Neatņemamā daļa: ko darīt, ja testamentā esat atstumts
Latvijā testators var brīvi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, bet ar vienu svarīgu ierobežojumu: laulātajam un bērniem (lejupējiem), bet, ja to nav, laulātajam un vecākiem, pienākas neatņemamā daļa (Civillikuma 422. un 423. pants). Tā ir puse no tā, ko šī persona būtu mantojusi pēc likuma. Ja testamentā tuvinieks nav pieminēts vai viņam atstāts mazāk, viņš var prasīt, lai trūkstošo daļu izmaksā naudā. Atņemt neatņemamo daļu var tikai ar atstumšanu no mantojuma, ja tam ir likumā paredzēts iemesls, kas testamentā tieši norādīts un atbilst patiesībai.
Šis ceļvedis ir paredzēts bērniem, laulātajiem un vecākiem, kuri uzzinājuši, ka testamentā ir apieti, un testamenta mantiniekiem, kuriem jāizmaksā neatņemamā daļa. Tajā skaidrots, kā noteikt, vai jums ir šīs tiesības, kā aprēķināt daļas vērtību, kurā termiņā tā jāpiesaka notāram, kā apstrīdēt nepamatotu atstumšanu un kā noslēgt vienošanos par izmaksu. Rezultātā jūs zināsiet, kas jums pienākas naudā un kas jādara, lai šīs tiesības nezaudētu klusējot.
Galvenie fakti
Termiņš
Neatņemamās daļas tiesīgajam, kurš nav pieteicies kā mantinieks vai legātārs, savas tiesības jāpiesaka līdz sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktā termiņa notecējumam; ja viņš to nedara, atzīstams, ka viņš no tām atteicies (Civillikuma 423. panta trešā daļa).
Sludinājuma termiņu „Latvijas Vēstnesī” nosaka notārs, un tas parasti ir vismaz trīs mēneši no publicēšanas. Neatņemamās daļas apmēru nosaka pēc mantas sastāva un vērtības testatora nāves dienā (425. pants).
Ko darīt
Pārbaudiet, vai jums ir tiesības uz neatņemamo daļu. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni, bet, ja bērns miris, viņa bērni), bet, ja neviens lejupējais mantojuma atstājēju nav pārdzīvojis, – laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie, parasti vecāki (Civillikuma 423. panta pirmā daļa). Brāļiem, māsām, krustbērniem un dzīvesbiedram bez laulības šādu tiesību nav.
Tiesība uz neatņemamo daļu ir prasījuma tiesība: jūs nekļūstat par mantas kopīpašnieku, bet varat prasīt naudas izmaksu (423. panta otrā daļa, 788. pants). Tiesība ir mantojama, tāpēc, ja neatņemamās daļas tiesīgais pats nomirst, to var izlietot viņa mantinieki.
Iepazīstieties ar testamentu un mantojuma lietu. Mantojuma lietu ved zvērināts notārs pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas. Ja testaments ir publisks, tas ir notāra vai bāriņtiesas rīcībā (433. pants); privāto testamentu notārs pēc nāves nolasa un pievieno lietai. Lūdziet notāram testamenta norakstu un informāciju par sludinājumu „Latvijas Vēstnesī”.
Pārbaudiet, vai jūs testamentā vispār esat pieminēts. Ja esat aizmirsts (neievērots) vai atstumts bez likumīga iemesla, testaments paliek spēkā, bet jums ir tiesības prasīt neatņemamās daļas nodalīšanu; ja jums novēlēts mazāk, – papildinājumu līdz neatņemamās daļas apmēram (Civillikuma 788. pants).
Piesakiet savas tiesības notāram laikus. Ja neesat pieteicies kā mantinieks vai legātārs, neatņemamās daļas prasījums jāpiesaka līdz sludinājumā noteiktā termiņa beigām, citādi uzskata, ka no tā esat atteicies (Civillikuma 423. panta trešā daļa). Tas ir izšķirošais termiņš visā procesā.
Iesniegumā notāram norādiet savu radniecību (dzimšanas vai laulības apliecība), to, ka piesakāt tiesības uz neatņemamo daļu, un lūdziet iekļaut to mantojuma lietā. Ja jūs pats esat atteicies no neatņemamās daļas pirms vai pēc mantojuma atklāšanās, tas saista arī jūsu lejupējos (423. panta ceturtā daļa) – tāpēc neparakstiet „atteikumus”, ko jums iesniedz testamenta mantinieki, neizvērtējot sekas.
Aprēķiniet neatņemamās daļas vērtību. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu jūs mantotu pēc likuma (Civillikuma 425. panta pirmā daļa). Daļu skaita pēc mantinieku skaita testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un atstumtos, bet neskaitot tos, kas atteikušies (424. pants). Laulātais pēc likuma saņem bērna daļu, ja bērnu ir mazāk par četriem (393. pants).
Piemērs: atstāti laulātais un divi bērni, testamentā viss novēlēts trešajai personai. Pēc likuma katram būtu viena trešdaļa, tātad neatņemamā daļa katram ir viena sestā daļa. Aprēķinu veic no tīrās mantas, atskaitot visus parādus (425. panta trešā daļa); vērtību nosaka pēc stāvokļa nāves dienā.
Ņemiet vērā dāvinājumus dzīves laikā. Neatņemamajā daļā ieskaita gan to, kas jums atstāts ar testamentu, gan to, ko esat saņēmis no testatora dzīves laikā, ja uz to attiecas pievienojuma pienākums (Civillikuma 425. panta otrā daļa). Pievienojuma pienākums attiecas uz to, ko laulātais un lejupējie bez atlīdzības saņēmuši pēdējo piecu gadu laikā pirms nāves (757. pants).
Tas darbojas abos virzienos. Ja testators jums pirms trim gadiem uzdāvināja dzīvokli, tas var pilnībā segt jūsu neatņemamo daļu. Un otrādi – testamenta mantiniekiem jāpierāda, ka jūs šādu labumu saņēmāt. Savāciet dāvinājuma līgumus, bankas pārskaitījumus un zemesgrāmatas ierakstus.
Ja testamentā ir atstumšana, pārbaudiet iemeslu. Atstumt no neatņemamās daļas var tikai likumā paredzētu iemeslu dēļ, kas rīkojumā nāves gadījumam ir tieši norādīti un atbilst patiesībai (Civillikuma 427. panta otrā daļa). Bērnu var atstumt, piemēram, ja viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret testatoru, atstājis viņu bezpalīdzības stāvoklī vai nav pildījis likumisko uzturēšanas pienākumu (428. pants); laulāto – arī par laulības pārkāpšanu, vardarbību vai ja laulība izirusi un laulātie vairāk nekā gadu dzīvo šķirti (431. pants); vecākus – arī tad, ja viņi nav gādājuši par bērna audzināšanu (429. pants).
Ja iemesls testamentā nav norādīts, nav likumā vai nav patiess, atstumšana nav spēkā. Tāpat atstumt nevar, ja pirms testamenta taisīšanas testators ar mantinieku bija samierinājies (430. pants).
Mēģiniet vienoties ar testamenta mantiniekiem. Neatņemamās daļas apmēru un izmaksas kārtību var noteikt vienošanās mantojuma lietā: summa, termiņš, varbūt arī konkrētas lietas nodošana naudas vietā. Neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai apgrūtināt ar legātiem (Civillikuma 426. pants), tāpēc testamenta noteikumi, kas to dara, šajā daļā nav spēkā.
Vienošanos noformējiet notariāli vai vismaz rakstveidā ar parakstiem un pievienojiet mantojuma lietai. Ja vērtība strīdīga, pasūtiet neatkarīga vērtētāja atzinumu par nekustamā īpašuma tirgus vērtību nāves dienā: tas parasti ir izšķirošais strīda punkts.
Ja vienošanās nav, celiet prasību tiesā. Notārs strīdu par neatņemamās daļas apmēru vai atstumšanas pamatotību neizšķir; to dara tiesa prasības kārtībā. Prasībā lūdziet nodalīt neatņemamo daļu vai to papildināt (Civillikuma 788. pants), norādiet aprēķinu un pievienojiet radniecības dokumentus, mantojuma sastāva pierādījumus un vērtējumu.
Ja strīds ir par atstumšanas iemeslu, atcerieties, ka iemeslam jāatbilst patiesībai (427. pants), un katrai pusei jāpierāda fakti, uz kuriem tā balsta savus prasījumus vai iebildumus (Civilprocesa likuma 93. pants) – tātad mantiniekiem, kuri atsaucas uz atstumšanu, jāpierāda tās iemesls. Vidzemes apgabaltiesa 2019. gadā izskatīja līdzīgu strīdu par mantojuma atraušanu necienības dēļ, kad apgādības saistības netika pildītas – šādās lietās izšķiroši ir pierādījumi par faktiskajām attiecībām.
Uz ko uzmanīties
- Nokavējot sludinājumā noteikto termiņu, tiesības uz neatņemamo daļu zūd, jo likums uzskata, ka no tām esat atteicies (423. panta trešā daļa).
- Neatņemamā daļa nav „puse no visa mantojuma”, bet puse no jūsu likumiskās daļas – rēķinot jāņem vērā visi mantinieki, arī atstumtie.
- Parādi tiek atskaitīti pirms aprēķina (425. panta trešā daļa); ja mantojumā ir hipotēka vai lieli parādi, neatņemamās daļas vērtība var būt maza.
- Dāvinājumi pēdējo piecu gadu laikā tiek ieskaitīti; noklusējot saņemto dāvinājumu, riskējat ar zaudētu tiesas lietu un tiesāšanās izdevumiem.
- Atteikums no neatņemamās daļas saista arī jūsu bērnus (423. panta ceturtā daļa) – to nevar vēlāk atsaukt.
- Testamenta mantinieki nevar ar testamentu „pārcelt” izmaksu uz nenoteiktu laiku: termiņi un nosacījumi neatņemamajai daļai nav spēkā (426. pants), bet bez prasības tiesā naudu piedzīt nevar.
- Atstumšana bez konkrēta likumā paredzēta iemesla testamentā ir bieži sastopama kļūda; tā nepadara testamentu nederīgu, bet dod tiesības prasīt neatņemamo daļu.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Kam pienākas neatņemamā daļa Latvijā?
Laulātajam un lejupējiem – bērniem, mazbērniem. Ja neviens lejupējais mantojuma atstājēju nav pārdzīvojis, laulātajam un tuvākās pakāpes augšupējiem, parasti vecākiem (Civillikuma 423. pants). Brāļiem, māsām un nelaulātam dzīvesbiedram neatņemamās daļas nav.
Cik liela ir neatņemamā daļa?
Puse no tās mantojuma daļas vērtības, ko persona mantotu pēc likuma (Civillikuma 425. pants). Piemēram, ja pēc likuma mantotu laulātais un divi bērni, katra likumiskā daļa ir trešdaļa, bet neatņemamā daļa – sestā daļa. Aprēķina no tīrās mantas pēc parādu atskaitīšanas.
Vai var mantot neatņemamo daļu, ja testamentā par mani nekas nav teikts?
Jā. Ja neatņemamās daļas tiesīgais testamentā palicis neievērots vai bez likumīga iemesla atstumts, viņam ir tiesības prasīt, lai nodala viņa neatņemamo daļu (Civillikuma 788. pants). Testaments pārējā daļā paliek spēkā, un daļu parasti izmaksā naudā.
Līdz kuram laikam jāpiesaka neatņemamā daļa?
Līdz sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktā termiņa beigām. Ja to nedarāt un neesat pieteicies kā mantinieks vai legātārs, uzskata, ka no neatņemamās daļas esat atteicies (Civillikuma 423. panta trešā daļa). Sekojiet „Latvijas Vēstnesim” un sazinieties ar notāru.
Vai vecāki var atstumt bērnu no mantojuma?
Tikai likumā paredzētu iemeslu dēļ, kas testamentā tieši norādīti un atbilst patiesībai (Civillikuma 427. pants), piemēram, noziedzīgs nodarījums pret testatoru, atstāšana bezpalīdzībā, uzturēšanas pienākuma nepildīšana (428. pants). Ja pirms testamenta taisīšanas puses bija samierinājušās, atstumt nevar (430. pants).
Vai neatņemamā daļa jāizmaksā naudā vai var prasīt dzīvokli?
Neatņemamās daļas tiesīgajam ir tikai prasījuma tiesība uz izdošanu naudā (Civillikuma 423. panta otrā daļa). Konkrētu lietu var saņemt tikai tad, ja par to vienojas ar mantiniekiem.
Vai dāvinājums dzīves laikā samazina neatņemamo daļu?
Jā, ja uz to attiecas pievienojuma pienākums: neatņemamajā daļā ieskaita arī to, kas saņemts testatora dzīves laikā (Civillikuma 425. panta otrā daļa). Pievienojuma pienākums attiecas uz bezatlīdzības labumiem, ko laulātais un lejupējie saņēmuši pēdējo piecu gadu laikā (757. pants).
Vai laulāto var atstumt no mantojuma, ja dzīvojām šķirti?
Jā, ja laulība ir izirusi un laulātie vairāk nekā gadu dzīvo šķirti, un tas tieši norādīts testamentā (Civillikuma 431. panta 3. punkts). Laulāto var atstumt arī laulības pārkāpšanas vai vardarbības dēļ un 428. pantā minēto iemeslu dēļ.
Kas notiek ar atstumtā bērna bērniem?
Neatņemamās daļas tiesīgā atstumšana nesaista atstumtā lejupējos (Civillikuma 427. panta otrā daļa). Viņu tiesības tiek vērtētas patstāvīgi, tāpēc mazbērni var pretendēt uz savām tiesībām. Konkrētu situāciju izvērtējiet ar notāru.
Ko darīt, ja mantinieki atsakās izmaksāt neatņemamo daļu?
Celiet prasību tiesā par neatņemamās daļas nodalīšanu vai papildināšanu (Civillikuma 788. pants). Pievienojiet radniecības dokumentus, mantojuma sastāva pierādījumus un vērtējumu. Pirms tam nosūtiet mantiniekiem rakstveida prasību ar aprēķinu un termiņu.
Vai neatņemamo daļu var prasīt no legātārijiem?
Neatņemamo daļu nevar apgrūtināt ar legātiem (Civillikuma 426. pants), tāpēc, ja testators visu mantu sadalījis legātos un mantiniekam nepaliek pietiekami, lai izmaksātu neatņemamās daļas, prasījums var skart arī legātārijus. Apjomu un kārtību ieteicams izvērtēt kopā ar notāru, kurš ved mantojuma lietu.
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa