Nelaimes gadījums darbā: izmeklēšana, VSAA atlīdzība un kompensācija
Ja darbinieks Latvijā gūst traumu darba laikā, darba vietā vai ceļā darba devēja transportlīdzeklī, tas ir nelaimes gadījums darbā. Šādā situācijā darbiniekam ir divi patstāvīgi aizsardzības ceļi. Pirmais ir valsts sociālā apdrošināšana: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no darba negadījumu speciālā budžeta izmaksā slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, sedz ārstēšanas un rehabilitācijas papildu izdevumus, bet nāves gadījumā – atlīdzību apgādājamajiem un apbedīšanas pabalstu. Otrais ir civiltiesiska prasība pret darba devēju par zaudējumiem un morālo kaitējumu, ja negadījums radies darba devēja vainas dēļ.
Šis ceļvedis ir paredzēts cietušajiem darbiniekiem un viņu tuviniekiem. Tajā izskaidrots, kas jādara pirmajās stundās, kā darba devējam jāizmeklē negadījums un jāsastāda akts, ko darīt, ja darba devējs negadījumu slēpj vai noformē kā sadzīves traumu, kā tiek noteikts darbspēju zaudējums un kā vērsties tiesā. Rezultāts ir oficiāli atzīts nelaimes gadījums darbā, kas atver piekļuvi apdrošināšanas atlīdzībai, un, ja darba devējs pārkāpa darba aizsardzības prasības, arī kompensācija par ciešanām un zaudēto peļņu. Galvenais ir nekavējoties ziņot un saglabāt pierādījumus, jo vēlāk pierādīt negadījuma saistību ar darbu kļūst grūti.
Galvenie fakti
Termiņš
Par nelaimes gadījumu darbā nekavējoties jāpaziņo darba devējam vai viņa pilnvarotai personai (likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 18. panta 2. punkts). Darba devējs par pirmajām 10 kalendārajām dienām izmaksā slimības naudu ne mazāk kā 80 procentu apmērā (7. panta pirmās daļas 5. punkts), pēc tam VSAA slimības pabalstu līdz 26 nedēļām, ar VDEĀVK atzinumu – līdz 52 nedēļām (19. pants).
VSAA lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā direktoram, direktora lēmumu pārsūdzēt tiesā mēneša laikā (27. pants). Laikā nesaņemtu slimības pabalstu izmaksā par pagājušo laiku ne vairāk kā par vienu gadu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu – par trim gadiem (15. pants).
Ko darīt
Pirmajās minūtēs parūpējieties par veselību un ziņojiet. Ja to atļauj veselības stāvoklis, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību un paziņojiet par negadījumu darba devējam vai viņa pilnvarotai personai, piemēram, tiešajam vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Tas ir apdrošinātās personas pienākums (likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 18. panta 2. punkts), un no tā atkarīga turpmākā atlīdzība.
Darba devējam jāorganizē pirmā palīdzība un jānodrošina nogādāšana ārstniecības iestādē (7. panta pirmās daļas 2. punkts). Ārstam skaidri pasakiet, ka trauma gūta darbā: tad jums izsniegs darbnespējas lapu A ar atzīmi par nelaimes gadījumu darbā par pirmajām 10 dienām un, ja ārstēšanās turpinās, lapu B no 11. dienas (Ministru kabineta noteikumi Nr. 409 „Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, 4. punkts).
Saglabājiet pierādījumus. Nofotografējiet negadījuma vietu, iekārtu, kāpnes vai instrumentu, kas izraisīja traumu, kā arī aizsardzības līdzekļu esamību vai trūkumu. Pierakstiet liecinieku vārdus un tālruņa numurus, laiku, darba uzdevumu un to, kas jums deva rīkojumu. Saglabājiet ātrās palīdzības izsaukuma un traumpunkta dokumentus.
Šie pierādījumi būs vajadzīgi gan izmeklēšanā, gan iespējamā tiesvedībā. Pēc negadījuma darba devējs var būt ieinteresēts situāciju attēlot citādi, piemēram, kā darbinieka neuzmanību vai sadzīves traumu. Ja negadījums noticis ceļā uz darbu vai no darba, tas ir apdrošināšanas gadījums tikai tad, ja braucāt darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī (1. panta 3. punkts).
Pārliecinieties, ka darba devējs negadījumu izmeklē. Darba devējs nodrošina nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un uzskaiti (Darba aizsardzības likuma 13. panta pirmā daļa) un pēc izmeklēšanas veic pasākumus, lai novērstu cēloņus (likuma 7. panta pirmās daļas 4. punkts). Izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”: darba devējs izveido komisiju vai uzdod izmeklēšanu darba aizsardzības speciālistam un sastāda aktu par nelaimes gadījumu darbā.
Jums vai jūsu pārstāvim ir tiesības sniegt paskaidrojumu, iepazīties ar aktu un saņemt tā eksemplāru. Pārbaudiet, vai aktā pareizi aprakstīti apstākļi un cēloņi. Smagos un letālos gadījumos izmeklēšanu veic Valsts darba inspekcija; Zemgales rajona tiesa 2019. gada 4. septembra spriedumā atstāja spēkā inspekcijas sodu darba devējam, kurš pēc izmeklēšanas konstatētā nebija nodrošinājis darba aizsardzības apmācību.
Ja darba devējs negadījumu slēpj vai nepiekrīt, vērsieties Valsts darba inspekcijā. Iesniedziet iesniegumu, aprakstot negadījumu un pievienojot medicīniskos dokumentus un liecinieku datus. Inspekcija var dot darba devējam rīkojumu izmeklēt negadījumu un sastādīt aktu vai pati veikt izmeklēšanu (Valsts darba inspekcijas likuma 5. pants).
Rīgas Sociālās aprūpes centra lietā Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 25. aprīļa spriedumā noraidīja darba devēja pieteikumu par inspekcijas lēmuma atcelšanu, ar ko tam bija uzdots izmeklēt darbinieces saslimšanu kā iespējamu nelaimes gadījumu darbā. Darba devēja nepiekrišana tātad nav galavārds. Inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā gan darba devējs, gan darbinieks.
Saņemiet slimības naudu un slimības pabalstu. Par pirmajām 10 kalendārajām dienām darba devējam no saviem līdzekļiem jāizmaksā slimības nauda ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas (likuma 7. panta pirmās daļas 5. punkts). Pēc tam VSAA, pamatojoties uz darbnespējas lapu B, izmaksā slimības pabalstu no darba negadījumu speciālā budžeta (19. pants).
Pabalstu izmaksā par darbnespējas periodu līdz 26 kalendārajām nedēļām no pirmās dienas, bet, ja atgūšanās ilgst ilgāk, ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu – līdz 52 nedēļām. Pabalstu var pieprasīt VSAA portālā vai klātienē; ja tas laikā netiek saņemts, par pagājušo laiku izmaksā ne vairāk kā par vienu gadu (15. pants).
Ja trauma atstāj sekas, pieprasiet darbspēju zaudējuma noteikšanu. Ārstējošais ārsts nosūta jūs uz VDEĀVK, kas nosaka darbspēju zaudējumu procentos un laika periodu. Pamatojoties uz to, VSAA piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu: līdz 50 procentiem no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ja zaudējums ir 25–49 procenti, līdz 65 procentiem – ja 50–79 procenti, līdz 80 procentiem – ja 80–99 procenti, un 80 procentus – ja zaudējums ir pilnīgs (20. panta ceturtā daļa).
Vidējo iemaksu algu nosaka no jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā (12. pants). VSAA atlīdzina arī papildu izdevumus: protezēšanu, tehniskos palīglīdzekļus, ceļa izdevumus uz ārstniecības iestādēm, rehabilitāciju (21. panta otrā daļa). Saglabājiet visus čekus un ārsta norīkojumus.
Pārbaudiet darba devēja vainu un vienreizējo pabalstu. Ja darba devēja vainas dēļ darba negadījumā esat guvis smagu miesas bojājumu, darba devējam jāizmaksā vienreizējs pabalsts vienas mēnešalgas apmērā (likuma 7. panta pirmās daļas 6. punkts). Vaina var izpausties kā neveikts darba vides riska novērtējums, neizsniegti aizsardzības līdzekļi, nenotikusi instruktāža vai bojāts aprīkojums.
Akts par nelaimes gadījumu darbā nav saistošs tiesai attiecībā uz darba devēja vainu: Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 15. jūlija lēmumā, atsaucoties uz Senāta praksi, norādīja, ka akts civillietā ir tikai viens no pierādījumiem, kas vērtējams kopā ar citiem. Tas nozīmē, ka vainu var pierādīt arī tad, ja aktā tā nav norādīta, bet arī darba devējs var to apstrīdēt.
Apsveriet prasību pret darba devēju par zaudējumiem un morālo kaitējumu. Apdrošināšanas atlīdzība nesedz visu: zaudēto peļņu virs atlīdzības, ārstēšanās izdevumus, ko nesedz valsts, un fiziskās un garīgās ciešanas. Par tām var prasīt atlīdzību pēc Civillikuma 1635. un 1779. panta, ja darba devējs ar savu darbību vai bezdarbību pārkāpis pienākumus. Morālā kaitējuma apmēru tiesa nosaka pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas.
Prasību par personisko aizskārumu var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai aizskāruma nodarīšanas vietas (Civilprocesa likuma 28. panta trešā daļa). Prasītājs prasībās par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu ir atbrīvots no tiesas izdevumiem (43. panta pirmās daļas 2. punkts), un spriedumu var noteikt izpildīt nekavējoties (205. panta pirmās daļas 4. punkts).
Uz ko uzmanīties
- Novēlots paziņojums darba devējam vai ārstam neteikts, ka trauma gūta darbā. Tad darbnespējas lapa tiek izsniegta kā par parastu slimību, un saistību ar darbu vēlāk pierādīt ir grūti.
- Piekrišana darba devēja lūgumam „neformēt” negadījumu. Bez akta VSAA atlīdzība no darba negadījumu budžeta netiek piešķirta.
- Akta parakstīšana bez iebildumiem, ja tajā vaina nepamatoti uzvelta darbiniekam. Pievienojiet savu rakstveida paskaidrojumu.
- Ārsta norādījumu un režīma neievērošana: VSAA var pārtraukt atlīdzības izmaksu (likuma 26. pants).
- VSAA lēmuma apstrīdēšanas termiņa nokavēšana – viens mēnesis (likuma 27. pants).
- Nepietiekami pierādījumi par darba devēja vainu civilprasībā; akts par nelaimes gadījumu tiesai nav saistošs.
- Ceļā uz darbu ar savu automašīnu vai sabiedrisko transportu notikušais negadījums parasti nav apdrošināšanas gadījums pēc šī likuma.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir nelaimes gadījums darbā?
Tas ir negadījums, kas noticis, darbiniekam veicot darba pienākumus, darba vietā vai ceļā uz darbu vai no tā darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī, un kura rezultātā iestājusies darbnespēja, darbspēju zaudējums vai nāve (likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 1. panta 3. punkts).
Ko darīt uzreiz pēc traumas darbā?
Meklējiet medicīnisko palīdzību, nekavējoties paziņojiet darba devējam un ārstam pasakiet, ka trauma gūta darbā. Nofotografējiet vietu un pierakstiet lieciniekus. Darba devējam jānodrošina pirmā palīdzība, nogādāšana ārstniecības iestādē un negadījuma izmeklēšana (likuma 7. pants, Darba aizsardzības likuma 13. pants).
Cik maksā slimības naudu pēc nelaimes gadījuma darbā?
Par pirmajām 10 kalendārajām dienām darba devējs maksā ne mazāk kā 80 procentus no mēneša vidējās izpeļņas (likuma 7. panta pirmās daļas 5. punkts). Pēc tam VSAA izmaksā slimības pabalstu no darba negadījumu speciālā budžeta līdz 26 nedēļām, ar VDEĀVK atzinumu – līdz 52 nedēļām (19. pants).
Kas izmeklē nelaimes gadījumu darbā?
Izmeklēšanu nodrošina darba devējs (Darba aizsardzības likuma 13. pants) Ministru kabineta noteikumos Nr. 950 noteiktajā kārtībā un sastāda aktu. Smagu un letālu negadījumu, kā arī strīdīgos gadījumos iesaistās Valsts darba inspekcija, kas var dot darba devējam rīkojumus vai pati izmeklēt negadījumu.
Ko darīt, ja darba devējs atsakās sastādīt aktu?
Iesniedziet iesniegumu Valsts darba inspekcijai ar negadījuma aprakstu, medicīniskajiem dokumentiem un liecinieku datiem. Inspekcija var uzdot darba devējam izmeklēt negadījumu. Tiesu prakse rāda, ka darba devēja iebildumi pret inspekcijas rīkojumu izmeklēt negadījumu ne vienmēr tiek atzīti par pamatotiem.
Kāda ir atlīdzība par darbspēju zaudējumu?
To piešķir VSAA, ja VDEĀVK nosaka darbspēju zaudējumu. Atlīdzība ir procentos no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas: līdz 50 % pie 25–49 % zaudējuma, līdz 65 % pie 50–79 %, līdz 80 % pie 80–99 % un 80 % pie pilnīga zaudējuma (likuma 20. panta ceturtā daļa). Tā netiek aplikta ar nodokļiem.
Vai var prasīt morālo kaitējumu no darba devēja?
Jā, ja negadījums radies darba devēja vainas dēļ, piemēram, nav nodrošināti aizsardzības līdzekļi vai instruktāža. Prasība balstāma uz Civillikuma 1635. un 1779. pantu. Morālā kaitējuma apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Prasītājs par veselības bojājumu ir atbrīvots no tiesas izdevumiem.
Vai darba devējam jāmaksā vienreizējs pabalsts?
Jā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījumā darbinieks guvis smagu miesas bojājumu. Tad darba devējam jāizmaksā vienreizējs pabalsts vienas mēnešalgas apmērā (likuma 7. panta pirmās daļas 6. punkts). Ja darba devējs vainu noliedz, strīdu var risināt prasības tiesvedībā.
Vai negadījums ceļā uz darbu ir nelaimes gadījums darbā?
Tikai tad, ja tas noticis darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī (likuma 1. panta 3. punkts). Ja braucāt ar savu automašīnu vai sabiedrisko transportu, apdrošināšanas gadījums pēc šī likuma parasti neiestājas, taču var būt tiesības uz parasto slimības pabalstu un citu apdrošināšanu.
Kā apstrīdēt VSAA lēmumu par atlīdzību?
VSAA amatpersonas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās, iesniedzot iesniegumu VSAA direktoram. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas (likuma 27. pants). VDEĀVK lēmumu par darbspēju zaudējumu apstrīd atsevišķi šīs komisijas noteiktajā kārtībā.
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa