Neautorizēts maksājums no konta vai kartes – kā atgūt naudu
Ja no jūsu bankas konta vai maksājumu kartes norakstīta nauda par darījumu, ko neesat veicis un neesat apstiprinājis, tas ir neautorizēts maksājums. Maksātāja aizsardzību šādos gadījumos nosaka Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, kas Latvijā pārņem Eiropas Savienības Maksājumu pakalpojumu direktīvu (ES) 2015/2366: banka vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs neautorizētā maksājuma summu atmaksā, ja klients par to paziņo laikus un nav rīkojies krāpnieciski vai ar rupju neuzmanību. Klienta paša atbildība par nozaudētas vai nozagtas kartes izmantošanu parasti ir ierobežota līdz 50 euro.
Ceļvedis paredzēts patērētājiem, kuru kartes dati nonākuši krāpnieku rokās, kuru internetbankai piekļuvusi trešā persona vai kuri konta izrakstā atraduši nezināmus norakstījumus. Tajā aprakstīts, kā nekavējoties bloķēt maksāšanas līdzekli, kā un kurā termiņā iesniegt pretenziju bankai, ko banka drīkst un ko nedrīkst prasīt, kā rīkoties, ja banka atsaka, kur vērsties ārpus tiesas un kā iesniegt iesniegumu policijai. Atsevišķi aplūkota situācija, kad pārskaitījumu krāpnieka iespaidā esat apstiprinājis pats: juridiski tas ir autorizēts maksājums, un naudas atgūšana tad ir daudz sarežģītāka. Rezultātā zināsiet, kā rīkoties pirmajās stundās un kā pierādīt savu prasījumu.
Galvenie fakti
Termiņš
Par neautorizētu maksājumu bankai jāpaziņo bez nepamatotas kavēšanās, tiklīdz to pamanāt, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā no konta debetēšanas dienas; vēlāk tiesības uz atmaksu zūd. Banka neautorizēto summu atmaksā nekavējoties, ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām pēc paziņojuma saņemšanas, ja vien tai nav pamatotu aizdomu par paša klienta krāpšanu.
Uz rakstveida sūdzību maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāatbild 15 darbdienu laikā, izņēmuma gadījumos – ne vēlāk kā 35 darbdienās. Ārpustiesas strīdu risinātājs paziņo rezultātu 90 dienu laikā no visu dokumentu saņemšanas, un uz šo laiku noilgums tiek apturēts (Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums).
Ko darīt
Nekavējoties bloķējiet karti un piekļuvi. Tiklīdz pamanāt nezināmu darījumu, bloķējiet maksājumu karti mobilajā lietotnē vai internetbankā, zvaniet bankas diennakts tālrunim un nomainiet internetbankas paroli, kā arī Smart-ID vai cita autentifikācijas rīka PIN kodus. Paziņot bankai par maksāšanas līdzekļa nozaudēšanu, zādzību vai nelikumīgu izmantošanu ir klienta pienākums: kamēr tas nav izdarīts, risks par turpmākiem darījumiem var palikt uz jums. Pēc paziņojuma klients par turpmākiem neautorizētiem darījumiem neatbild, izņemot gadījumu, kad pats rīkojies krāpnieciski.
Pierakstiet zvana laiku un pieteikuma numuru un saglabājiet ekrānuzņēmumus no lietotnes un konta izraksta. Ja krāpnieks joprojām var piekļūt jūsu tālrunim vai e-pastam, sazinieties arī ar sakaru operatoru un nomainiet e-pasta paroli.
Noskaidrojiet, vai maksājums tiešām ir neautorizēts. Maksājums ir neautorizēts, ja tam neesat devis piekrišanu: karti izmantojis zaglis, darījums veikts internetā ar nopludinātiem kartes datiem vai trešā persona pieslēgusies jūsu internetbankai. Ja turpretim pats ievadījāt kodus un apstiprinājāt pārskaitījumu, piemēram, tāpēc, ka zvanītājs uzdevās par bankas vai policijas darbinieku, banka maksājumu parasti uzskatīs par autorizētu.
Tiesu praksē darbības ar svešiem internetbankas datiem kvalificētas kā sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana (Krimināllikuma 193. pants), bet tas, ka darījums ir noziegums, vēl nenozīmē, ka par to atbild banka. Atšķiriet arī strīdu ar tirgotāju, kad prece nav piegādāta: to risina ar tirgotāju vai ar kartes darījuma apstrīdēšanu bankā, nevis kā neautorizētu maksājumu.
Iesniedziet bankai rakstveida pretenziju. Papildus zvanam iesniedziet pretenziju internetbankā vai ar drošu elektronisko parakstu. Norādiet katru apstrīdēto darījumu (datums, summa, saņēmējs vai tirgotājs), apliecinājumu, ka to neesat veicis un nevienam neesat nodevis kartes datus vai paroles, kartes bloķēšanas laiku un lūgumu atmaksāt summu.
Galējais termiņš ir 13 mēneši no debetēšanas dienas, taču neatlieciet: novēlots paziņojums ir viens no biežākajiem bankas atteikuma argumentiem. Banka neautorizēto summu atmaksā, atjaunojot kontu stāvoklī, kādā tas būtu bijis bez šā darījuma, ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām. Aizkavēt atmaksu drīkst tikai pamatotas aizdomas par paša klienta krāpšanu, par kurām banka rakstiski ziņo kompetentajai iestādei. Uz sūdzību bankai jāatbild 15 darbdienu laikā.
Ziniet, cik lielā mērā atbildat pats. Ja darījumi veikti ar nozaudētu vai nozagtu karti vai citu maksāšanas līdzekli, klients zaudējumus sedz ne vairāk kā 50 euro apmērā. Arī šo summu nemaksā, ja nozaudēšanu vai zādzību nebija iespējams pamanīt pirms maksājuma vai ja zaudējumus radīja bankas darbinieka vai tās ārpakalpojuma sniedzēja rīcība.
Ja banka nav pieprasījusi stingru klienta autentifikāciju, piemēram, darījums internetā apstiprināts bez Smart-ID vai 3D Secure koda, klients neatbild vispār, ja vien nav rīkojies krāpnieciski. Visus zaudējumus klients sedz tikai tad, ja rīkojies krāpnieciski vai ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ nav pildījis savus pienākumus, piemēram, PIN kodu glabājis kopā ar karti vai paroles nodevis trešajai personai.
Pieprasiet pierādījumus un apstrīdiet „rupjas neuzmanības” argumentu. Ja banka atsaka, pieprasiet rakstisku pamatojumu un ziņas par darījuma autentifikāciju: kurā ierīcē, ar kādu rīku un kad darījums apstiprināts. Pierādīšanas pienākums ir bankai: tai jāpierāda, ka darījums ir autentificēts, pareizi reģistrēts un to nav ietekmējuši tehniski traucējumi. Pats fakts, ka izmantota jūsu karte vai internetbankas dati, vēl nepierāda ne jūsu piekrišanu, ne rupju neuzmanību.
Atbildē bankai aprakstiet, kā glabājāt karti un kodus, kad un kā konstatējāt darījumu un ko darījāt pēc tam. Ja dati izkrāpti, uzdodoties par banku, norādiet, cik ticami bija krāpnieka paņēmieni, piemēram, viltots bankas numurs vai vietne: no tā atkarīgs, vai jūsu rīcību var uzskatīt par rupju neuzmanību.
Iesniedziet iesniegumu Valsts policijai. Paralēli bankai ziņojiet Valsts policijai par noziedzīgu nodarījumu klātienē vai ar e-pakalpojumu portālā latvija.gov.lv. Sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana ir noziegums (Krimināllikuma 193. pants), tāpat kā tādu datu iegūšana un izmantošana, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli (193.¹ pants), un datorkrāpšana (177.¹ pants).
Kriminālprocesā varat lūgt atzīt jūs par cietušo un pieteikt kaitējuma kompensāciju (Kriminālprocesa likuma 95.–97. pants). Tiesu praksē vainīgajiem kompensācija piespriesta par labu cietušajiem, arī kreditēšanas uzņēmumiem, kuru vārdā ar svešiem internetbankas datiem izkrāpti aizdevumi. Policijas apliecinājums par iesnieguma reģistrāciju noder arī sarunās ar banku un ārpustiesas strīdu risinātāju.
Vērsieties pie ārpustiesas strīdu risinātāja. Ja banka atteikumu negroza, varat vērsties pie finanšu nozares ārpustiesas strīdu risinātāja, ja banka tam pievienojusies, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju strīdu risināšanas komisijā. Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums nosaka, ka strīda izskatīšana ir bez maksas vai par samērīgu maksu, advokāts nav obligāts, rezultāts jāpaziņo 90 dienu laikā no visu dokumentu saņemšanas, bet noilgums uz šo laiku tiek apturēts.
Finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību veic Latvijas Banka (Latvijas Bankas likums). Tai varat ziņot, ja banka sistemātiski neievēro savus pienākumus, piemēram, neatbild uz sūdzībām termiņā, taču konkrētu naudas strīdu starp jums un banku Latvijas Banka neizlemj.
Celiet prasību tiesā. Ja ārpustiesas ceļš nedod rezultātu, celiet prasību pret banku par neatmaksātās summas piedziņu. Ja galvenais parāds nepārsniedz 3000 euro, var izmantot vienkāršoto procedūru ar standarta veidlapu (Civilprocesa likuma 250.¹⁸ un 250.¹⁹ pants), ko iesniedz rajona (pilsētas) tiesā vai elektroniski portālā manas.tiesas.lv. Prasībā atsaucieties uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma noteikumiem par neautorizētiem maksājumiem un pievienojiet pretenziju, bankas atbildi, konta izrakstus un policijas dokumentus.
Pret personu, kuras kontā nauda nonākusi, var celt prasību par bez pamata iegūtā atprasīšanu (Civillikuma 2389. pants) un zaudējumu atlīdzību (1635. un 1779. pants). Šādu personu gan bieži izdodas noskaidrot tikai kriminālprocesā, tāpēc civilprasību parasti ceļ pēc tam.
Uz ko uzmanīties
- Kavēšanās ar paziņojumu: katra stunda pēc kartes zādzības ļauj veikt jaunus darījumus, un pēc 13 mēnešiem no debetēšanas dienas tiesības uz atmaksu zūd.
- Kodu un paroļu nodošanu „bankas darbiniekam” pa tālruni banka parasti vērtē kā rupju neuzmanību; īsta banka nekad neprasa Smart-ID PIN kodus vai internetbankas paroli.
- Paša apstiprināts pārskaitījums krāpniekam juridiski ir autorizēts maksājums; naudu var izdoties atgūt tikai tad, ja saņēmēja banka to vēl spēj iesaldēt, tāpēc arī šajā gadījumā bankai jāzvana nekavējoties.
- PIN kods, kas pierakstīts uz kartes vai glabāts makā kopā ar to, var 50 euro ierobežojumu pārvērst par pilnu atbildību.
- Tikai mutisks zvans bez rakstiskas pretenzijas apgrūtina pierādīšanu, kad un ko esat bankai paziņojis.
- Bankas atteikums nav galīgs: tas jāpārbauda pret bankas pierādīšanas pienākumu, nevis jāpieņem kā fakts.
- „Naudas atgūšanas pakalpojumi”, kas pēc krāpšanas sola atgūt naudu par priekšapmaksu, bieži ir krāpšanas otrais vilnis.
- Ja ar jūsu internetbankas datiem uz jūsu vārda noformēti aizdevumi, tos jāapstrīd ar katru kreditoru atsevišķi un jāziņo policijai, citādi parāds var nonākt piedziņā.
Juridiskais pamats
Saistītie tiesu nolēmumi
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai banka atmaksās naudu, ja no kartes nozagta nauda?
Jā, ja maksājumu neesat autorizējis, par to laikus paziņojat un neesat rīkojies krāpnieciski vai ar rupju neuzmanību. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, kas pārņem Direktīvu (ES) 2015/2366, uzliek bankai pienākumu neautorizēto summu atmaksāt un atjaunot kontu stāvoklī, kādā tas būtu bijis bez šā darījuma. Jūsu atbildība par nozaudētu vai nozagtu karti parasti nepārsniedz 50 euro.
Cik ilgā laikā jāpaziņo bankai par neautorizētu maksājumu?
Bez nepamatotas kavēšanās, tiklīdz to pamanāt, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā no konta debetēšanas dienas. Ja paziņojat vēlāk, tiesības uz atmaksu zūd. Praksē zvaniet bankai uzreiz, bloķējiet karti un tajā pašā dienā iesniedziet arī rakstveida pretenziju, lai būtu pierādījums par paziņošanas laiku.
Cik ātri bankai jāatmaksā nauda par neautorizētu darījumu?
Nekavējoties, ne vēlāk kā līdz nākamās darbdienas beigām pēc tam, kad banka darījumu pamanījusi vai saņēmusi jūsu paziņojumu. Atmaksu banka drīkst aizkavēt tikai tad, ja tai ir pamatotas aizdomas par paša klienta krāpšanu, un par to tā rakstiski ziņo kompetentajai iestādei. Atteikumu bez pamatojuma pieprasiet paskaidrot rakstveidā.
Vai man jāmaksā 50 euro pašrisks?
Tikai tad, ja darījumi veikti ar nozaudētu vai nozagtu karti vai citu maksāšanas līdzekli pirms jūsu paziņojuma bankai. Šo summu nemaksā, ja nozaudēšanu nevarējāt pamanīt, ja zaudējumus radīja bankas darbinieks vai ja banka nepieprasīja stingru klienta autentifikāciju. Pēc paziņojuma bankai par turpmākiem darījumiem neatbildat, ja vien neesat rīkojies krāpnieciski.
Ko darīt, ja pats iedevu Smart-ID kodus krāpniekam?
Nekavējoties zvaniet bankai, bloķējiet piekļuvi un lūdziet mēģināt atsaukt vai iesaldēt pārskaitījumu saņēmēja bankā, pēc tam ziņojiet Valsts policijai. Banka šādu darījumu parasti uzskatīs par autorizētu vai jūsu rīcību par rupju neuzmanību, tāpēc atmaksa nav garantēta. Pretenzijā aprakstiet, cik ticami krāpnieks uzdevās par banku: tas ietekmē vērtējumu.
Vai banka var atteikt atmaksu, apgalvojot rupju neuzmanību?
Var, bet tai tas jāpierāda. Pats fakts, ka izmantota jūsu karte vai internetbankas dati, vēl nepierāda ne jūsu piekrišanu, ne rupju neuzmanību. Pieprasiet bankai rakstisku pamatojumu un ziņas par darījuma autentifikāciju. Ja nepiekrītat, vērsieties pie ārpustiesas strīdu risinātāja vai tiesā.
Kur sūdzēties par banku, ja tā atsaka atmaksāt naudu?
Vispirms iesniedziet rakstveida sūdzību pašai bankai; tai jāatbild 15 darbdienu laikā. Pēc tam varat vērsties pie finanšu nozares ārpustiesas strīdu risinātāja vai Patērētāju strīdu risināšanas komisijā; izskatīšana ir bez maksas vai par samērīgu maksu, un rezultāts jāpaziņo 90 dienu laikā. Latvijas Banka uzrauga bankas, bet konkrētu naudas strīdu neizlemj.
Vai par kartes krāpšanu jāziņo policijai?
Jā, tas ir ieteicams. Sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana un datorkrāpšana ir noziegumi (Krimināllikuma 193. un 177.¹ pants). Kriminālprocesā varat tikt atzīts par cietušo un pieteikt kaitējuma kompensāciju (Kriminālprocesa likuma 95.–97. pants). Iesniegumu var iesniegt arī elektroniski portālā latvija.gov.lv.
Kā atgūt naudu, ja ar karti samaksāju, bet prece netika piegādāta?
Tas nav neautorizēts maksājums, jo darījumu apstiprinājāt pats. Vispirms rakstiski pieprasiet tirgotājam piegādi vai naudas atmaksu. Ja tirgotājs nereaģē, lūdziet bankai apstrīdēt kartes darījumu saskaņā ar karšu sistēmas noteikumiem; termiņus nosaka karšu sistēmas, tāpēc rīkojieties nekavējoties. Paralēli varat vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Vai var celt prasību pret banku tiesā?
Jā. Ja galvenais parāds nepārsniedz 3000 euro, var izmantot vienkāršoto procedūru ar standarta veidlapu (Civilprocesa likuma 250.¹⁹ pants), iesniedzot to rajona (pilsētas) tiesā vai portālā manas.tiesas.lv. Pievienojiet pretenziju, bankas atbildi, konta izrakstus un policijas dokumentus. Ja ārpustiesas risinātājs vēl izskata strīdu, noilgums ir apturēts.
Praktiski juridiski ceļveži
Analizēt manu dokumentu →Juridiskais ceļvedisLīgumu paraugiValsts sākumlapa