Oficiālie avotilikumi.lv · EUR-Lex
Europaius

Ieturējumi no algas pēc tiesu izpildītāja rīkojuma: cik var ieturēt

Ja kreditors ir ieguvis izpildu dokumentu – spriedumu, lēmumu par piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā vai citu nolēmumu – un iesniedzis to zvērinātam tiesu izpildītājam, visbiežākais piedziņas veids ir ieturējumi no darba algas. Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam rīkojumu, un grāmatvedība katru mēnesi ietur daļu algas un pārskaita to uz tiesu izpildītāja depozīta kontu, līdz parāds un izpildes izdevumi ir samaksāti. Likums tomēr nosaka, cik naudas parādniekam obligāti jāatstāj: Civilprocesa likuma 594. pants aizsargā pusi no minimālās mēneša algas un papildu summu par katru apgādībā esošo bērnu, bet no pārējās algas daļas ļauj ieturēt 30 % vai, ja rīkojumi ir vairāki, 40 %.

Šis ceļvedis ir paredzēts darbiniekiem, kuru alga tiek ieturēta, un darba devējiem, kuriem rīkojums jāizpilda pareizi. Tajā aprakstīts, kā pārbaudīt aprēķinu, kuras summas ir pilnībā aizsargātas, kā panākt, lai banka neiesaldē algas kontu, kā pārsūdzēt tiesu izpildītāja darbības un ko darīt, ja parādi kļuvuši nesamērīgi. Rezultātā jūs zināsiet, kādai summai jāpaliek uz rokas, un pamanīsiet kļūdu laikus.

Piespiedu izpilde – ieturējumi no darba samaksas

Galvenie fakti

Termiņš
Ieturējumus izdara katru mēnesi, līdz parāds ir dzēsts (Civilprocesa likuma 594. panta pirmā daļa).
Tiesību joma
Piespiedu izpilde – ieturējumi no darba samaksas
Soļi
Judikatūra
3
Atjaunināts
10.11.2026.

Termiņš

Ieturējumus izdara katru mēnesi, līdz parāds ir dzēsts (Civilprocesa likuma 594. panta pirmā daļa). Tiesu izpildītāja darbības var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 dienu laikā no darbības izdarīšanas vai no dienas, kad par to uzzinājāt (632. panta pirmā daļa); tiesa sūdzību izskata 15 dienu laikā.

Netaisnīgi ieturētu summu atgūšanai rīkojieties nekavējoties: jo ilgāk kļūda turpinās, jo lielāka summa nonāk pie kreditora.

Ko darīt

  1. Pārbaudiet, uz kāda pamata un par kādu summu ietur. Tiesu izpildītājs darba devējam nosūta rīkojumu izdarīt ieturējumus un ieskaitīt tos depozīta kontā (Civilprocesa likuma 597. panta pirmā daļa); parasti pirms tam tiesu izpildītājs parādniekam nosūta aicinājumu izpildīt nolēmumu labprātīgi. Rīkojumā ir izpildu lietas numurs, piedzinējs, parāda summa un izpildes izdevumi.

    Pieprasiet tiesu izpildītājam izziņu par izpildu lietu: kāds ir izpildu dokuments, cik jau piedzīts, cik paliek. Ja izpildu dokuments jums nav zināms, piemēram, brīdinājums par parādu nonāca uz veco adresi, pārbaudiet, vai vēl var apstrīdēt pašu lēmumu (piemēram, 406.¹⁰ pantā noteiktajā trīs mēnešu termiņā).

  2. Aprēķiniet aizsargāto summu. No darba samaksas parādniekam jāsaglabā 50 % no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu 15 % no minimālās algas, bet par bērniem kopā ne vairāk par 50 % no minimālās algas (Civilprocesa likuma 594. panta otrā daļa). Aprēķinu veic no summas pēc nodokļu samaksas, ņemot vērā ieturēšanas brīdī apgādībā reģistrēto bērnu skaitu (594. panta sestā daļa).

    Piemērs: ja minimālā alga ir 780 euro, bez bērniem aizsargāti 390 euro, ar vienu bērnu – 507 euro, ar diviem – 624 euro. Pārbaudiet, vai bērni ir reģistrēti kā apgādājamie, citādi grāmatvedība tos neievēros.

  3. Pārbaudiet ieturējuma procentu. No summas, kas pārsniedz aizsargāto daļu, ietur 30 % (Civilprocesa likuma 594. panta trešā daļa). Ja piedziņa vienlaikus tiek vērsta pēc vairākiem rīkojumiem, ietur 40 % (594. panta piektā daļa); šie 40 % sadalās starp kreditoriem.

    Piemērs: neto alga 1200 euro, viens bērns, viens rīkojums. Aizsargāti 507 euro, pārsniegums 693 euro, ieturējums 30 % – 207,90 euro, uz rokas paliek 992,10 euro. Ja algas lapiņā redzat lielāku ieturējumu, vispirms jautājiet grāmatvedībai, kā tas aprēķināts; darba devējs ir atbildīgs par pareizu aprēķinu (594. panta sestā daļa).

  4. Ziniet, kurš kreditors saņem pirmais. Ja rīkojumi ir vairāki, vispirms izpilda augstākas kārtas prasījumus, bet vienas kārtas rīkojumus – proporcionāli summām (Civilprocesa likuma 594. panta ceturtā daļa). Pirmajā kārtā apmierina uzturlīdzekļus bērnam vai vecākam un Uzturlīdzekļu garantiju fonda prasījumus, darba samaksas prasījumus un prasījumus par veselības kaitējumu (623. pants), otrajā – nodokļus un maksājumus budžetā (624. pants), bet patēriņa kredīti un citi parādi parasti ir ceturtajā kārtā (626. pants).

    Zemgales apgabaltiesas 2019. gada lietā parādniekam no algas vienlaikus tika ieturēti uzturlīdzekļi un ceturtās kārtas parāds; tiesa vērtēja, vai saglabātā summa atbilst likumam.

  5. Pārbaudiet, vai neietur no aizsargātiem ienākumiem. Uz dažām summām piedziņu vērst nevar vispār: atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, valsts sociālos pabalstus, apgādnieka zaudējuma pensiju, sociālās palīdzības pabalstus, kompensācijas par komandējumiem un instrumentu nolietojumu, kā arī bērna uzturlīdzekļus, kurus saņemat (Civilprocesa likuma 596. pants).

    Savukārt uz pensijām un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, piemēram, slimības naudu, piedziņu var vērst pēc tiem pašiem noteikumiem kā uz algu, ja citi likumi nenosaka citus ierobežojumus (595. panta otrā daļa). Ja saņemat vairākus ienākumus, aizsargātā daļa jāpiemēro pareizi; jautājiet tiesu izpildītājam, kā tas ievērots.

  6. Aizsargājiet algas kontu bankā. Ja tiesu izpildītājs vienlaikus vērš piedziņu gan uz algu, gan uz naudu bankas kontā, pastāv risks, ka banka apķīlā arī to algas daļu, kas jums jau paliek pēc ieturējuma. Lai to novērstu, iesniedziet tiesu izpildītājam lūgumu dot kredītiestādei rīkojumu saglabāt kontā, uz kuru saņemat algu, naudu tādā apmērā, kādā tā jums pienākas pēc ieturējumiem (Civilprocesa likuma 594. panta septītā daļa).

    Lūgumā norādiet konta numuru, darba devēju un pievienojiet algas lapiņu. To var iesniegt pa e-pastu ar drošu elektronisko parakstu. Bez šāda lūguma tiesu izpildītājs to nedara pēc savas iniciatīvas.

  7. Ja aprēķins ir nepareizs, sūdzieties 10 dienu laikā. Tiesu izpildītāja darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no darbības izdarīšanas dienas vai no dienas, kad par to uzzināja (Civilprocesa likuma 632. panta pirmā daļa). Tiesa sūdzību izskata 15 dienu laikā, parasti rakstveida procesā.

    Sūdzībā norādiet konkrēto darbību (rīkojuma datumu un numuru), kādu likuma normu tā pārkāpj un ko lūdzat – piemēram, grozīt rīkojumu un atmaksāt pārmaksāto. Pievienojiet algas lapiņas un dokumentus par apgādājamiem. Ja kļūda ir darba devēja aprēķinā, nevis rīkojumā, rakstiet arī darba devējam un tiesu izpildītājam, kurš pēc piedzinēja lūguma pārbauda ieturējumu pareizību (598. pants).

  8. Mainot darbu vai ja parādi kļūst nesamērīgi, rīkojieties plānoti. Izbeidzot darba attiecības, darba devējs informē tiesu izpildītāju un norāda jauno darbavietu, ja tā zināma (Civilprocesa likuma 597. panta otrā daļa), tāpēc ieturējumi turpināsies arī jaunajā darbā. Tiesu izpildītāja rīkojumi ir obligāti visiem darba devējiem (551. pants), un darba devējam, kurš tos neizpilda, tiesa var uzlikt naudas sodu.

    Ja ieturējumi gadiem ilgi sedz tikai procentus un izpildes izdevumus, apsveriet vienošanos ar kreditoru par atlaidi vai maksājumu grafiku, vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Zemgales rajona tiesas un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada lietās maksātnespēja tika pasludināta tieši personām, kuru algai bija vērsti vairāki ieturējumu rīkojumi.

Uz ko uzmanīties

Juridiskais pamats

8

Saistītie tiesu nolēmumi

3
Parādnieka sūdzība par zvērinātas tiesu izpildītājas rīcību: ieturējumi no darba samaksas, uzturlīdzekļu un ceturtās kārtas piedziņas secība, saglabājamā summa
Fiziskās personas maksātnespējas process pēc gadiem ilgiem ieturējumiem no darba samaksas pēc Civilprocesa likuma 594. un 597. panta
Maksātnespējas pieteikums: tiesu izpildītāja rīkojums par ieturējumiem no darba samaksas, hipotekārā kredīta parāds

Biežāk uzdotie jautājumi

10
Cik tiesu izpildītājs var ieturēt no algas?

No summas, kas pārsniedz aizsargāto daļu, 30 %, bet, ja ir vairāki rīkojumi, 40 % (Civilprocesa likuma 594. panta trešā un piektā daļa). Aizsargāti ir 50 % no minimālās mēneša algas un papildus 15 % no minimālās algas par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu. Aprēķinu veic no algas pēc nodokļiem.

Cik naudas man jāatstāj no algas, ja ir bērni?

Papildus pusei no minimālās mēneša algas par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu jāsaglabā vēl 15 % no minimālās algas, bet par bērniem kopā ne vairāk par 50 % (Civilprocesa likuma 594. panta otrā daļa). Bērniem jābūt reģistrētiem kā apgādājamajiem ieturēšanas brīdī.

Vai ieturējumu aprēķina no bruto vai neto algas?

No summas, kas jāsaņem pēc nodokļu samaksas, tātad no neto algas (Civilprocesa likuma 594. panta sestā daļa). Aprēķinu veic darba devējs vai cita izmaksātāja juridiskā persona.

Vai var ieturēt no atlaišanas pabalsta vai sociālajiem pabalstiem?

Nē. Uz atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, valsts sociālajiem pabalstiem, sociālās palīdzības pabalstiem, apgādnieka zaudējuma pensiju un bērna uzturlīdzekļiem, kurus saņemat, piedziņu vērst nevar (Civilprocesa likuma 596. pants). Uz pensiju un slimības naudu – var, pēc algai noteiktajiem noteikumiem.

Kā panākt, lai banka neiesaldē algu kontā?

Iesniedziet tiesu izpildītājam lūgumu dot bankai rīkojumu saglabāt kontā, uz kuru saņemat algu, naudu tādā apmērā, kādā tā jums pienākas pēc ieturējumiem (Civilprocesa likuma 594. panta septītā daļa). Pievienojiet algas lapiņu un konta numuru.

Kur sūdzēties, ja tiesu izpildītājs ietur par daudz?

Rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no darbības vai no brīža, kad par to uzzinājāt (Civilprocesa likuma 632. pants). Tiesa sūdzību izskata 15 dienu laikā. Ja kļūda ir darba devēja aprēķinā, rakstiet arī viņam un tiesu izpildītājam.

Kas notiek ar ieturējumiem, ja mainu darbu?

Bijušais darba devējs informē tiesu izpildītāju par darba attiecību izbeigšanu un norāda jauno darbavietu, ja tā zināma (Civilprocesa likuma 597. panta otrā daļa). Tiesu izpildītājs nosūta rīkojumu jaunajam darba devējam, un ieturējumi turpinās.

Kuram kreditoram maksā vispirms, ja ir vairāki parādi?

Vispirms izpilda augstākas kārtas prasījumus: uzturlīdzekļus, darba samaksas un veselības kaitējuma prasījumus (Civilprocesa likuma 623. pants), tad nodokļus (624. pants), bet citus parādus parasti ceturtajā kārtā (626. pants). Vienas kārtas rīkojumus izpilda proporcionāli summām (594. panta ceturtā daļa).

Vai darba devējs var atteikties ieturēt no algas?

Nē. Tiesu izpildītāja rīkojumi ir obligāti visām personām (Civilprocesa likuma 551. pants). Ja darba devējs tos nepilda, tiesu izpildītājs sastāda aktu, un tiesa var uzlikt naudas sodu: fiziskai personai līdz 360 euro, amatpersonai līdz 750 euro.

Ko darīt, ja ieturējumi nekad nebeigsies?

Pieprasiet tiesu izpildītājam izziņu par parāda atlikumu un izdevumiem, mēģiniet vienoties ar kreditoru par atlaidi vai grafiku. Ja parādu kopsumma ir nesamērīga ar ienākumiem, izvērtējiet fiziskās personas maksātnespējas procesu, kurā pēc saistību dzēšanas procedūras atlikušās saistības var tikt dzēstas.

Praktiski juridiski ceļveži

6

Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa

Atjaunināts: · Avoti: Civilprocesa likuma 594. pants – ieturējumu apmērs no darba samaksas, Civilprocesa likuma 595. pants – piedziņa no citiem ienākumiem, Civilprocesa likuma 596. pants – summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, Civilprocesa likuma 597. pants – piedziņas vēršanas kārtība uz darba samaksu, likumi.lv, EUR-Lex

Skaidrojumi tiek veidoti no oficiālā normatīvā teksta un ir orientējoši; saistošs ir tikai pilnais teksts, uz kuru norāda katra lapa. Europaius sniedz juridisku informāciju, nevis advokāta pakalpojumus.