Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: kam pienākas, kā pieteikties

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir advokāta vai cita juridiskās palīdzības sniedzēja konsultācijas, dokumentu sastādīšana un pārstāvība tiesā, ko apmaksā valsts. To regulē Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, un iesniegumus izskata Tiesu administrācija (likuma 21. pants). Palīdzība nav pieejama ikvienam, kam pietrūkst naudas advokātam: galvenais nosacījums ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss vai īpaša situācija, piemēram, stihiska nelaime vai atrašanās pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (3. pants).

Palīdzību var saņemt civillietās (strīdos par uzturlīdzekļiem, īri, darba samaksu, parādiem, mantojumu un citos), ārpus tiesas, lai sagatavotu prasību vai izlīgumu, kā arī atsevišķās administratīvajās lietās. Krimināllietās aizstāvi nodrošina pēc Kriminālprocesa likuma, un tur kārtība ir atšķirīga. Daļā strīdu palīdzību likums izslēdz, piemēram, ja lieta saistīta ar komercdarbību, nodokļiem vai goda aizskaršanu (6. pants).

Šajā aprakstā soli pa solim: kā pārbaudīt, vai jums palīdzība pienākas, kur dabūt veidlapu, kādus dokumentus pievienot, cik ilgi Tiesu administrācija lemj, ko darīt, ja atsaka, un kad saņemtā palīdzība būs jāatmaksā. Tāpat paskaidrots, kā tiesa var atbrīvot no valsts nodevas tos, kam juridiskā palīdzība nepienākas.

Civilprocess · valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Galvenie fakti

Termiņš
Tiesu administrācija iesniegumu izskata 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. panta pirmā daļa).
Tiesību joma
Civilprocess · valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība
Soļi
Judikatūra
4
Atjaunināts
22.11.2026.

Termiņš

Tiesu administrācija iesniegumu izskata 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. panta pirmā daļa). Ja tā pieprasa papildu informāciju, termiņš apstājas; ja informāciju neiesniedzat 15 dienu laikā, palīdzību atsaka.

Civillietā un administratīvajā lietā palīdzību var pieprasīt līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim (10. un 15. pants), tomēr likums prasa to darīt laikus – novēlots pieprasījums ir atteikuma pamats (4. panta otrā daļa, 6. panta 4. punkts). Tiesas procesuālie termiņi (piemēram, apelācijai) iesnieguma dēļ neapstājas. Atteikumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likuma kārtībā, parasti viena mēneša laikā.

Ko darīt

  1. Pārbaudiet, vai atbilstat likuma prasībām. Tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, bezvalstniekiem, ES pilsoņiem, kas tiesiski uzturas Latvijā, un ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3. panta pirmā daļa). Viņiem papildus jābūt vienam no pamatiem: trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai īpašai situācijai – pēkšņām grūtībām stihiskas nelaimes, nepārvaramas varas vai citu no jums neatkarīgu apstākļu dēļ, vai atrašanās pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (3. panta otrā daļa).

    Atsevišķi ir regulētas lietas, kurās tiesā jāpiedalās advokātam (CPL 82.¹ pants, piemēram, saistību strīdi virs 150 000 euro): tur palīdzību var saņemt, ja ienākumi nepārsniedz minimālo mēnešalgu (2026. gadā 780 euro) un samaksāta iemaksa (3. panta 2.¹ daļa).

  2. Nokārtojiet trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. To piešķir pašvaldības sociālais dienests jūsu deklarētajā dzīvesvietā, izvērtējot ienākumus un īpašumu; ienākumu sliekšņus nosaka normatīvie akti un pašvaldības saistošie noteikumi, tāpēc par aktuālo slieksni jautājiet savā sociālajā dienestā. Statusu piešķir uz noteiktu laiku, un izziņai jābūt derīgai brīdī, kad iesniedzat juridiskās palīdzības iesniegumu.

    Ja statusu saņemt nevarat, bet esat pēkšņi zaudējis mājokli vai ienākumus, piemēram, ugunsgrēka vai plūdu dēļ, sagatavojiet dokumentus, kas pierāda īpašo situāciju. Juridiskās palīdzības laikā, kad izziņai beidzas derīgums, tā jāiesniedz no jauna (4. panta piektā daļa); pretējā gadījumā palīdzību var pārtraukt.

  3. Pārbaudiet, vai jūsu lieta nav izslēgta. Tiesu administrācija palīdzību atsaka, ja prasījums ir tieši saistīts ar jūsu saimniecisko vai komercdarbību, ja jautājums skar nodokļus vai muitu, ja prasījums ir par goda un cieņas aizskaršanu, par morālā kaitējuma atlīdzību (izņemot noziedzīga nodarījuma upurus), ja strīdu izšķir šķīrējtiesā, ja tas saistīts ar greznumlietām vai ja izdevumi ir nesamērīgi lieli salīdzinājumā ar prasījuma summu (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 6. pants). Atsaka arī tad, ja prasījums ir acīmredzami nepamatots vai jūs pēdējos divos gados esat sniedzis nepatiesas ziņas.

    Administratīvajās lietās Tiesu administrācija palīdzību piešķir tikai patvēruma un izraidīšanas lietās un bāriņtiesas lēmumu par bērnu pārsūdzēšanā (15. pants); citās administratīvajās lietās lūgumu izlemj pati tiesa Administratīvā procesa likuma kārtībā.

  4. Izvēlieties vajadzīgo palīdzības veidu. Ārpus tiesas valsts apmaksā juridiskās konsultācijas un procesuālo dokumentu sastādīšanu civiltiesiskā strīdā, piemēram, lai uzrakstītu pretenziju, prasības pieteikumu vai izlīguma dokumentu (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 9. pants). Jau sāktā civillietā var saņemt konsultācijas, dokumentu sastādīšanu un pārstāvību tiesā (11. pants).

    Palīdzības apjomu mēra minūtēs, stundās un noteiktās darbībās, un to nosaka Ministru kabinets (5. panta piektā daļa). Tas nozīmē, ka piešķirtais apjoms var beigties, pirms lieta ir pabeigta. Tad jāiesniedz iesniegums par turpmāko juridisko palīdzību (22. panta septītā daļa). Pārrobežu strīdos ar citu ES valsti ir īpaša kārtība un palīdzība var segt arī tulkošanu (12.–14.⁹ pants).

  5. Aizpildiet iesniegumu – juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Veidlapu un informāciju par tās aizpildīšanu bez maksas izsniedz Tiesu administrācija un pašvaldība jūsu deklarētajā dzīvesvietā (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 22. pants); to var atrast arī Tiesu administrācijas tīmekļvietnē. Aizpildītu veidlapu iesniedz Tiesu administrācijai personīgi, pa pastu vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.

    Pievienojiet: trūcīgas vai maznodrošinātas personas izziņu vai īpašās situācijas pierādījumus; dokumentus par strīdu (līgumu, rēķinus, saraksti, tiesas pavēsti vai spriedumu); ja lieta jau ir tiesā, lietas numuru un nākamās sēdes datumu. Veidlapā īsi un konkrēti aprakstiet, ko vēlaties panākt. Nepilnīgs iesniegums nozīmē papildu pieprasījumu un nedēļām ilgāku gaidīšanu.

  6. Sagaidiet Tiesu administrācijas lēmumu. Tā 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā izvērtē palīdzības nepieciešamību un apjomu (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. pants). Ja trūkst ziņu, tā septiņu dienu laikā tās pieprasa, un lēmuma termiņš apstājas; ja neatbildat 15 dienu laikā, palīdzību atsaka.

    Lēmumā par piešķiršanu norāda palīdzības apjomu, norīkoto juridiskās palīdzības sniedzēju (parasti advokātu) un jūsu pirmās tikšanās laiku un vietu; lēmumu paziņo rakstveidā (25. pants). Ja tiesas sēde ir tuvu, informējiet tiesu, ka gaidāt lēmumu, un lūdziet sēdi atlikt; tiesas termiņi paši par sevi neapstājas.

  7. Sadarbojieties ar juridiskās palīdzības sniedzēju. Uz pirmo tikšanos ņemiet visus dokumentus un pierādījumus. Likums uzliek jums pienākumu līdzdarboties, laikus iesniegt prasīto informāciju un vismaz vienu darbdienu iepriekš paziņot, ja nevarat ierasties uz tikšanos vai tiesas sēdi (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 4. pants). Par izmaiņām iesniegumā sniegtajās ziņās, piemēram, ienākumos vai statusā, jāziņo Tiesu administrācijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā (24. pants).

    Ja palīdzības sniedzējs atzīst, ka turpmāka palīdzība nav lietderīga, piemēram, prasībai nav izredžu, tas var būt pamats atteikt turpmāko palīdzību (6. panta 17. punkts). Puse, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (CPL 43. panta pirmās daļas 16. punkts).

  8. Ja palīdzību atsaka, apstrīdiet lēmumu. Tiesu administrācijas lēmums par piešķiršanu vai atteikumu ir administratīvais akts (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. panta piektā daļa), ko var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma kārtībā (26. pants). Apstrīdēšanas termiņš parasti ir viens mēnesis no paziņošanas (APL 79. pants); kur iesniegt, norādīts lēmumā. Administratīvās rajona tiesas nolēmumu var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā Senātā.

    Pamatojiet, kāpēc atteikuma iemesls neattiecas uz jums, un pievienojiet trūkstošos dokumentus. Atkārtotu iesniegumu par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata var iesniegt tikai tad, ja būtiski mainījies jūsu mantiskais stāvoklis vai īpašā situācija vai esat ieguvis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu (27. pants).

  9. Ja juridiskā palīdzība nepienākas, izmantojiet citas iespējas. Tiesa, ievērojot jūsu mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot jūs no valsts nodevas un citiem tiesas izdevumiem vai atlikt to samaksu (CPL 43. panta ceturtā daļa); lūgumam pievienojiet ienākumu un kontu izziņas. Daudzās lietās nodeva nav jāmaksā vispār, piemēram, darba samaksas un uzturlīdzekļu bērnam prasībās vai pieteikumos par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (43. panta pirmā daļa).

    Krimināllietā aizdomās turētais vai apsūdzētais, kura mantiskais stāvoklis neļauj samaksāt aizstāvim, lūdz procesa virzītāju atbrīvot viņu no samaksas; tad aizstāvi apmaksā valsts (Kriminālprocesa likuma 85. pants). Bezmaksas konsultācijas piedāvā arī augstskolu juridiskās klīnikas un nevalstiskās organizācijas.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

16

Saistītie tiesu nolēmumi

4
Personai, kas lūgusi valsts nodrošināto juridisko palīdzību un norādījusi uz finansiālām grūtībām, atjaunots termiņš valsts nodevas samaksai par apelācijas sūdzību; tiesai jāņem vērā personas juridisko zināšanu trūkums
Atteikums piešķirt juridisko palīdzību administratīvajā lietā par zaudējumu atlīdzību atzīts par tiesisku: lieta neietilpst likuma 15. panta kategorijās, lūgums jāadresē tiesnesim, kas lietu izskata
Īres strīdā trūcīga atbildētāja ar nepilngadīgu bērnu atbrīvota no tiesas izdevumiem un no samaksas par saņemto valsts nodrošināto juridisko palīdzību
Daļējs atbrīvojums no drošības naudas par kasācijas sūdzību atkarībā no mantiskā stāvokļa; maksātspēja jāvērtē pie katra procesuālā lūguma no jauna

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Kas var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību Latvijā?

Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bezvalstnieki, ES pilsoņi, kas tiesiski uzturas Latvijā, un ārzemnieki ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņiem ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss vai īpaša situācija, piemēram, stihiska nelaime vai atrašanās pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3. pants).

Kur pieteikties valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai?

Aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu iesniedz Tiesu administrācijai. Veidlapu un paskaidrojumus bez maksas var saņemt Tiesu administrācijā vai savā pašvaldībā (likuma 22. pants). Iesniegt var arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu. Pievienojiet statusa izziņu un dokumentus par strīdu.

Cik ilgi jāgaida lēmums par juridisko palīdzību?

Tiesu administrācija lemj 21 dienas laikā, bet lietās, kas skar bērnu tiesības, 14 dienu laikā. Ja tā pieprasa papildu informāciju, termiņš apstājas, un, ja to neiesniedzat 15 dienu laikā, palīdzību atsaka (likuma 23. pants). Tāpēc iesniedziet pilnīgu iesniegumu jau pirmajā reizē.

Vai juridisko palīdzību var saņemt bez trūcīgas personas statusa?

Parasti nē. Izņēmumi ir īpaša situācija (pēkšņas grūtības no jums neatkarīgu apstākļu dēļ), pārrobežu strīdi un lietas, kurās tiesā jāpiedalās advokātam: tur pietiek, ja ienākumi nepārsniedz minimālo mēnešalgu (2026. gadā 780 euro) un samaksāta iemaksa (3. panta 2.¹ daļa).

Kādās lietās valsts juridisko palīdzību nepiešķir?

Likuma 6. pants izslēdz strīdus, kas saistīti ar komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību, nodokļiem un muitu, goda un cieņas aizskaršanu, morālā kaitējuma atlīdzību (izņemot noziegumos cietušos), šķīrējtiesas strīdus, greznumlietas un gadījumus, kad izdevumi ir nesamērīgi lieli pret prasījuma summu.

Vai valsts nodrošināto juridisko palīdzību vēlāk būs jāatmaksā?

Parasti nē. Atmaksa pilnā apmērā jāveic, ja sniedzāt nepatiesas ziņas, ļaunprātīgi izmantojāt tiesības vai palīdzību saņēmāt nepamatoti (likuma 34. pants). Lēmumu var pieņemt trīs gadu laikā; samaksa jāveic 30 dienās, bet pamatotos gadījumos to var sadalīt termiņos līdz gadam (35. pants).

Ko darīt, ja Tiesu administrācija atteica juridisko palīdzību?

Lēmums ir administratīvais akts, ko var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma kārtībā (likuma 26. pants), parasti viena mēneša laikā. Kur iesniegt, norādīts lēmumā. Jaunu iesniegumu par to pašu lietu var iesniegt tikai tad, ja būtiski mainījies jūsu mantiskais stāvoklis vai esat ieguvis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu (27. pants).

Vai ar valsts juridisko palīdzību nav jāmaksā arī valsts nodeva?

Jā, puse, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (CPL 43. panta pirmās daļas 16. punkts). Taču, ja lietu zaudējat, tiesa var piedzīt no jums otras puses advokāta izdevumus.

Kā saņemt valsts apmaksātu advokātu krimināllietā?

Krimināllietā aizstāvi nodrošina Kriminālprocesa likuma kārtībā, nevis ar iesniegumu Tiesu administrācijai (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 19. pants). Lūdziet procesa virzītāju atbrīvot jūs no samaksas par aizstāvi, ja jūsu mantiskais stāvoklis to neļauj; nepilngadīgajiem un citos 83. panta gadījumos aizstāvis ir obligāts (KPL 85. pants).

Vai tiesa var atbrīvot no valsts nodevas, ja juridiskā palīdzība nepienākas?

Jā. Tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no tiesas izdevumiem vai atlikt to samaksu (CPL 43. panta ceturtā daļa). Pievienojiet lūgumam ienākumu, kontu un apgādājamo pierādījumus; tiesu praksē maksātspēja tiek vērtēta pie katra lūguma no jauna.

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3. pants – tiesības uz juridisko palīdzību, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 6. pants – atteikuma pamati, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. pants – iesnieguma izskatīšanas termiņi, Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 4. pants – pieprasītāja pienākumi, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.