Mantojuma pieņemšana pie notāra – soļi, termiņi un parādi
Kad mirst tuvinieks, viņa manta, tiesības un arī parādi neapstājas – tie veido mantojumu, kas Latvijā ir juridiska persona līdz brīdim, kad mantinieki to pieņem (Civillikuma 382. un 383. pants). Mantojums pats no sevis uz mantinieku nepāriet: aicinātajam mantiniekam ir jāizsaka griba to pieņemt, un praksē tas notiek zvērināta notāra vestā mantojuma lietā.
Šis apraksts ir domāts tiem, kuri manto pēc likuma (laulātais, bērni, vecāki, brāļi un māsas un citi radinieki) vai pēc testamenta. Tajā secīgi aprakstīts, pie kura notāra vērsties, kādi dokumenti jāsagatavo, kā darbojas sludinājums „Latvijas Vēstnesī” un tā termiņi, kas ir mantojuma saraksts un kāpēc tas kopš 2025. gada 1. janvāra ir obligāts, kā mantinieks atbild par mantojuma atstājēja parādiem un kā mantojumu atraidīt, ja parādu ir vairāk nekā mantas.
Rezultāts ir notariāls akts par apstiprināšanu mantojuma tiesībās (mantojuma apliecība). Ar to mantinieks var ierakstīt nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, pārreģistrēt transportlīdzekli, saņemt naudu no bankas kontiem un rīkoties ar citu mantu. Ja starp mantiniekiem rodas strīds par tiesībām mantot, notārs to neizšķir – tad jāceļ prasība tiesā.
Galvenie fakti
Termiņš
Mantot aicinātajiem notārs sludinājumā „Latvijas Vēstnesī” nosaka termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem un nav garāks par divpadsmit mēnešiem no publicēšanas dienas; kreditoriem pretenziju termiņš ir divi mēneši. Kas termiņā gribu notāram neizsaka, tā mantojuma tiesības dzēš (Civillikuma 693. pants). Mantojuma prasība tiesā noilgst piecos gados (Civillikuma 685. pants).
Ko darīt
Noskaidrojiet, vai esat aicināts mantot un uz kāda pamata. Vispirms jāpārbauda, vai mantojuma atstājējs nav taisījis testamentu vai noslēdzis mantojuma līgumu: līgumiskai mantošanai ir priekšroka pret testamentāro un abām – pret likumisko (Civillikuma 389. pants). Publiskie testamenti ir reģistrēti publisko testamentu reģistrā, un notārs to pārbauda pats, bet privātu testamentu, ja tas ir pie jums, iesniedziet notāram.
Ja testamenta nav, manto pēc likuma četrās šķirās: pirmajā – bērni un citi lejupējie, otrajā – vecāki, īstie brāļi un māsas, trešajā – pusbrāļi un pusmāsas, ceturtajā – pārējie tuvākie sāņu radinieki (Civillikuma 404. pants). Pārdzīvojušais laulātais manto līdzās šiem mantiniekiem: kopā ar bērniem viņš saņem bērna daļu, bet, ja ir četri vai vairāk bērnu, – ceturto daļu (393. pants). Šķirts laulātais nemanto.
Izvēlieties notāru pēc piekritības. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tās apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta; ja tā nav zināma, – pēc mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas (Notariāta likuma 252. pants). Latvijā ir piecas apgabaltiesas (Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales), un šīs teritorijas ietvaros notāru varat izvēlēties brīvi.
Pirms lietas uzsākšanas notārs pārbauda mantojumu reģistrā, vai lietu jau nav sācis cits notārs. Ja lieta jau ir uzsākta, iesniegums jāsniedz tam notāram, kas to ved. Pārbaudīt to varat arī paši, ieskatoties mantojumu reģistrā, ko uztur Latvijas Zvērinātu notāru padome. Pārrobežu gadījumos, piemēram, ja mantojuma atstājējs dzīvoja ārzemēs, piekritību nosaka Regula Nr. 650/2012.
Sagatavojiet dokumentus. Mantošanas iesniegumā norāda mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, nāves dienu un pēdējo deklarēto dzīvesvietu (Notariāta likuma 253. pants). Ņemiet līdzi personu apliecinošu dokumentu, miršanas apliecību un dokumentus, kas pierāda radniecību, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību. Ja šīs ziņas ir Fizisko personu reģistrā, notārs tās var iegūt pats, un dokumenti nav jāpievieno.
Sagatavojiet arī informāciju par mantu: nekustamo īpašumu adreses un kadastra numurus, transportlīdzekļus, bankas kontus, kapitāla daļas, kā arī zināmos parādus un kredītus. Notārs pats pieprasa ziņas zemesgrāmatā, kadastrā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā (259.¹ pants), tomēr jūsu sniegtā informācija paātrina lietu. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba pieņemt vai atraidīt mantojumu, notārs taisa kā notariālo aktu.
Izsakiet gribu pieņemt mantojumu – skaidri un par visu mantojumu. Gribas izteikumam jābūt noteiktam, bez nosacījumiem un jāattiecas uz visu piekritušo mantojumu, nevis tikai uz daļu; citādi to uzskata par nenotikušu (Civillikuma 699. pants). Pieņemt tikai dzīvokli, bet atteikties no parādiem nevar.
Mantojumu var pieņemt arī klusējot, piemēram, sākot pārvaldīt mirušā māju vai izīrēt viņa dzīvokli (691. pants). Taču ar apbedīšanu saistītas darbības un mantas uzglabāšana vēl nenozīmē pieņemšanu (692. pants). Ja mantinieki ir uzaicināti ar sludinājumu, arī tam, kurš mantojumu jau faktiski pārņēmis, sava griba jāizsaka notāram sludinājumā noteiktajā termiņā – pretējā gadījumā viņa tiesības dzēš (693. un 694. pants). Nepilngadīgā vārdā gribu izsaka vecāki vai aizbildnis (690. pants), un bieži nepieciešama bāriņtiesas atļauja.
Sekojiet sludinājumam un termiņiem. Uzsākot mantojuma lietu, notārs izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (Notariāta likuma 293. pants). Sludinājumā mantot aicinātajiem nosaka termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem un nav garāks par divpadsmit mēnešiem, bet kreditoriem – divus mēnešus no publicēšanas (297. pants). Mantiniekus līdz trešajai šķirai un laulāto notārs informē arī vēstulē uz oficiālo elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietu.
Termiņš ir izšķirošs. Ja mantinieks to nokavē, viņa tiesības dzēš (Civillikuma 693. pants); izņēmums attiecas tikai uz to, kurš nezināja un nevarēja zināt par izsludināšanu. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc sludinājuma termiņa beigām (Notariāta likuma 314. pants), tāpēc mantojuma apliecību parasti var saņemt ne ātrāk kā pēc trim mēnešiem.
Pārbaudiet mantojuma sarakstu un parādus. Kopš 2025. gada 1. janvāra katram mantojumam sastāda mantojuma sarakstu, kurā norāda mantu un tās vērtību (Civillikuma 696.¹ pants). Mantot aicinātajam ir tiesības pārliecināties par mantojuma sastāvu, pirms viņš izsaka gribu (696. pants). Sarakstu var sastādīt arī zvērināts tiesu izpildītājs; iesniegumu par to var iesniegt līdz sludinājuma termiņa beigām (Notariāta likuma 307. pants).
Mantinieki par mantojuma atstājēja parādiem atbild mantojuma apmērā (Civillikuma 707. pants), tātad nevis ar savu personīgo mantu, bet līdz mantojuma vērtībai. Kreditori, kuru prasījumi nav nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, savas pretenzijas notāram jāpiesaka sludinājumā noteiktajā termiņā; nepieteiktās pretenzijas dzēš (705. pants). Ja zināt par lielu kredītu vai galvojumu, prasiet notāram parādīt pieteiktās pretenzijas, pirms pieņemat lēmumu.
Ja parādu ir vairāk nekā mantas, apsveriet atraidīšanu. Neviens nav spiests pieņemt mantojumu (Civillikuma 689. pants). Atraidīt var tiklab skaidri, iesniedzot notāram iesniegumu, kā arī klusējot (776. pants). Iesniegumu par mantojuma atraidīšanu rakstveidā iesniedz notāram, kas ved lietu (Notariāta likuma 309. pants).
Atcerieties, ka lēmums ir galīgs: kas mantojumu reiz pieņēmis, to vairs nevar atraidīt, un kas reiz atraidījis, to vēlāk nevar pieņemt (Civillikuma 781. pants). Atraidītā daļa pāriet nākamajam mantiniekam, kuram ir tādi paši termiņi (782. pants), tāpēc par savu lēmumu brīdiniet radiniekus – pretējā gadījumā kreditori vērsīsies pie viņiem. Mantojuma atraidīšana neatņem tiesības uz prasījumiem, kas jums ir pret mantojumu pēc cita pamata, piemēram, par aizdevumu mirušajam (783. pants).
Saņemiet mantojuma apliecību un samaksājiet maksājumus. Kad termiņš beidzies un mantinieka tiesības pierādītas, notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās – mantojuma apliecību (Notariāta likuma 316. pants). Tajā norāda mantiniekus, viņu domājamās daļas, mantojamās mantas sastāvu un nedzēstās kreditoru pretenzijas (318. pants). Mantinieku savstarpējās vienošanās, kas neatbilst likumam, notārs neņem vērā (317. pants).
Par mantojuma apliecību maksā valsts nodevu, kuras apmērs ir procentos no mantas vērtības un atkarīgs no radniecības pakāpes – tuvākajiem radiniekiem tas ir ievērojami mazāks nekā attālākiem mantiniekiem –, kā arī zvērināta notāra atlīdzību un izdevumus par reģistru ziņām. Precīzu summu notārs aprēķina pirms akta taisīšanas; prasiet aprēķinu iepriekš, it īpaši, ja mantojumā ir dārgs nekustamais īpašums.
Reģistrējiet mantu un, ja vajag, sadaliet mantojumu. Ar mantojuma apliecību mantinieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļā, lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, pārreģistrē transportlīdzekli CSDD un vēršas bankās. Ar mantojuma pieņemšanu uz mantinieku pāriet visas mirušā tiesības un saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas (Civillikuma 701. un 705. pants), tostarp nesamaksātie komunālie maksājumi.
Ja mantinieku ir vairāki, viņi var mantojumu valdīt nedalīti vai prasīt tā dalīšanu (715. pants). Rīcībai ar nedalītu mantojumu vajadzīga visu līdzmantinieku piekrišana (719. pants). Mantojumu var sadalīt mājas kārtībā vai pie notāra, kurš sastāda sadales projektu un cenšas panākt vienošanos (Notariāta likuma 320. un 321. pants). Ja vienoties neizdodas, dalīšanas prasību izšķir tiesa.
Uz ko uzmanīties
- Nokavēts sludinājuma termiņš. Mantinieks, kurš paļāvās uz to, ka jau dzīvo mirušā mājā un tāpēc ir mantojumu pieņēmis, zaudē tiesības, ja gribu neizsaka notāram sludinājumā noteiktajā termiņā (Civillikuma 693. un 694. pants).
- Gribas izteikums ar atrunām. Paziņojums, ka pieņemat tikai dzīvokli vai tikai daļu mantojuma, juridiski ir nenotikušs (Civillikuma 699. pants); pieņemt var tikai visu jums piekritušo mantojumu.
- Lēmums bez mantojuma saraksta. Pirms gribas izteikšanas pārbaudiet mantojuma sastāvu un pieteiktās kreditoru pretenzijas. Pieņemtu mantojumu vairs nevar atraidīt (781. pants), un mantinieks atbild par parādiem līdz mantojuma vērtībai.
- Rīcība ar mantu pirms apliecības. Mantojuma pārdošana vai ieķīlāšana bez visu līdzmantinieku piekrišanas nav spēkā (Civillikuma 719. pants), un banka bez mantojuma apliecības naudu neizmaksās.
- Aizmirstie radinieki. Mantošanas iesniegumā jānorāda visi zināmie mantinieki; notārs brīdina par kriminālatbildību par nepatiesām ziņām (Notariāta likuma 312. pants), un apslēpts līdzmantinieks var vēlāk celt mantojuma prasību piecu gadu laikā.
- Neatņemamā daļa netiek pieteikta laikā. Laulātajam un bērniem, kas izslēgti no testamenta, savas tiesības uz neatņemamo daļu jāpiesaka sludinājumā noteiktajā termiņā (Civillikuma 423. pants), citādi tās zūd.
- Skaidra nauda mantojumā. Ja mantojuma sastāvā ir skaidra nauda 15 000 euro vai vairāk, mantiniekiem tā jāiemaksā kredītiestādē (Notariāta likuma 259.⁴ pants); paturot to mājās, rodas problēmas ar izcelsmes pierādīšanu.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgā laikā jāpieņem mantojums?
Termiņu nosaka notārs sludinājumā „Latvijas Vēstnesī”: mantot aicinātajiem tas nav īsāks par trim mēnešiem un nav garāks par divpadsmit mēnešiem no publicēšanas dienas (Notariāta likuma 297. pants). Ja mantojuma lieta vēl nav uzsākta, sāciet to pēc iespējas ātrāk – kamēr lietas nav, nav arī mantojuma apliecības, un ar mantu rīkoties nevar.
Pie kura notāra jāvēršas par mantojumu?
Pie jebkura zvērināta notāra tās apgabaltiesas teritorijā, kur bija mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta (Notariāta likuma 252. pants). Ja lietu jau sācis cits notārs, iesniegums jāiesniedz viņam. To var noskaidrot mantojumu reģistrā, ko uztur Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Vai man jāmaksā mirušā tuvinieka parādi?
Ja pieņemat mantojumu, uz jums pāriet arī saistības, bet par tām atbildat mantojuma apmērā, nevis ar savu mantu (Civillikuma 707. pants). Kreditoriem bez hipotēkas vai komercķīlas pretenzijas jāpiesaka divu mēnešu laikā pēc sludinājuma, citādi tās dzēš (705. pants). Ja parādu ir vairāk nekā mantas, mantojumu var atraidīt.
Kā atteikties no mantojuma?
Iesniedziet notāram, kas ved mantojuma lietu, rakstveida iesniegumu par mantojuma atraidīšanu (Notariāta likuma 309. pants). Atraidīt var arī klusējot, vienkārši neizsakot gribu termiņā. Atraidījums ir galīgs – vēlāk mantojumu pieņemt vairs nevar (Civillikuma 781. pants), un jūsu daļa pāriet nākamajiem mantiniekiem.
Kas manto, ja nav testamenta?
Manto pēc likuma: vispirms bērni un citi lejupējie, tad vecāki un īstie brāļi un māsas, tad pusbrāļi un pusmāsas, visbeidzot citi radinieki (Civillikuma 404. pants). Laulātais manto līdzās viņiem – kopā ar bērniem saņem bērna daļu (393. pants), bet, ja nav pirmās šķiras mantinieku, – pusi mantojuma un dzīvokļa iekārtu (396. pants).
Cik maksā mantojuma kārtošana pie notāra?
Maksā valsts nodevu par mantojuma apliecību, kas aprēķināta procentos no mantas vērtības un ir atkarīga no radniecības pakāpes, kā arī notāra atlīdzību par aktiem un izdevumus par ziņām no reģistriem. Tuvākajiem radiniekiem valsts nodeva ir zema, attālākiem mantiniekiem – augstāka. Precīzu aprēķinu notārs sniedz pirms akta taisīšanas.
Vai var mantot dzīvokli, bet neņemt parādus?
Nē. Gribas izteikumam par mantojuma pieņemšanu jāattiecas uz visu piekritušo mantojumu (Civillikuma 699. pants). Pieņemot mantojumu, jūs pārņemat gan mantu, gan saistības, tomēr par parādiem atbildat tikai līdz mantojuma vērtībai. Dzīvokli varat pēc tam pārdot un ar iegūto naudu nokārtot kreditorus.
Kas notiek, ja mantinieks dzīvo ārzemēs?
Mantot var arī no ārzemēm: gribu var izteikt caur pārstāvi ar notariāli apliecinātu pilnvaru (Civillikuma 690. pants) vai iesniegumu apliecināt ārvalsts notārā ar apostille. Pārrobežu lietās Latvijas notārs var izsniegt arī Eiropas mantošanas apliecību, kas ir derīga citās ES valstīs (Notariāta likuma 324.⁸ pants).
Ko darīt, ja līdzmantinieki nevar vienoties par mantas sadali?
Mantojumu var dalīt mājas kārtībā vai pie notāra, kurš sastāda sadales projektu un cenšas tuvināt pušu viedokļus (Notariāta likuma 320. un 321. pants). Ja vienošanās netiek panākta, jebkurš līdzmantinieks var celt tiesā prasību par mantojuma dalīšanu. Līdz tam rīkoties ar nedalītu mantojumu var tikai visi kopā (Civillikuma 719. pants).
Vai pēc termiņa beigām vēl var pieteikties uz mantojumu?
Parasti nē – termiņā nepieteiktās tiesības dzēš (Civillikuma 693. pants). Izņēmums attiecas uz mantinieku, kurš nezināja un nevarēja zināt par mantojuma izsludināšanu. Viņš savas tiesības var aizstāvēt ar mantojuma prasību tiesā, kas noilgst piecos gados no dienas, kad viņam kļuva zināma tiesība to celt (685. un 686. pants).
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa