Parāda noilgums un piedziņa – kad parāds vairs nav jāmaksā
Latvijas tiesībās saistību tiesības, kuras netiek izlietotas, izbeidzas ar noilgumu. Vispārējais noilguma termiņš ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants), bet no komercdarījumiem izrietošiem prasījumiem likums nosaka īsāku – triju gadu – termiņu. Noilgums sāk tecēt, kad prasību var celt, un to pārtrauc prasības celšana, atgādinājums parādniekam vai parāda atzīšana, pēc kā termiņš sākas no jauna. Kad noilgums ir iestājies, izbeidzas ne tikai prasības tiesība, bet arī pati saistība (1910. pants).
Šis ceļvedis ir paredzēts gan parādniekiem, kuriem parādu piedzinēji pieprasa sen aizmirstus maksājumus, gan kreditoriem, kuri vēlas savu prasījumu nezaudēt. Tajā skaidrots, kā aprēķināt noilgumu, kas to pārtrauc un kas ne, kā rīkoties, saņemot parādu piedzinēja vēstuli, kādas ir piedzinēja tiesības un aizliegumi saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu, kādi procenti ir likumīgi un kā noilgumu izmantot tiesā. Rezultātā jūs varēsiet novērtēt, vai prasījums ir pamatots, un neizdarīt nevienu darbību, kas noilgumu nevajadzīgi atjauno.
Galvenie fakti
Termiņš
Vispārējais saistību noilgums ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants); periodiskiem maksājumiem katram maksājumam noilgums sākas atsevišķi (1901. pants). Komercdarījumu prasījumiem Komerclikuma 406. pants paredz trīs gadus.
Noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā (1902. pants), atgādinājums parādniekam (1905. pants) un parāda atzīšana (1906. pants); pēc pārtraukuma sāk tecēt jauns termiņš. Ja tiesas spriedums jau ir, izpildu dokumentu var iesniegt izpildei 10 gadu laikā no tā spēkā stāšanās (Civilprocesa likuma 546. pants).
Ko darīt
Noskaidrojiet, kas ir prasījuma pamatā. Pieprasiet kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam rakstveidā pamatot parāda esamību un apmēru un izsniegt to pamatojošu dokumentu kopijas: līgumu, rēķinus, cesijas līgumu, ja parāds ir pārdots. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. panta ceturtā daļa uzliek kreditoram un piedzinējam šādu pienākumu, ja parādnieks iebilst pret parāda esamību vai apmēru.
Pirmajā paziņojumā piedzinējam jānorāda kreditors, pats piedzinējs ar licences numuru un kontaktinformāciju (7. pants). Ja vēstulē nav skaidrs, kas un uz kāda pamata prasa naudu, neko nemaksājiet un neko neapstipriniet, kamēr šī informācija nav saņemta. Pierakstiet visu saziņu un saglabājiet vēstules un e-pastus.
Aprēķiniet, kad sācies noilgums. Noilgums sāk tecēt ar dienu, kad prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku nekavējoties var celt prasību (Civillikuma 1896. pants). Terminētam prasījumam tā ir diena pēc maksājuma termiņa, nosacītam – kad nosacījums iestājies. Ja līgumā noteikts, ka jāgaida kreditora uzteikums, termiņš sākas no brīža, kad uzteikumu varēja izdarīt (1897. pants).
Periodiskiem maksājumiem, piemēram, kredīta ikmēneša maksājumiem, īres maksai vai komunālajiem maksājumiem, katram maksājumam ir savs noilgums no tā termiņa dienas (1901. pants). Tāpēc pat tad, ja daļa maksājumu ir noildzis, jaunākie var būt piedzenami. Tas, ka kreditors nezināja par savām tiesībām, noilgumu nenovērš (1899. pants).
Nosakiet, kurš termiņš ir piemērojams. Vispārējais termiņš ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants). Ja prasījums izriet no komercdarījuma, Komerclikuma 406. pants nosaka trīs gadus; tiesu praksē tomēr uzsvērts, ka tas jāvērtē konkrēti: piemēram, strīdā no pilnvarojuma līguma apgabaltiesa piemēroja desmit gadu termiņu, jo tas netika atzīts par komercdarījumu.
Senāts ir norādījis, ka līdz 2010. gadam, pirms stājās spēkā Komerclikuma D daļa, komercprasījumiem bija piemērojams vispārējais desmit gadu termiņš. Speciāli termiņi ir arī citos likumos, piemēram, prasībām par valdījuma traucēšanu – viens gads (Civillikuma 925. pants). Ja šaubāties, kurš termiņš attiecas uz jūsu prasījumu, izvērtējiet to pirms jebkādas atbildes kreditoram.
Pārbaudiet, vai noilgums nav pārtraukts. Prasības celšana tiesā vai šķīrējtiesā pārtrauc noilgumu, un sāk tecēt jauns termiņš (Civillikuma 1902. pants); ja prasītājs lietu nevirza, noilgums atjaunojas, un šis jaunais termiņš vienmēr ir desmit gadi (1903. pants). Noilgumu pārtrauc arī atgādinājums parādniekam (1905. pants) un parāda atzīšana jebkādā veidā (1906. pants).
Senāts ir atzinis, ka pretenzijas nosūtīšana parādniekam ir atgādinājums, kas noilgumu pārtrauc, un ka tiesai jāizvērtē, vai parādnieks ar savu rīcību parādu nav atzinis. Daļējs maksājums, maksājumu grafika lūgums vai rakstisks apliecinājums, ka parāds pastāv, parasti tiek vērtēts kā atzīšana. Pieprasiet kreditoram pierādījumus par katru apgalvoto pārtraukumu.
Atbildiet piedzinējam pārdomāti. Ja uzskatāt, ka parāds ir noildzis, rakstiski paziņojiet, ka parādu neatzīstat un atsaucaties uz noilgumu, norādot pamatojumu. Neparakstiet vienošanās, nesolieties maksāt un neveiciet „simboliskus” maksājumus: tie var tikt uzskatīti par parāda atzīšanu, kas pārtrauc noilgumu (Civillikuma 1906. pants).
Ja parāds ir pamatots un nav noildzis, bet nevarat to samaksāt uzreiz, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. pants dod tiesības piedāvāt savu maksājumu kārtību un termiņu; kreditoram ir jāizskata priekšlikums un jāatbild. Šajā gadījumā apzināti atzīstiet tikai to summu, kuru tiešām esat parādā, un vienojieties rakstveidā.
Pārbaudiet procentus, līgumsodu un piedziņas izdevumus. Ja procentu apmērs nav noteikts līgumā, piemēro likumiskos procentus – sešus procentus gadā; komercdarījumos par samaksas nokavējumu – astoņus procentpunktus virs ECB pamatlikmes, bet attiecībās ar patērētāju – sešus procentus (Civillikuma 1765. pants). Procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksātie procenti sasniedz pamatparāda apmēru (1763. pants).
Parāda atgūšanas izdevumi parādniekam jāatlīdzina tikai tad, ja nav strīda par parāda esamību, un tiem jābūt samērīgiem un nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto pieļaujamo apmēru (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pants). Ja strīds ir, piedzinēja izdevumus prasīt nevar, kamēr tas nav atrisināts.
Ziniet piedzinēja aizliegumus un kur sūdzēties. Saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts izteikt draudus, sazināties cieņu aizskarošā veidā, bez piekrišanas apmeklēt jūs darbā vai mājās un sniegt nepatiesu informāciju par nemaksāšanas sekām. Saziņa ir nesamērīga svētdienās un svētku dienās, no plkst. 21.00 līdz 8.00 vai tad, ja tā traucē ikdienas sakaru lietošanu (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 10. pants).
Ar trešajām personām, piemēram, darba devēju vai radiniekiem, piedzinējs par jūsu parādu runāt nedrīkst (9. pants). Par pārkāpumiem sūdzieties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, bet par personas datu nelikumīgu apstrādi – Datu valsts inspekcijā (4. pants). Sūdzībai pievienojiet zvanu sarakstu, ziņu ekrānuzņēmumus un vēstules.
Izmantojiet noilgumu tiesā, ja kreditors ceļ prasību. Ja saņemat tiesas brīdinājumu par saistības piespiedu izpildi, 14 dienu laikā iesniedziet iebildumus, norādot noilgumu (Civilprocesa likuma 406.⁷ pants). Ja tiek celta prasība, noilgums jānorāda paskaidrojumos un jāpamato ar datumiem; tiesu praksē atzīts, ka, konstatējot noilgumu, tiesai jāvērtē tikai tā iestāšanās, nevis prasības pamatotība pēc būtības.
Kreditoram savukārt jāpierāda, ka noilgums nav iestājies vai ir pārtraukts. Ja tiesa atzīst noilgumu, prasība tiek noraidīta, un noilgušu prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu vai ieskaitam (Civillikuma 1910. pants). Ņemiet vērā: ja noilgušu parādu esat jau samaksājis, atprasīt to nevar (1911. pants).
Uz ko uzmanīties
- Viens daļējs maksājums vai e-pasts ar vārdiem „es parādu atzīstu, samaksāšu vēlāk” var pārtraukt noilgumu, un desmit gadu termiņš sāksies no jauna (Civillikuma 1906. pants).
- Noilgums netiek piemērots automātiski: ja to nenorādāt iebildumos vai tiesā, tiesa var piedzīt arī noildzis parādu.
- Samaksātu noildzis parādu atprasīt nevar (Civillikuma 1911. pants), tāpēc pirms maksāšanas pārbaudiet datumus.
- Ja jau ir spēkā esošs tiesas spriedums, darbojas cits noilgums: izpildu dokumentu var iesniegt izpildei 10 gadu laikā, un tiesu izpildītāja darbības to pārtrauc.
- Cesija (parāda pārdošana piedzinējam) noilgumu nepārtrauc un nepagarina, bet jaunais kreditors var mēģināt pierādīt agrāku atgādinājumu vai atzīšanu.
- Nereaģējot uz tiesas brīdinājumu 14 dienu laikā, tiesa pieņem lēmumu par piespiedu izpildi, nevērtējot noilgumu, un vēlāk to apstrīdēt ir daudz grūtāk.
- Kreditoram ir risks pretējā virzienā: ja termiņa beigās tikai sarakstāties, nevis ceļat prasību vai nosūtāt pierādāmu atgādinājumu, prasījums var tikt zaudēts.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Pēc cik gadiem parāds noilgst Latvijā?
Vispārējais saistību noilgums ir desmit gadi (Civillikuma 1895. pants). Prasījumiem no komercdarījumiem Komerclikuma 406. pants paredz trīs gadus. Periodiskiem maksājumiem katram maksājumam ir savs noilgums no tā termiņa dienas. Termiņu pārtrauc prasības celšana, atgādinājums vai parāda atzīšana, un tad tas sākas no jauna.
Vai parādu piedzinēja vēstule pārtrauc noilgumu?
Jā, Civillikuma 1905. pants nosaka, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu, un Senāts pretenzijas nosūtīšanu ir vērtējis kā atgādinājumu. Tomēr kreditoram jāpierāda, ka atgādinājums tiešām ir nosūtīts un noticis noilguma termiņa laikā; vēstule pēc noilguma beigām izbeigušos saistību vairs neatjauno.
Vai daļējs maksājums atjauno noilgumu?
Parasti jā. Civillikuma 1906. pants noteic, ka noilgums ir pārtraukts, ja parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību, un daļējs maksājums vai maksājumu grafika lūgums parasti tiek vērtēts kā atzīšana. Pēc tam noilgums sāk tecēt no jauna. Ja uzskatāt, ka parāds jau noildzis, nemaksājiet, pirms to esat pārbaudījis.
Ko darīt, ja piedzinējs prasa noildzis parādu?
Rakstiski paziņojiet, ka parādu neatzīstat un atsaucaties uz noilgumu, un pieprasiet parāda pamatojuma dokumentus (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 8. pants). Neveiciet maksājumus un neparakstiet vienošanās. Ja kreditors vēršas tiesā, noilgums jānorāda iebildumos vai paskaidrojumos, jo tiesa to pati nepiemēro.
Vai var atprasīt jau samaksātu noildzis parādu?
Nē. Civillikuma 1911. pants nosaka, ka parādnieks, kurš kaut kāda iemesla dēļ izpilda noilgušu prasījumu, nevar prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš izpildījis. Tāpēc noilgumu ir jāpārbauda pirms samaksas, nevis pēc tās.
Cik lieli procenti drīkst būt par parāda kavējumu?
Ja līgumā procentu apmērs nav noteikts, piemēro likumiskos procentus – sešus procentus gadā. Komercdarījumos par samaksas nokavējumu likumiskie procenti ir astoņi procentpunkti virs ECB pamatlikmes, bet patērētāju līgumos – seši procenti gadā (Civillikuma 1765. pants). Procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksātie procenti sasniedz pamatparāda apmēru (1763. pants).
Vai parādu piedzinējs drīkst zvanīt vakarā vai brīvdienās?
Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā notiek svētdienās vai svētku dienās, laikā no plkst. 21.00 līdz 8.00 vai bez iepriekšējas piekrišanas no plkst. 21.00 līdz 23.00 (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 10. pants). Aizliegti ir arī draudi un apmeklējumi darbā vai mājās bez piekrišanas. Par pārkāpumiem var sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Vai jāmaksā parāda piedzinēja izdevumi?
Tikai tad, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem, un tie nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto pieļaujamo apmēru (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pants). Ja parādu apstrīdat, piedzinēja izdevumi šajā brīdī nav jāmaksā.
Cik ilgi var piedzīt parādu pēc tiesas sprieduma?
Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš (Civilprocesa likuma 546. pants). Iesniegšana tiesu izpildītājam šo termiņu pārtrauc. Tāpēc arī sens spriedums var būt izpildāms, ja kreditors to ir laikus nodevis tiesu izpildītājam.
Cik ilgi parāds glabājas parādvēstures datubāzē?
Informācija par samaksātu parādu tiek glabāta trīs gadus no samaksas vai saistību dzēšanas dienas. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par patērētāja parādu glabā līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai (Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 13. pants). Pēc noilguma iestāšanās varat prasīt ierakstu dzēst.
Juridiskais ceļvedis – atsevišķi apraksti
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa