Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Mantojuma atraidīšana – kā atteikties no mantojuma un tā parādiem

Neviens nav spiests pieņemt viņam piekritušo mantojumu (Civillikuma 689. pants). Mantojuma atraidīšana Latvijā notiek pie zvērināta notāra: mantot aicinātais iesniedz mantošanas iesniegumu par atraidīšanu, ko notārs noformē kā notariālo aktu, un tas jāizdara sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā. Visbiežāk par atraidīšanu domā tie, kuru tuvinieks atstājis kredītus, komunālos parādus vai nolaistu īpašumu, kā arī tie, kas vēlas, lai mantojums uzreiz pārietu bērniem vai citam radiniekam.

Kopš 2025. gada 1. janvāra mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild tikai mantojuma apmērā (Civillikuma 707. pants), tāpēc atraidīšana vairs nav vienīgais veids, kā pasargāt savu mantu. Tomēr tā joprojām ir skaidrākais ceļš, ja mantojumā ir tikai parādi vai jūs nevēlaties iesaistīties mantojuma lietā. Šis ceļvedis soli pa solim izskaidro, kā pārliecināties par mantojuma sastāvu, ko nedrīkst darīt pirms lēmuma, kur un kā iesniegt atraidījumu, kas jādara, ja mantinieks ir nepilngadīgs bērns, un kas notiek pēc atraidīšanas. Atraidījums ir galīgs: kas reiz atraidījis mantojumu, to vēlāk vairs nevar pieņemt (Civillikuma 781. pants).

Mantojuma tiesības – atraidīšana

Galvenie fakti

Termiņš
Gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu var izteikt sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā, kas mantot aicinātajiem nav īsāks par trim mēnešiem un nav garāks par divpadsmit mēnešiem no publicēšanas dienas „Latvijas…
Tiesību joma
Mantojuma tiesības – atraidīšana
Soļi
Judikatūra
5
Atjaunināts
22.11.2026.

Termiņš

Gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu var izteikt sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā, kas mantot aicinātajiem nav īsāks par trim mēnešiem un nav garāks par divpadsmit mēnešiem no publicēšanas dienas „Latvijas Vēstnesī” (Notariāta likuma 297. pants). Mantojuma atstājēja kreditoriem pretenzijas jāpiesaka divu mēnešu laikā no publicēšanas.

Ja mantot aicinātais termiņā neizsaka gribu notāram, viņa mantojuma tiesības dzēš (Civillikuma 693. pants). Nākamajam mantiniekam, kas stājas atraidītāja vietā, atvēlēti tādi paši termiņi, skaitot no dienas, kad viņš uzzinājis par atraidījumu (Civillikuma 782. pants). Mantojuma prasība tiesā noilgst piecos gados (Civillikuma 685. pants).

Ko darīt

  1. Noskaidrojiet, vai un uz kāda pamata esat aicināts mantot. Atraidījums ir spēkā tikai tad, ja jūs zināt pamatu, pēc kura esat aicināts, un to, ka esat mantinieks (Civillikuma 777. pants). Tāpēc vispirms noskaidrojiet, vai mantojuma atstājējs bija taisījis testamentu vai mantojuma līgumu, vai mantojums pienākas jums pēc likuma kā laulātajam, bērnam vai citam radiniekam. Publisko testamentu reģistrā ziņas pārbauda notārs, kas ved mantojuma lietu.

    Šis jautājums ir svarīgs arī tāpēc, ka atraidījums attiecas uz konkrēto pamatu. Ja tuvākais likumiskais mantinieks bez viņa ziņas iecelts par mantinieku arī testamentā, ar atraidījumu viņš nezaudē tiesību mantot pēc testamenta; bet, ja viņš atraida vispārīgos izteicienos, zinādams par testamentu, viņš zaudē abas tiesības (Civillikuma 780. pants).

  2. Pārliecinieties par mantojuma sastāvu, pirms pieņemat lēmumu. Mantot aicinātajam ir tiesības, iekams viņš izteic gribu, pārliecināties par mantojuma sastāvu (Civillikuma 696. pants). Katram mantojumam sastāda vienu mantojuma sarakstu, kurā norāda mantu un tās vērtību; ziņas tajā iekļauj notārs un mantot aicinātie, bet sarakstu var sastādīt arī zvērināts tiesu izpildītājs (Civillikuma 696.¹ pants). Iesniegumu par saraksta sastādīšanu pie tiesu izpildītāja mantinieks var iesniegt no mantojuma lietas uzsākšanas līdz sludinājuma termiņa beigām (Notariāta likuma 307. pants).

    Pārbaudiet zemesgrāmatu, transportlīdzekļu reģistru, bankas kontus un līgumus, kā arī to, kuri kreditori pieteikuši pretenzijas. Kreditoriem tās jāpiesaka divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas; nepieteiktās pretenzijas, kas nav nodrošinātas ar hipotēku vai komercķīlu, dzēš (Civillikuma 705. pants). Tātad pēc diviem mēnešiem jau redzēsiet reālo parādu apmēru.

  3. Izvērtējiet, vai atraidīšana jums tiešām vajadzīga. Mantinieki par mantojuma atstājēja parādiem atbild mantojuma apmērā, un tas attiecas arī uz gadījumu, kad viņi vēlas mantojumu paturēt (Civillikuma 707. pants). Kad mantinieki norēķinājušies ar kreditoriem mantojuma apmērā, atlikušos parādus no viņiem vairs nevar prasīt. Mantinieks drīkst no mantojuma atvilkt apbedīšanas, saraksta sastādīšanas un mantojuma lietas izdevumus (Civillikuma 711. pants).

    Tāpēc pirms atraidīšanas salīdziniet: ja mantojumā ir dzīvoklis ar parādu, kas mazāks par tā vērtību, var būt izdevīgāk mantojumu pieņemt, nokārtot parādus no mantojuma un paturēt atlikumu. Atraidīšana ir piemērota, ja mantojumā ir tikai parādi, ja negribat uzņemties mantas uzturēšanu un norēķinus ar kreditoriem vai ja vēlaties, lai jūsu daļa nonāktu līdzmantiniekiem. Ņemiet vērā, ka ar atraidījumu jūs neatsakāties no saviem prasījumiem pret mantojuma atstājēju, piemēram, aizdevuma atmaksas (Civillikuma 783. pants).

  4. Neveiciet darbības, kas nozīmē mantojuma pieņemšanu klusējot. Gribu pieņemt mantojumu var izteikt arī klusējot, ar darbību, kuru var iztulkot vienīgi tā, ka persona atzīst sevi par mantinieku (Civillikuma 691. pants). Tāda var būt mantojuma atstājēja automašīnas pārdošana, dzīvokļa izīrēšana, naudas izņemšana no konta vai mantas sadalīšana starp radiniekiem. Pēc pieņemšanas mantojumu vairs nevar atraidīt (Civillikuma 781. pants), un Senāts 2019. gadā uzsvēra, ka mantinieka gribas izteikumam ir neatgriezenisks spēks.

    Likums atļauj darbības, kas attiecas uz apbedīšanu vai kuru mērķis ir tikai uzglabāt, uzturēt un noskaidrot mantojumu (Civillikuma 692. pants). Drīkst samaksāt bēres, aizslēgt dzīvokli, nodot ledusskapi saglabāšanai vai izņemt dokumentus. Ja dzīvojāt ar mantojuma atstājēju kopīgā saimniecībā, tas vien vēl nenozīmē pieņemšanu. Šaubīgos gadījumos pirms jebkuras darbības ar mantu konsultējieties ar notāru.

  5. Atrodiet notāru, kas ved vai var uzsākt mantojuma lietu. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tās apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta; ja tā nav zināma, pēc mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas (Notariāta likuma 252. pants). Pirms lietas uzsākšanas notārs mantojumu reģistrā pārbauda, vai lietu jau nav uzsācis cits notārs (Notariāta likuma 257. pants).

    Ja lieta jau uzsākta, vērsieties pie tā paša notāra; ja vēl nav, lietu var uzsākt arī ar iesniegumu par atraidīšanu, jo tas ir viens no likumā paredzētajiem mantošanas iesniegumu veidiem (Notariāta likuma 251. panta 4. punkts). Līdzi ņemiet personu apliecinošu dokumentu, ziņas par mantojuma atstājēju (vārds, personas kods, miršanas datums) un dokumentus par radniecību, ja notārs tos nevar iegūt Fizisko personu reģistrā.

  6. Iesniedziet iesniegumu par mantojuma atraidīšanu notariālā akta formā. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu (Notariāta likuma 254. pants). Rakstveidā iesniegumu par atraidīšanu var iesniegt notāram, kurš ved mantojuma lietu (Notariāta likuma 309. pants), bet parakstam jābūt apliecinātam; ārvalstīs dzīvojošie to var noformēt konsulārajā pārstāvniecībā (Civillikuma 1474. pants).

    Atraidījumam jābūt izteiktam noteikti, bez nosacījumiem un par visu piekritušo mantojumu: nevar atraidīt tikai parādus un paturēt māju (Civillikuma 699. pants, ko piemēro arī atraidīšanai saskaņā ar 776. pantu). Gribu var izteikt arī caur pilnvarnieku (Civillikuma 690. pants), bet pilnvarā jābūt skaidri norādītam pilnvarojumam atraidīt konkrētās personas mantojumu. Par notariālo aktu maksā notāra atlīdzību un valsts nodevu; precīzu summu notārs pasaka iepriekš.

  7. Ja mantinieks ir nepilngadīgs vai aizgādnībā esoša persona, saņemiet bāriņtiesas atļauju. Nepilngadīgā vietā gribu izteic vecāki vai aizbildnis, bet personas ar rīcībspējas ierobežojumu vietā aizgādnis (Civillikuma 690. pants). Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (Civillikuma 223. pants), un aizbildnis nedrīkst bez bāriņtiesas atļaujas mantojumu pieņemt vai atraidīt (Civillikuma 295. pants).

    Praksē tas nozīmē: ja jūs atraidāt vecvecāka parādiem apgrūtinātu mantojumu un nākamais pēc jums aicināts jūsu nepilngadīgais bērns, arī bērna vārdā jāatraida, un tam jāsaņem bāriņtiesas lēmums. Iesniegumam bāriņtiesai pievienojiet ziņas par mantojuma sastāvu un parādiem, jo bāriņtiesa vērtē tieši bērna intereses. Administratīvā apgabaltiesa 2019. gadā izskatīja lietu, kurā bāriņtiesa vispirms atraidīja mantojumu nepilngadīgā vārdā un vēlāk, apstākļiem mainoties, šo lēmumu atcēla; rūpīga mantojuma izpēte pirms lēmuma pasargā no šādiem strīdiem.

  8. Informējiet nākamos mantiniekus un sekojiet mantojuma lietas iznākumam. Pēc atraidīšanas jūsu vietā stājas tas, kas aicināts mantot kā tuvākais pēc jums, un viņam ir tādi paši termiņi, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par jūsu atraidījumu (Civillikuma 782. pants). Ja jums ir līdzmantinieki tajā pašā šķirā, jūsu daļa pāriet uz viņiem (Civillikuma 406. pants). Tāpēc pastāstiet par savu lēmumu brāļiem, māsām un bērniem, lai viņi paši varētu izvērtēt mantojumu.

    Ja neviens mantinieks nepiesakās vai visi atraida, notārs taisa aktu par mantojuma lietas izbeigšanu (Notariāta likuma 306. pants), un manta piekrīt valstij vai pašvaldībai, kas par parādiem atbild tikai ar iegūto mantu (Civillikuma 416. pants). Saglabājiet notariālā akta kopiju: tas ir pierādījums, ja kreditors vai komunālo pakalpojumu sniedzējs vēlāk vēršas pie jums kā pie mantinieka.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

24

Saistītie tiesu nolēmumi

5
Mantojuma pieņemšana klusējot un gribas izteikuma neatgriezeniskums (Civillikuma 691. un 781. pants); vērtēts pēc Civillikuma redakcijas pirms 2025. gada grozījumiem
Bāriņtiesas lēmums par mantojuma atraidīšanu nepilngadīgā vārdā, tā atcelšana un pieteikums par zaudējumu atlīdzību
Mantojuma pieņemšanas sekas ir neatgriezeniskas; pieņemtais mantojums ņemts vērā, vērtējot personas materiālo stāvokli (Civillikuma 701. un 781. pants)
Apkures parāda piedziņa no mantinieces, kas mantojumu pieņēmusi, arī bez īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā
Mantinieks, kas nebija aicināts pie notāra un dzīvoja mantojuma dzīvoklī, nav uzskatāms par mantojumu atraidījušu; vērtēts pēc Civillikuma redakcijas pirms 2025. gada

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Kā atteikties no mantojuma?

Jāvēršas pie zvērināta notāra, kas ved mantojuma lietu vai var to uzsākt pēc mantojuma atstājēja pēdējās deklarētās dzīvesvietas. Notārs noformē jūsu iesniegumu par mantojuma atraidīšanu kā notariālo aktu (Notariāta likuma 254. pants). Atraidījumam jābūt bez nosacījumiem un par visu mantojumu, un tas jāizdara sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā.

Cik ilgā laikā var atteikties no mantojuma?

Sludinājumā par mantojuma atklāšanos notārs nosaka termiņu, kas mantot aicinātajiem nav īsāks par trim un nav garāks par divpadsmit mēnešiem no publicēšanas „Latvijas Vēstnesī” (Notariāta likuma 297. pants). Ja šajā laikā gribu neizsakāt, mantojuma tiesības dzēš (Civillikuma 693. pants). Nākamajam mantiniekam termiņš sākas no brīža, kad viņš uzzina par jūsu atraidījumu.

Vai man jāmaksā mirušā vecāka parādi?

Mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild tikai mantojuma apmērā, arī tad, ja mantojumu patur (Civillikuma 707. pants). No jūsu personīgās mantas parādus piedzīt nevar, ja esat norēķinājies ar kreditoriem mantojuma apmērā. Ja mantojumā ir tikai parādi, atraidīšana ļauj vispār neiesaistīties norēķinos ar kreditoriem.

Vai var atteikties tikai no parādiem un paturēt dzīvokli?

Nē. Gribas izteikumam jāattiecas uz visu piekritušo mantojumu, nevis tikai uz tā daļu, un tam jābūt bez nosacījumiem (Civillikuma 699. pants, ko piemēro arī atraidīšanai). Ja vēlaties dzīvokli, mantojums jāpieņem; tad parādi jāsedz no mantojuma, bet ne vairāk par tā vērtību.

Ko nedrīkst darīt, ja gribu atteikties no mantojuma?

Nedrīkst rīkoties ar mantojumu kā savu: pārdot vai lietot mirušā automašīnu, izīrēt dzīvokli, izņemt naudu no konta vai sadalīt mantu. Tas var tikt uzskatīts par pieņemšanu klusējot (Civillikuma 691. pants), un pēc tam atraidīt vairs nevar. Atļauts apmaksāt bēres un rūpēties par mantas saglabāšanu (692. pants).

Kas manto, ja es atsakos no mantojuma?

Jūsu daļa pāriet līdzmantiniekiem tajā pašā šķirā, piemēram, brāļiem un māsām (Civillikuma 406. pants), vai tuvākajam nākamajam mantiniekam (782. pants), bieži jūsu bērniem. Ja atraida visi, mantojums kā bezmantinieku manta piekrīt valstij vai pašvaldībai (416. pants).

Kā atteikties no mantojuma nepilngadīgā bērna vārdā?

Vecāki bērna vārdā gribu izteic kā viņa dabiskie aizbildņi (Civillikuma 223. un 690. pants), bet mantojumu atraidīt drīkst tikai ar bāriņtiesas atļauju (295. pants). Bāriņtiesai iesniedziet ziņas par mantojuma sastāvu un parādiem; ar bāriņtiesas lēmumu dodieties pie notāra, kas ved mantojuma lietu.

Vai var atteikties no mantojuma, ja dzīvoju ārzemēs?

Jā. Iesniegumu par atraidīšanu var noformēt Latvijas konsulārajā pārstāvniecībā (Civillikuma 1474. pants) vai pilnvarot citu personu (690. pants) ar pilnvaru, kurā skaidri norādīts pilnvarojums atraidīt konkrēto mantojumu. Dokuments jānosūta notāram, kas ved lietu, sludinājumā noteiktajā termiņā.

Vai atteikšanos no mantojuma var atsaukt?

Nē. Kas reiz atraidījis viņam piekritušo mantojumu, tas vairs nevar to pieņemt vēlāk, un kas pieņēmis, vairs nevar atraidīt (Civillikuma 781. pants). Apstrīdēt atraidījumu iespējams tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja to izspieda ar viltu vai draudiem, un tas jāpierāda tiesā.

Cik maksā mantojuma atraidīšana pie notāra?

Par notariālo aktu maksā zvērināta notāra atlīdzību un valsts nodevu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi; atraidīšana parasti ir lētāka nekā mantojuma pieņemšana un mantojuma apliecības saņemšana. Precīzu summu notārs pasaka pirms akta taisīšanas. Ja neviens nepiesakās, akts par lietas izbeigšanu valsts nodevai nav pakļauts (Notariāta likuma 306. pants).

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Civillikuma 689. pants – neviens nav spiests pieņemt mantojumu, Civillikuma 690. pants – gribas izteikšana caur vietnieku, Civillikuma 691. pants – pieņemšana noteikti vai klusējot, Civillikuma 692. pants – darbības, kas vēl nenozīmē pieņemšanu, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.