirmajām deviņām dienām un lapa B, ja darbnespēja turpinās.
Šis ceļvedis paskaidro, kas jādara, lai darbnespēja tiktu pareizi noformēta, kad un cik maksā darba devējs un VSAA, kāds ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, kādi ir ārstēšanās režīma noteikumi un kas notiek, ja tos pārkāpj, kā rīkoties, ja darbnespējas lapu anulē, un kā darbnespēja ietekmē darba attiecības, tostarp aizliegumu atlaist slimības laikā un tiesības pēc ilgstošas slimības. Tas ir paredzēts darbiniekiem un daļēji arī pašnodarbinātajiem. Rezultāts ir laikus saņemta slimības nauda un pabalsts pareizā apmērā, kā arī zināšanas, kā aizstāvēties, ja darba devējs nemaksā vai VSAA pabalstu samazina vai atsaka. Īpaši noteikumi attiecas uz nelaimes gadījumu darbā un slima bērna kopšanu; tie šeit minēti tikai īsumā.
Galvenie fakti
Termiņš
Darba devējs maksā slimības naudu par otro un trešo darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procentu, no ceturtās dienas ne mazāk kā 80 procentu apmērā, kopā ne ilgāk par deviņām kalendāra dienām; pirmā diena netiek apmaksāta (likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmā daļa). VSAA slimības pabalstu maksā no 10. dienas līdz 26 nedēļām, ar pārtraukumiem – līdz 52 nedēļām triju gadu periodā (13. pants).
Ja darbnespēja tuvojas 26 nedēļām, dokumenti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai jāiesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šī perioda beigām (MK noteikumi Nr. 409, 22. punkts). VSAA lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā (likuma 38. pants).
Ko darīt
Sazinieties ar ārstu jau pirmajā slimības dienā. Darbnespējas lapu izsniedz ar dienu, kad vērsāties ārstniecības iestādē un ārsts konstatēja darbnespēju (Ministru kabineta noteikumu Nr. 409 „Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 7. punkts). Atpakaļejoši lapu var izsniegt tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, pēc neatliekamās palīdzības – ne vairāk kā par vienu darba dienu pirms vēršanās pie ģimenes ārsta (9. punkts).
Parasti lapu izsniedz pēc personīgas apskates (5. punkts). Akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā ģimenes ārsts var to izsniegt bez apskates par pirmajām trim dienām, bet, ja slimība turpinās, apskate jāveic ne vēlāk kā piektajā dienā; citādi lapa paliks tikai par trim dienām (6.4. punkts). Darbnespējas lapa ir elektroniska un tiek reģistrēta veselības informācijas sistēmā, tāpēc papīra eksemplārs darba devējam nav jānes.
Informējiet darba devēju. Darba devējs redz elektronisko darbnespējas lapu, taču darba kārtības noteikumi parasti prasa par prombūtni paziņot nekavējoties, pirmajā dienā. Paziņojiet tiešajam vadītājam un personāla nodaļai, norādot paredzamo ilgumu, un saglabājiet ziņas kopiju.
Neierašanās darbā bez paziņojuma, pat ja vēlāk tiek uzrādīta darbnespējas lapa, var radīt disciplināru strīdu. Ja darba devējs pieprasa diagnozi, jums tā nav jāatklāj: darbnespējas lapa apliecina darbnespējas faktu, nevis slimības būtību. Ja esat nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, darbnespējas lapa attiecas uz visiem, un katrs maksā slimības naudu no savas darba samaksas.
Pārbaudiet slimības naudu algas aprēķinā. Darba devējam no saviem līdzekļiem jāizmaksā slimības nauda ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā no ceturtās dienas, taču ne ilgāk par deviņām kalendāra dienām (likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. panta pirmā daļa). Pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta.
Slimības naudu aprēķina par dienām vai stundām, kurās būtu bijis jāstrādā, un izmaksā tāpat kā algu (36. panta pirmā daļa). Vidējo izpeļņu nosaka pēc Darba likuma 75. panta no pēdējo sešu mēnešu samaksas. Ja darba devējs slimības naudu neizmaksā, tas ir darba samaksas parāds, ko var piedzīt tāpat kā algu. Nelaimes gadījuma darbā gadījumā darba devējs maksā 80 procentus par pirmajām 10 dienām.
Ja slimība turpinās, sekojiet lapai B un VSAA pabalstam. No 10. darbnespējas dienas ārsts izsniedz darbnespējas lapu B (MK noteikumu Nr. 409 4.2.2. punkts), un VSAA piešķir slimības pabalstu 80 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (likuma 13. un 17. pants). Lai pabalsts pienāktos, par jums jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā (11. panta pirmā daļa).
Pabalsta pieprasīšanas kārtību un statusu pārbaudiet VSAA portālā vai latvija.gov.lv. Ja par jums iemaksas veiktas no nepilnas algas, arī pabalsts būs mazs. Vidējās iemaksu algas aprēķinā neiekļauj atvaļinājuma kompensāciju un atlaišanas pabalstu; tā Administratīvā apgabaltiesa nosprieda 2019. gada 12. jūlijā.
Ievērojiet ārstēšanās režīmu. Darbnespējas laikā jāpilda ārsta norādījumi un jāierodas uz noteiktajām vizītēm. Ja bez attaisnojoša iemesla neesat ievērojis režīmu vai neieradāties pie ārsta, pabalstu par pārkāpuma periodu neizmaksā (likuma 19. pants), un darba devējs var pārtraukt slimības naudas izmaksu (37. pants). Ārsts, konstatējot režīma pārkāpumu, veselības informācijas sistēmā izdara atzīmi un var noslēgt lapu (MK noteikumu Nr. 409 23. punkts).
Ja neierodaties uz noteikto apmeklējumu, iepriekš nebrīdinot, lapu noslēdz ar plānotās vizītes dienu (24.3. punkts). Pabalstu nepiešķir arī tad, ja darbnespējas laikā strādājat un gūstat ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais (likuma 18. panta 1. punkts). Tāpēc „mazliet pastrādāt no mājām” slimības laikā ir risks.
Ja darbnespējas lapu anulē, apstrīdiet to. Lapu var anulēt ārstniecības persona vai iestādes vadītājs, ja tā izrakstīta kļūdaini, vai pēc Veselības inspekcijas atzinuma (MK noteikumu Nr. 409 25. punkts). Anulēšanas sekas ir nopietnas: darba devējs var uzskatīt prombūtni par neattaisnotu, un VSAA var pieprasīt atmaksāt pabalstu.
Anulēšanas rīkojumu un Veselības inspekcijas atzinumu var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvajā procesā (Administratīvā procesa likums). Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 22. maija spriedumā atcēla Veselības inspekcijas atzinumu un ģimenes ārstes rīkojumus par vairāku darbnespējas lapu anulēšanu un atlīdzināja pieteicējam samaksāto valsts nodevu. Pieprasiet savu medicīnisko dokumentāciju un rīkojieties apstrīdēšanas termiņā, parasti mēneša laikā.
Ilgstošas slimības gadījumā laikus vērsieties VDEĀVK. Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta jūs uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas sniedz atzinumu par lapas pagarināšanu līdz 52 nedēļām vai veic invaliditātes ekspertīzi. Iesniegumu un nosūtījumu (veidlapa Nr. 088/u) komisijā jāiesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms 26 nedēļu perioda beigām (MK noteikumu Nr. 409 22. punkts).
Nokavējot šo termiņu, var palikt bez lapas un bez pabalsta. Komisijas lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt; Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 17. aprīļa spriedumā uzlika komisijai pienākumu atvainoties pieteicējai par pārkāpumiem apstrīdēšanas procesā, kad bija lūgts izvērtēt darbnespējas pagarināšanu ilgāk par 26 nedēļām.
Ziniet savas tiesības darba attiecībās. Darbinieka pārejošas darbnespējas laikā darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu (Darba likuma 109. panta trešā daļa), izņemot darba devēja likvidāciju un ilgstošu darbnespēju: ja darbinieks neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas vai vienu gadu triju gadu periodā ar pārtraukumiem (101. panta pirmās daļas 11. punkts). Šādā gadījumā pienākas atlaišanas pabalsts (112. pants).
Darbnespējas laiks ieskaitāms laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu (152. pants), un, ja saslimstat atvaļinājumā, atvaļinājumu pagarina vai pārceļ (150. panta sestā daļa). Ja darba devējs pēc atgriešanās jūs nelabvēlīgi ietekmē slimības dēļ, tas ir aizliegts (149. panta sestā daļa). Pēc darbinieka pieprasījuma darbnespēja netiek ieskaitīta uzteikuma termiņā (100. un 103. pants).
Uz ko uzmanīties
- Novēlota vēršanās pie ārsta: darbnespējas lapu atpakaļejoši izsniedz tikai šauros izņēmuma gadījumos, tāpēc neapmaksātas var palikt vairākas dienas.
- Nav veikta personīgā apskate līdz piektajai dienai pēc attālinātas lapas izsniegšanas – lapa paliek tikai par trim dienām.
- Darbs vai ienākumi darbnespējas laikā: slimības pabalstu nepiešķir (likuma 18. panta 1. punkts).
- Neierašanās uz ārsta vizīti bez brīdinājuma – lapu noslēdz ar plānotās vizītes dienu.
- Nepietiekams apdrošināšanas stāžs vai „aplokšņu alga”: pabalsts netiek piešķirts vai ir ļoti mazs.
- Nokavēts VDEĀVK termiņš pirms 26 nedēļu beigām – risks palikt bez pagarinātas lapas un pabalsta.
- Ilgstoša darbnespēja (vairāk nekā seši mēneši pēc kārtas vai gads triju gadu periodā) dod darba devējam pamatu uzteikt darba līgumu.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik maksā par slimības lapu Latvijā?
Pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta. Par otro un trešo dienu darba devējs maksā vismaz 75 procentus, no ceturtās līdz devītajai dienai vismaz 80 procentus no vidējās izpeļņas (likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36. pants). No 10. dienas VSAA maksā slimības pabalstu 80 procentu apmērā no vidējās iemaksu algas.
Kas ir darbnespējas lapa A un B?
Lapu A izsniedz par pirmajām deviņām darbnespējas dienām slimības vai traumas gadījumā; par to maksā darba devējs. Lapu B izsniedz no 10. dienas, ja darbnespēja turpinās, kā arī no pirmās dienas slima bērna kopšanai un dažos citos gadījumos; uz tās pamata VSAA maksā slimības pabalstu (MK noteikumu Nr. 409 4. punkts).
Vai slimības lapa jānes darba devējam?
Nē. Darbnespējas lapa ir elektroniska un reģistrēta veselības informācijas sistēmā, darba devējs to redz pats (MK noteikumu Nr. 409 10. punkts). Tomēr par prombūtni ir jāpaziņo darba devējam pēc iespējas ātrāk saskaņā ar darba kārtības noteikumiem. Diagnoze darba devējam nav jāatklāj.
Vai var saņemt slimības lapu bez ārsta apmeklējuma?
Akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā ģimenes ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt lapu bez apskates par pirmajām trim dienām. Ja slimība turpinās, personīgā apskate jāveic ne vēlāk kā piektajā dienā; pretējā gadījumā lapa paliek tikai par trim dienām (MK noteikumu Nr. 409 6.4. punkts).
Kāds stāžs vajadzīgs slimības pabalstam?
Par jums jābūt veiktām vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas slimības apdrošināšanai vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā pirms saslimšanas mēneša, un jums jābūt darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusam (likuma 11. panta pirmā daļa).
Cik ilgi var būt uz slimības lapas?
Slimības pabalstu maksā ne ilgāk par 26 nedēļām nepārtrauktas darbnespējas vai 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas (likuma 13. pants). Ilgāk par 26 nedēļām lapu var pagarināt ar VDEĀVK atzinumu līdz 52 nedēļām; dokumenti komisijai jāiesniedz vismaz 10 darbdienas iepriekš.
Vai slimības laikā drīkst iziet no mājām vai strādāt?
Jāievēro ārsta noteiktais režīms; ja tas ļauj iziet, tas nav aizliegts. Strādāt un gūt ienākumus darbnespējas laikā gan nedrīkst: tad slimības pabalstu nepiešķir (likuma 18. panta 1. punkts). Par režīma pārkāpumu bez attaisnojoša iemesla pabalstu par attiecīgo periodu neizmaksā (19. pants).
Vai darba devējs var atlaist slimības laikā?
Parasti nē. Darbnespējas laikā uzteikt darba līgumu ir aizliegts (Darba likuma 109. panta trešā daļa). Izņēmumi ir darba devēja likvidācija un ilgstoša darbnespēja – vairāk nekā seši mēneši pēc kārtas vai gads triju gadu periodā (101. panta pirmās daļas 11. punkts); tad pienākas atlaišanas pabalsts.
Ko darīt, ja darbnespējas lapa ir anulēta?
Pieprasiet anulēšanas rīkojumu un pamatojumu un apstrīdiet to administratīvajā procesā, parasti mēneša laikā. Lapu var anulēt, ja tā izrakstīta kļūdaini vai pēc Veselības inspekcijas atzinuma (MK noteikumu Nr. 409 25. punkts). Tiesu praksē ir gadījumi, kad anulēšana atcelta kā nepamatota.
Kā apstrīdēt VSAA lēmumu par slimības pabalstu?
VSAA nodaļas amatpersonas lēmumu par pabalsta piešķiršanu, aprēķinu, izmaksu vai atteikumu var apstrīdēt mēneša laikā no spēkā stāšanās, iesniedzot iesniegumu VSAA direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā mēneša laikā (likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 38. pants).
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa