Dzīvokļu īpašnieku kopība – lēmumi, balsošana un apstrīdēšana
Daudzdzīvokļu mājā katram dzīvokļa īpašniekam pieder ne tikai dzīvoklis, bet arī domājamā daļa no kopīpašuma: kāpņu telpas, jumta, fasādes, inženiertīkliem un zemes. Par kopīpašumu lemj dzīvokļu īpašnieku kopība, kurā ir visi mājas dzīvokļu īpašnieki un kura ir tiesību subjekts: tā var slēgt līgumus un būt prasītāja vai atbildētāja tiesā (Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pants). Kopības lēmumi par pārvaldnieka izvēli, apsaimniekošanas maksu, uzkrājumu fondu, renovāciju vai koplietošanas telpu lietošanu ir saistoši ikvienam īpašniekam, arī tam, kurš balsoja pret vai nebalsoja vispār.
Šis ceļvedis ir paredzēts dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas sasaukt kopsapulci vai organizēt aptauju, saprast, cik balsu vajag konkrētam lēmumam, un rīkoties, ja lēmums pieņemts nelikumīgi. Tajā aprakstīts, kā skaita balsis, kādi termiņi jāievēro uzaicinājumam un protokolam, kā darbojas atkārtota kopsapulce un aptauja, kad lēmums stājas spēkā un kā to apstrīdēt tiesā, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma redakciju, kas stājās spēkā 2026. gada 29. maijā. Rezultāts ir lēmums, kuru nevar apstrīdēt procedūras kļūdu dēļ, vai savlaicīgi celta prasība pret nelikumīgu lēmumu.
Galvenie fakti
Termiņš
Prasību par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad dzīvokļa īpašnieks uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par lēmumu, bet ne vēlāk kā gada laikā no lēmuma pieņemšanas; ja lēmums ir pretējs likumam, to var prasīt jebkurā laikā (Dzīvokļa īpašuma likuma 24. pants).
Uz kopsapulci jāuzaicina ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš (19. pants), aptaujā balsošanas termiņš ir no 14 līdz 180 dienām (20. pants), atkārtotu kopsapulci vai aptauju organizē mēneša laikā (19.¹ un 20.² pants). Iebildumus pret savu balsojumu protokolā izsaka 14 dienu laikā pēc protokola apstiprināšanas.
Ko darīt
Noskaidrojiet, vai jautājums ir kopības kompetencē. Kopība izlemj ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, un atsevišķi dzīvokļu īpašnieki šīs tiesības nevar īstenot patstāvīgi (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmā daļa). Vienīgi kopība lemj, piemēram, par kopīpašuma pārgrozīšanu, pārvaldīšanas formu, pārvaldnieka pilnvarošanu un atsaukšanu, pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību un kopīpašuma lietošanas noteikumiem (16. panta otrā daļa).
Tas atbilst arī vispārējam kopīpašuma principam: viens kopīpašnieks bez pārējo piekrišanas kopīpašumu nevar ne apgrūtināt, ne pārgrozīt (Civillikuma 1068. pants). Būvdarbiem savā dzīvoklī, kas skar kopīpašumu, piemēram, nesošās sienas vai stāvvada pārbūvei, vajadzīga kopības piekrišana (Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pants).
Aprēķiniet, cik balsu vajag. Katram īpašniekam ir tik balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder; ja vienam pieder vairāk nekā puse dzīvokļu, viņam ir 50 procenti balsu, bet kopīpašnieki pilnvaro vienu pārstāvi ar vienu balsi (Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta pirmā līdz trešā daļa). Pilnvarojums jānoformē rakstveidā; to var izdot arī Būvniecības informācijas sistēmā (17. panta ceturtā un 4.¹ daļa).
Parasti lēmums ir pieņemts, ja „par” balsojuši īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visiem mājas dzīvokļu īpašumiem, nevis tikai no klātesošajiem (16. panta trešā daļa). Kopīpašuma pārgrozīšanai un atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanai vajadzīga visu īpašnieku piekrišana, bet kopīpašuma lietošanas noteikumiem – vismaz divas trešdaļas (17. panta piektā un 7.¹ daļa).
Sasauciet kopsapulci pareizi. Kopsapulci var sasaukt viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks (Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta pirmā daļa). Katrs īpašnieks un pārvaldnieks jāuzaicina ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš rakstveidā vai kopības noteiktajā kārtībā, norādot vietu, laiku, darba kārtību un lēmumu pieņemšanas nosacījumus (19. panta ceturtā daļa).
Īpašnieki var nobalsot jau pirms sapulces, iesniedzot balsojumu organizatoram vai Būvniecības informācijas sistēmā. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja reģistrētie īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem (19. panta astotā daļa). Protokolā norāda katra īpašnieka balsojumu par katru jautājumu; ja 14 dienu laikā pēc protokola apstiprināšanas īpašnieks neiebilst pret savu balsojumu, uzskata, ka viņš tam piekrīt (19. panta devītā un divpadsmitā daļa).
Izmantojiet aptauju vai vienošanos, ja sapulci sasaukt grūti. Lēmumu var pieņemt aptaujas veidā: organizators katram īpašniekam nosūta lēmuma projektu, dokumentus un termiņu balsošanai, kas nedrīkst būt īsāks par 14 un garāks par 180 dienām (Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrā daļa). Aptauja ir notikusi, ja rakstveidā nobalsojuši vairāk nekā puse no visiem īpašniekiem; balsošanas protokolu piecu darbdienu laikā nosūta visiem (20. panta trešā daļa).
Trešais veids ir visu īpašnieku savstarpēja vienošanās, ko 14 dienu laikā pievieno mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā (21. pants). Visiem trim veidiem ir vienāds juridisks spēks (18. panta trešā daļa). Uzaicinājumus un informāciju vispirms sūta uz e-pastu vai oficiālo elektronisko adresi, tāpēc lūdziet kaimiņus tās paziņot (20.³ pants).
Ja kvoruma nav, organizējiet atkārtotu kopsapulci vai aptauju. Atkārtota kopsapulce ir lemttiesīga, ja sākotnējā nebija lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtotā sasaukta mēneša laikā ar tiem pašiem jautājumiem un tajā reģistrēti īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā trešdaļu dzīvokļu īpašumu; lēmumam vajag vairāk nekā pusi pārstāvēto balsu (Dzīvokļa īpašuma likuma 19.¹ pants). Tāda pati kārtība ir atkārtotai aptaujai (20.² pants).
Šādi var pieņemt tikai lēmumus, kuriem parastā kārtībā pietiek ar vienkāršu vairākumu no visiem īpašumiem (17. panta desmitā daļa). Atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā pieņemts lēmums stājas spēkā tikai pēc mēneša no paziņošanas, ja kopība šajā laikā nav lēmusi citādi. Šo mēnesi var izmantot, lai lēmumu pārskatītu.
Noformējiet lēmumu un nododiet to izpildei. Lēmums ir pieņemts ar brīdi, kad parakstīts kopsapulces vai balsojuma protokols, un stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņošanas, ja kopība nav lēmusi citādi (Dzīvokļa īpašuma likuma 18. panta piektā un 5.¹ daļa). Organizators mēneša laikā lēmumu nosūta pārvaldniekam (18. panta sestā daļa).
Izdevumus obligātajām pārvaldīšanas darbībām, uzkrājumu fondam un pārvaldnieka atlīdzībai katrs īpašnieks sedz atbilstoši savai kopīpašuma domājamajai daļai (13. pants). Pārvaldniekam vismaz reizi gadā jāiepazīstina ar darba plānu un jāsniedz pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. pants). Tiesu praksē neapstrīdēts kopības lēmums un uz tā pamata noslēgts pārvaldīšanas līgums ir saistošs visiem īpašniekiem, un apsaimniekošanas parādu piedzen tiesā.
Apstrīdiet nelikumīgu lēmumu tiesā laikus. Tiesa pēc dzīvokļa īpašnieka prasības var atzīt kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai kopības noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību (Dzīvokļa īpašuma likuma 24. panta pirmā daļa). Prasību ceļ pret dzīvokļu īpašnieku kopību triju mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā gada laikā no lēmuma pieņemšanas (24. panta otrā un trešā daļa).
Pierādījumi ir uzaicinājums un tā nosūtīšanas datums, reģistrācijas saraksts, protokols un balsojumi. Neapstrīdiet tikai pārvaldnieka rēķinu: Senāts 2019. gada 11. aprīlī (lieta C29455615) izbeidza tiesvedību lietā, kurā īpašnieks prasīja atzīt rēķinu par spēkā neesošu, jo šāds tiesību aizsardzības veids likumā nav paredzēts. Apstrīdams ir pats lēmums, uz kura pamata rēķins izrakstīts.
Ja kopība nespēj pieņemt nepieciešamu lēmumu, vērsieties tiesā. Kopš 2026. gada 29. maija dzīvokļa īpašnieks var celt prasību pret kopību par tāda lēmuma atzīšanu par pieņemtu, kas ir kopības kompetencē un nodrošina pienācīgu mājas pārvaldīšanu, piemēram, par avārijas jumta remontu (Dzīvokļa īpašuma likuma 23. pants). Pirms tam jāorganizē lēmuma pieņemšana, tostarp atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā; ar tiesas spriedumu atzītais lēmums saista visus īpašniekus.
Pārvaldniekam savukārt jāveic obligātās pārvaldīšanas darbības, piemēram, mājas sanitārā apkope un uzturēšana (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants). Ja pārvaldnieks darbu nepilda, kopība ar lēmumu var pārvaldīšanas uzdevumu atsaukt (17.¹ pants). Prasības par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, kas celtas līdz 2026. gada 29. maijam pret pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, tiesa turpina izskatīt pret tiem atbildētājiem, pret kuriem prasība celta (likuma pārejas noteikumu 25. punkts); jaunas prasības ceļ tikai pret kopību.
Uz ko uzmanīties
- Vairākums tiek skaitīts no visiem mājas dzīvokļu īpašumiem, nevis no sapulcē klātesošajiem; lēmums, ko atbalstījusi tikai klātesošo puse, parasti nav pieņemts.
- Dzīvokļu īpašnieku biedrības vai kooperatīva biedru sapulces lēmums neaizstāj kopības lēmumu par apsaimniekošanas maksu, un uz tā pamata pieprasīts parāds var tikt noraidīts.
- Triju mēnešu un viena gada termiņš apstrīdēšanai ir stingrs; pēc tā lēmumu var apstrīdēt tikai tad, ja tas ir pretējs likumam.
- Neiebilstot 14 dienu laikā pret protokolā norādīto balsojumu, uzskata, ka īpašnieks tam piekrīt, un vēlāk kļūdu pierādīt ir grūti.
- Nesamaksāti apsaimniekošanas maksājumi tiek piedzīti tiesā ar likumiskajiem procentiem un tiesāšanās izdevumiem, pat ja īpašnieks lēmumu uzskata par netaisnīgu, bet nav to apstrīdējis.
- Būvdarbi dzīvoklī, kas skar kopīpašumu, bez kopības piekrišanas var novest pie prasības atjaunot iepriekšējo stāvokli un atlīdzināt zaudējumus.
- Atkārtotā kopsapulcē nevar pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība vai divu trešdaļu vairākums; šāds lēmums ir prettiesisks.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik balsu vajag dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam?
Parasti vairāk nekā pusi no visiem mājas dzīvokļu īpašumiem, nevis no klātesošajiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa). Kopīpašuma pārgrozīšanai un atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšanai vajag visu īpašnieku piekrišanu, bet kopīpašuma lietošanas noteikumiem – vismaz divas trešdaļas (17. pants). Kopība pati var noteikt lielāku vairākumu.
Kas var sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci?
Viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks (Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta pirmā daļa). Visi īpašnieki un pārvaldnieks jāuzaicina ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš, norādot vietu, laiku, darba kārtību un lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Kopsapulci var rīkot arī tiešsaistē, ja kopība ir noteikusi šādu kārtību.
Kad kopsapulce ir lemttiesīga?
Ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie īpašnieki, tostarp tie, kas nobalsojuši iepriekš vai piedalās tiešsaistē, pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta astotā daļa). Ja kvoruma nav, mēneša laikā var sasaukt atkārtotu kopsapulci, kurai pietiek ar vairāk nekā trešdaļu.
Kā pieņemt lēmumu aptaujas veidā?
Organizators katram īpašniekam nosūta lēmuma projektu, dokumentus un balsošanas termiņu no 14 līdz 180 dienām (Dzīvokļa īpašuma likuma 20. pants). Aptauja ir notikusi, ja nobalsojuši vairāk nekā puse no visiem īpašniekiem. Balsošanas protokolu piecu darbdienu laikā nosūta visiem dzīvokļu īpašniekiem.
Kā apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu?
Ceļot prasību tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību (Dzīvokļa īpašuma likuma 24. pants). Tiesa var atzīt lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai kopības noteikto kārtību. Termiņš ir trīs mēneši no uzzināšanas, bet ne vairāk kā gads no lēmuma pieņemšanas.
Vai jāmaksā par remontu, pret kuru balsoju?
Jā, ja lēmums pieņemts likumīgi. Kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa), un izdevumus katrs sedz atbilstoši savai kopīpašuma domājamajai daļai (13. pants). Ja uzskatāt, ka lēmums pieņemts nelikumīgi, apstrīdiet to tiesā termiņā, nevis vienkārši nemaksājiet.
Kā mainīt mājas pārvaldnieku?
Kopība pieņem lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu un jauna pārvaldnieka pilnvarošanu (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrā daļa, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.¹ pants). Parasti vajag vairāk nekā pusi balsu no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ievērojiet arī pārvaldīšanas līgumā noteikto uzteikuma termiņu un nodošanas kārtību.
Vai var pilnvarot kaimiņu balsot manā vietā?
Jā. Pilnvarojums jānoformē rakstveidā (Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta ceturtā daļa). Pilnvaru var izdot arī Būvniecības informācijas sistēmā, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu vai sistēmas parakstīšanas rīku. Ja dzīvoklis pieder vairākiem kopīpašniekiem, viņi pilnvaro vienu pārstāvi, kuram ir viena balss.
Kad kopības lēmums stājas spēkā?
Lēmums ir pieņemts, kad parakstīts protokols, un stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņošanas, ja kopība nav lēmusi citādi (Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pants). Atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā pieņemts lēmums stājas spēkā tikai pēc mēneša, lai pārējie īpašnieki varētu to pārskatīt.
Ko darīt, ja kaimiņi neatbalsta nepieciešamu jumta remontu?
Vispirms organizējiet lēmuma pieņemšanu kopsapulcē vai aptaujā un, ja kvoruma nav, atkārtoti. Ja lēmums tik un tā netiek pieņemts, kopš 2026. gada 29. maija varat celt prasību pret kopību par lēmuma atzīšanu par pieņemtu (Dzīvokļa īpašuma likuma 23. pants). Ar spriedumu atzītais lēmums saista visus īpašniekus.
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa